Uzņēmums Liepājā turpina radīt draudus videi, iestādēm nespējot laikus apturēt pārkāpumus
Pietiek lasītājs25.03.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
2025. gada 21. martā uzņemtajā fotogrāfijā redzama SIA “KG METALL” apsaimniekotā teritorija Ezermalas ielā 4, Liepājā, kur joprojām atrodas desmitiem izjauktu automašīnu vraku un kaudzes ar atkritumiem – skats, kas kopš februāra nav mainījies. Jau 2025. gada februārī Valsts vides dienests (VVD) oficiāli konstatēja, ka Liepājas pilsētā, Ezermalas ielā 4 uzņēmums nelegāli demontē transportlīdzekļus un glabā atkritumus, rupji pārkāpjot vides aizsardzības normatīvus.
VVD atzina, ka pārkāpumi ir būtiski, jo teritorijā nav nodrošināta videi droša infrastruktūra (necaurlaidīga seguma, eļļas savākšanas iekārtu), pastāv piesārņojuma draudi gruntsūdeņiem un apkārtējai videi. Par šiem pārkāpumiem VVD uzsāka administratīvo lietvedību un deva uzņēmumam termiņu tos novērst, t.i., izvākt visus atkritumus un transportlīdzekļu vrakus.
Diemžēl uzņēmums šo rīkojumu nav pildījis – laiks ir pagājis, bet vide joprojām tiek pakļauta riskam, ko apstiprina augstāk redzamais foto.
Šokējoši ir tas, ka šī nav pirmā reize, kad SIA “KG METALL” pieķerta likumpārkāpumos. Jau 2024. gadā VVD konstatēja, ka uzņēmums darbojies bez derīgas atļaujas (neiesniedzot finanšu nodrošinājumu) un veicis neatļautus atkritumu pārvadājumus.
Tātad uzņēmumam ir sistemātiska tendence ignorēt likuma prasības. Sabiedrībai rodas jautājums – kā tas iespējams, ka šāds piesārņotājs spēj turpināt darbību? Vai valsts un pašvaldību iestādes nespēj viņu apturēt?
Formāli raugoties, atbildīgās iestādes ir reaģējušas: VVD inspektori veica pārbaudes un uzlika pienākumus, policija ir informēta, pašvaldības arī bija lietas kursā (iesniegumi tām tika pārsūtīti tālāk VVD), pat Klimata un enerģētikas ministrija tika informēta. Tomēr reālais rezultāts ir nulle – uzņēmums turpina, it kā nekas nebūtu noticis.
Institūciju rīcība diemžēl izskatās gausa un neefektīva. VVD deva laiku “labošanai”, bet nepārbaudīja pietiekami ātri (vai nespēja panākt izpildi). Policija līdz šim nav uzsākusi kriminālprocesu, lai gan situācija, iespējams, atbilst noziedzīgam nodarījumam (par vides piesārņošanu vai atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu). Pašvaldības norāda uz VVD kompetenci un tiešā veidā neiejaucas, kaut arī runa ir par to teritoriju vides kvalitāti.
Klimata un enerģētikas ministrija, saņēmusi sūdzību, to pārsūtīja VVD un, šķiet, uzskatīja savu uzdevumu par izpildītu. Šāda institucionalā futbolēšana (kad iesniegumi tiek pārsūtīti, bet reālas darbības izpaliek) novedusi pie tā, ka pārkāpējs faktiski turpina saimniekot pēc sava prāta.
Aicinu medijus pievērst pastiprinātu uzmanību šim gadījumam, jo tas spilgti izgaismo vairākas būtiskas problēmas:
- Vides piesārņošana un ekoloģiskais apdraudējums. Atklāti uzglabāti vraki un bīstamie atkritumi var radīt ilgtermiņa piesārņojumu augsnei un ūdeņiem. Vietējā ekosistēma (t.sk. Liepājas ezers – aizsargājama teritorija) ir pakļauta riskam. Sabiedrībai ir tiesības zināt, ja tās veselība un apkārtējā vide tiek apdraudēta.
- Likumu pārkāpēja nesodāmība. Uzņēmuma rīcība rāda augstu tiesisku nihilismu – pat pēc pieķeršanas tas ignorē valsts noteiktās prasības. Ja valsts nespēj to apturēt, tiek radīts bīstams precedents, ka vides likumus var nekaunīgi neievērot.
- Institūciju bezdarbība vai nespēja efektīvi rīkoties. Šis gadījums liek jautāt – vai VVD ir pietiekami resursi un pilnvaras, lai tiktu galā ar klajiem pārkāpējiem? Kāpēc policija neiesaistās agrāk vai gaida, līdz notiks neatgriezeniska nelaime? Ko dara pašvaldība, kuru teritoriju piesārņo? Vai ministrijas uzraudzība ir tikai formāla? Medijiem šie jautājumi būtu jāuzdod atbildīgajiem, jāskaidro sabiedrībai, kur sistēma buksē.
Sabiedrības interese ir, lai vide tiktu pasargāta un likums tiktu ievērots. Tādēļ informēju medijus par šo situāciju, cerot uz publicitāti, kas motivēs atbildīgās iestādes rīkoties izlēmīgāk. Plašāka rezonanse var pasargāt no vēl lielāka kaitējuma – gan dabai, gan tiesiskumam. Lūgums žurnālistiem sazināties ar VVD, Valsts policiju, Liepājas pilsētu, Dienvidkurzemes novadu un Klimata un enerģētikas ministriju, pieprasot skaidrojumus un atbildes, kāpēc šādi pārkāpumi netiek apturēti. Tāpat aicinu medijus apmeklēt pašu teritoriju (Liepājā, Ezermalas ielā 4), lai pārliecinātos par situāciju klātienē un informētu sabiedrību ar foto un video reportāžām.
Noslēgumā: mēs nedrīkstam pieļaut, ka rūpes par vidi paliek tikai “uz papīra”. Šis gadījums ir pārbaudījums tam, cik nopietni valsts iestādes patiesībā izturas pret vides aizsardzību. Mediju iesaiste var kalpot kā stimuls, lai iestādes pildītu savu pienākumu, bet pārkāpējs – beidzot saukts pie atbildības. Savukārt sabiedrība iegūs skaidrību, kas notiek ar tās kopīgo dabas bagātību – tīru un sakoptu Latviju – un vai tiešām “zaļā gaisma” šajā valstī deg tikai piesārņotājiem.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
