Uzņēmums Liepājā turpina radīt draudus videi, iestādēm nespējot laikus apturēt pārkāpumus
Pietiek lasītājs25.03.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
2025. gada 21. martā uzņemtajā fotogrāfijā redzama SIA “KG METALL” apsaimniekotā teritorija Ezermalas ielā 4, Liepājā, kur joprojām atrodas desmitiem izjauktu automašīnu vraku un kaudzes ar atkritumiem – skats, kas kopš februāra nav mainījies. Jau 2025. gada februārī Valsts vides dienests (VVD) oficiāli konstatēja, ka Liepājas pilsētā, Ezermalas ielā 4 uzņēmums nelegāli demontē transportlīdzekļus un glabā atkritumus, rupji pārkāpjot vides aizsardzības normatīvus.
VVD atzina, ka pārkāpumi ir būtiski, jo teritorijā nav nodrošināta videi droša infrastruktūra (necaurlaidīga seguma, eļļas savākšanas iekārtu), pastāv piesārņojuma draudi gruntsūdeņiem un apkārtējai videi. Par šiem pārkāpumiem VVD uzsāka administratīvo lietvedību un deva uzņēmumam termiņu tos novērst, t.i., izvākt visus atkritumus un transportlīdzekļu vrakus.
Diemžēl uzņēmums šo rīkojumu nav pildījis – laiks ir pagājis, bet vide joprojām tiek pakļauta riskam, ko apstiprina augstāk redzamais foto.
Šokējoši ir tas, ka šī nav pirmā reize, kad SIA “KG METALL” pieķerta likumpārkāpumos. Jau 2024. gadā VVD konstatēja, ka uzņēmums darbojies bez derīgas atļaujas (neiesniedzot finanšu nodrošinājumu) un veicis neatļautus atkritumu pārvadājumus.
Tātad uzņēmumam ir sistemātiska tendence ignorēt likuma prasības. Sabiedrībai rodas jautājums – kā tas iespējams, ka šāds piesārņotājs spēj turpināt darbību? Vai valsts un pašvaldību iestādes nespēj viņu apturēt?
Formāli raugoties, atbildīgās iestādes ir reaģējušas: VVD inspektori veica pārbaudes un uzlika pienākumus, policija ir informēta, pašvaldības arī bija lietas kursā (iesniegumi tām tika pārsūtīti tālāk VVD), pat Klimata un enerģētikas ministrija tika informēta. Tomēr reālais rezultāts ir nulle – uzņēmums turpina, it kā nekas nebūtu noticis.
Institūciju rīcība diemžēl izskatās gausa un neefektīva. VVD deva laiku “labošanai”, bet nepārbaudīja pietiekami ātri (vai nespēja panākt izpildi). Policija līdz šim nav uzsākusi kriminālprocesu, lai gan situācija, iespējams, atbilst noziedzīgam nodarījumam (par vides piesārņošanu vai atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu). Pašvaldības norāda uz VVD kompetenci un tiešā veidā neiejaucas, kaut arī runa ir par to teritoriju vides kvalitāti.
Klimata un enerģētikas ministrija, saņēmusi sūdzību, to pārsūtīja VVD un, šķiet, uzskatīja savu uzdevumu par izpildītu. Šāda institucionalā futbolēšana (kad iesniegumi tiek pārsūtīti, bet reālas darbības izpaliek) novedusi pie tā, ka pārkāpējs faktiski turpina saimniekot pēc sava prāta.
Aicinu medijus pievērst pastiprinātu uzmanību šim gadījumam, jo tas spilgti izgaismo vairākas būtiskas problēmas:
- Vides piesārņošana un ekoloģiskais apdraudējums. Atklāti uzglabāti vraki un bīstamie atkritumi var radīt ilgtermiņa piesārņojumu augsnei un ūdeņiem. Vietējā ekosistēma (t.sk. Liepājas ezers – aizsargājama teritorija) ir pakļauta riskam. Sabiedrībai ir tiesības zināt, ja tās veselība un apkārtējā vide tiek apdraudēta.
- Likumu pārkāpēja nesodāmība. Uzņēmuma rīcība rāda augstu tiesisku nihilismu – pat pēc pieķeršanas tas ignorē valsts noteiktās prasības. Ja valsts nespēj to apturēt, tiek radīts bīstams precedents, ka vides likumus var nekaunīgi neievērot.
- Institūciju bezdarbība vai nespēja efektīvi rīkoties. Šis gadījums liek jautāt – vai VVD ir pietiekami resursi un pilnvaras, lai tiktu galā ar klajiem pārkāpējiem? Kāpēc policija neiesaistās agrāk vai gaida, līdz notiks neatgriezeniska nelaime? Ko dara pašvaldība, kuru teritoriju piesārņo? Vai ministrijas uzraudzība ir tikai formāla? Medijiem šie jautājumi būtu jāuzdod atbildīgajiem, jāskaidro sabiedrībai, kur sistēma buksē.
Sabiedrības interese ir, lai vide tiktu pasargāta un likums tiktu ievērots. Tādēļ informēju medijus par šo situāciju, cerot uz publicitāti, kas motivēs atbildīgās iestādes rīkoties izlēmīgāk. Plašāka rezonanse var pasargāt no vēl lielāka kaitējuma – gan dabai, gan tiesiskumam. Lūgums žurnālistiem sazināties ar VVD, Valsts policiju, Liepājas pilsētu, Dienvidkurzemes novadu un Klimata un enerģētikas ministriju, pieprasot skaidrojumus un atbildes, kāpēc šādi pārkāpumi netiek apturēti. Tāpat aicinu medijus apmeklēt pašu teritoriju (Liepājā, Ezermalas ielā 4), lai pārliecinātos par situāciju klātienē un informētu sabiedrību ar foto un video reportāžām.
Noslēgumā: mēs nedrīkstam pieļaut, ka rūpes par vidi paliek tikai “uz papīra”. Šis gadījums ir pārbaudījums tam, cik nopietni valsts iestādes patiesībā izturas pret vides aizsardzību. Mediju iesaiste var kalpot kā stimuls, lai iestādes pildītu savu pienākumu, bet pārkāpējs – beidzot saukts pie atbildības. Savukārt sabiedrība iegūs skaidrību, kas notiek ar tās kopīgo dabas bagātību – tīru un sakoptu Latviju – un vai tiešām “zaļā gaisma” šajā valstī deg tikai piesārņotājiem.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
