Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Meža un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas vadība vakar nolēma pārbaudīt kā norit uzsāktie pašvaldības meža īpašuma Kadagā sagatavotie kopšanas darbi. Šoks bija liels, kad atklājās, ka mežizstrādātāji cērt ne tikai dastotos - marķētos kokus, bet nocirtuši un sagatavojuši sortimentos 30-40% vairāk. Sasaukta komisijas ārkārtas sēde, lai novērtētu dabai un pašvaldībai nodarīto zaudējumu apmēru un lemtu par tālāko rīcību,” – ar šādu vēstījumu Facebook klajā nācis Ādažu novada domes deputāts Raitis Kubuliņš. Izcirtēji – SIA R Grupa iepriekš ir publiski pieminēti kā Baltkrievijas radioaktīvās šķeldas piegādātāji uzņēmumam Rīgas Siltums.

„Izvērtējot notikušo, informējam, ka šā gada 28.martā tika veikti plānoti cirsmas izstrādes darbi Ādažu novadā, Kadagā. Šobrīd par notikumu ir informēta uzņēmuma vadība un pieprasīts paskaidrojums no darbu vadītāja,” Pietiek skaidro R Grupas valdes loceklis Gunārs Greiža, norādot, ka, „lai iegūtu objektīvu redzējumu par notikušo, tiks pieaicināti neatkarīgi eksperti, pēc kuru atzinuma saņemšanas, tiks pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām”.

Saskaņā ar uzņēmuma skaidrojumu, lai pārliecinātos par izzāģēto koku apjomu, notikuma dienā izsaukta pašvaldības policija, kura fiksējusi faktu. Tāpat arī 31.martā izveidota apsekošanas komisija, piedaloties Ādažu pašvaldības pārstāvjiem un ekspertiem no Valsts meža dienesta, kuri, kā apgalvo G. Greiža, „apliecināja, ka nav konstatēti mežizstrādes likumdošanas pārkāpumi. Mūsu mērķis noteikti nav izzāģēt vairāk koku, nekā tas ir noteikts darbu izpildes līgumā”.

Savukārt R. Kubuliņš Pietiek stāsta, ka Ādažu mežu un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas sēdē panākta vienošanās, ka „neatkarīgs vērtētājs izmērīs un noteiks, cik daudz ir izcirsts par daudz, un tad R Grupa piemaksās”. Faktiski esot panākts kompromiss, ņemot vērā, ka – kā tagad skaidro R. Kubuliņš – R Grupa nocirtusi nemarķētus kokus, bet dažus marķētos nav nocirtusi. Savukārt viņa sākotnējais situācijas apraksts skatāms šeit: https://www.facebook.com/watch/?v=476486630055346.

Pagājušā gada vasarā kāda ļoti labi informēta Pietiek lasītāja R Grupu pieminēja saistībā ar galvaspilsētas apkures uzņēmuma Rīgas siltums dedzināto radioaktīvo Baltkrievijas izcelsmes šķeldu. Cita starpā viņa minēja:

„Kurināmo šķeldu ar radioaktīvo piesārņojumu AS “Rīgas siltums” piegādā SIA “R Grupa”, reģistrācijas numurs 50003603631, uz iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta līguma pamata. Ir pamats uzskatīt, ka SIA “R Grupa” rīcībā ir gan “tīrā”, gan radioaktīvā šķelda. (..)

SIA “R Grupa” tiesības piegādāt šķeldu ieguvusi, jo spējusi iepirkumā piedāvāt zemāko cenu. Radioaktīvais piesārņojums daļai no SIA “R Grupa” piederošās šķeldas apjoma varētu būt iemesls, kāpēc SIA “R Grupa” ir spējusi piedāvāt zemāko cenu. SIA “R Grupa” AS “Rīgas Siltums” piegādāto šķeldu iepērk un Latvijā ieved no Baltkrievijas, kur to var nopirkt par 20% lētāk nekā Latvijā.

Tādējādi visticamāk par 20% zemāka šķeldas iepirkuma cena ļauj SIA “R Grupa” piedāvāt publiskajā iepirkuma procedūrā zemāku cenu salīdzinājumā ar citiem pretendentiem (atbilstoši 2019.gada 18.jūlijā AS “Rīgas Siltums” organizētās iepirkuma procedūras piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolā norādītajam SIA “R Grupa” piedāvātā cena visās AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs bija 17,90 EUR par vienību, savukārt citu pretendentu piedāvātās cenas bija robežās no 18,32 EUR līdz 19,50 EUR par vienību un tās tika piedāvātas atšķirīgas katrā siltumcentrālē).

AS “Rīgas Siltums” organizētajā iepirkuma procedūrā piedalījās vairāki pretendenti, kas visi, izņemot SIA “R Grupa”, plānoja piegādāt šķeldu, kuras izcelsme ir Latvijā. Par 20% lētāko šķeldu no Baltkrievijas neviens cits pretendents neplānoja piedāvāt, jo apzinājās, ka radioaktīvās šķeldas pelnu utilizēšana radīs papildus izmaksas, kā arī apzinājās tās kaitīgumu un atbildību. Paaugstinātās radioaktivitātes un tās radīto seku dēļ šķelda no Baltkrievijas nav pieejama arī citos eksporta tirgos, kā rezultātā tā ir pieejama pietiekama daudzumā AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs.

Šķeldas iepirkšana no Baltkrievijas izmantošanai AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs, lai gan Latvijā tā ir pietiekamā daudzumā, rada absurdu situāciju, ka Latvijas izcelsmes šķelda tiek eksportēta, savukārt AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs izmantotā šķelda ar paaugstinātu radioaktivitātes līmeni tiek importēta. Tādējādi, pieaugot šķeldas importa apjomiem, pieaug arī tās eksporta apjomi, jo īpaši uz Skandināvijas valstīm (visvairāk Zviedriju).

Atbilstoši apkopotajiem statistikas datiem 2019.gada 1.pusgadā no Latvijas šķelda un skaida tikusi eksportēta 919,5 tūkst. naturālajā mērvienībās un 55 944,1 tūkst. EUR vērtībā, savukārt šķelda un skaida tikusi importēta 466,6 tūkst. naturālajās mērvienībās un 13 878,5 tūkst. EUR vērtībā. Apkopotā statistika liecina, ka vairāk nekā puse no 2019.gada 2.ceturknsī importētās šķeldas (416 tūkst. tonnas) tiek importēta no Baltkrievijas, savukārt kā otra lielākā šķeldas importa valsts aiz Baltkrievijas seko Somija ar 100 tūkst. tonnām šķeldas 2019.gadā.

No Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka SIA “R Grupa” regulāri piedalās un iegūst līguma slēgšanas tiesības iepirkumos, kas saistīti ar kokmateriālu un šķeldas iepirkšanu un ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Radioaktīvā šķelda, ko SIA “R Grupa” pārdod AS “Rīgas siltums” un kas tiek dedzināta tās katlu mājās, Latvijā tiek ievesta no Baltkrievijas – Mogiļevas un Gomeļas. Šī šķelda Latvijas teritorijā tiek ievesta vilcienu vagonos, šo pārvadājumu nodrošina dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA “LDZ Cargo”.

Ievedot šķeldas kravu Latvijā no Baltkrievijas, apmēram 20% - 30% no kopējā šķeldas kravas apjoma tiek deklarēti ar kodu HKN 27111900, kas ir naftas produktu kods. Šķeldas krava pareizi būtu deklarējama ar kodu 440121000. Savukārt apmēram 10% - 20% šķeldas kravas apjoma tiek patiesībā eksportēta.

Pēc šķeldas kravas ievešanas Latvijā tā tiek nogādāta uz Rīgas ostu, izkrauta un glabāta zemesgabalā ar adresi Rīgā, Tvaika ielā 70. Iespējams, ar šķeldas uzglabāšanu ostā ir saistīta vai to nodrošina SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija”, kuras darbības adrese ir Tvaika iela 70, Rīga. (..)

Ar radioaktīvās šķeldas realizāciju Latvijā ir saistīts arī uzņēmums SIA “Dižozols”, reģ. Nr. 44103079618, juridiskā adrese Beātes iela 5, Valmiera, LV-4201, tā reģistrētie pamatdarbības veidi ir mežizstrāde un mežsaimniecības palīgdarbības.”

Kopš tā laika gan nosacījumi šķeldas ievešanai Latvijā ir kļuvuši būtiski stingrāki.

Novērtē šo rakstu:

34
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...