Uzņēmumu reģistrs: „Ir” izdevējs apliecina – tam nekādi neesot izdevies noskaidrot nevienu savu patieso labuma guvēju
PIETIEK17.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar savu oficiālo apliecinājumu, ka „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”, žurnāla Ir izdevējs – AS Cits medijs ir sabiedrībai paziņojis, ka tas visvisādos veidos esot centies, taču tam nekādi neesot izdevies noskaidrot nevienu pašu savu patieso labuma guvēju, lai gan uzņēmuma vadība ir labi informēta par tā patiesajiem īpašniekiem, - šāds pēc būtības ir Uzņēmumu reģistra skaidrojums.
Pietiek jau ir informējis, ka kopš uzņēmuma Cits medijs dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rūpīgi slēpti. Lai gan žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ir publiski paziņojusi, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā, realitāte ir pilnīgi cita. Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie ir paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas.
Pietiek šodien publicē Uzņēmumu reģistra skaidrojumu par situāciju, kurā nonācis žurnāla Ir izdevējs, oficiāli paziņojot, ka tā „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams”:
„Norādīt, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, juridiskā persona var, ja izmantojot visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus secināts, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta izpratnē —, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs.
Likuma 1. panta 5. punkta izpratnē patiesais labuma guvējs akciju sabiedrībā ir fiziska persona - akciju sabiedrības īpašnieks vai kura kontrolē akciju sabiedrību, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz akciju sabiedrībām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās "Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji" patiesie labuma guvēji tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai "galarezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu" un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. "Galarezultātā pieder vai kontrolē" un "īsteno galīgo kontroli" attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole.
Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka Likumā minētais 25% slieksnis ir absolūtais minimums, kad vienmēr ir konstatējams patiesais labuma guvējs. Vienlaikus praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kā izpaužas kontrole pār akciju sabiedrību. Piemēram, vairāki dalībnieki (akcionāri) ir vienojušies par balsstiesību izlietošanas kārtību,
Kārtība kādā juridiskajā personā noskaidro patieso labuma guvēju noteikta Likuma 18.1 pantā. Atbilstoši tai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju ir pienākums paziņot par šo faktu juridiskajai personai (tās valdei). Tāpat juridiskās personas dalībniekiem vai akcionāriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā, ir pienākums to atklāt juridiskās personas valdei. Juridiskās personas valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai juridiskajai personai nav patiesie labuma guvēji, kā arī ,vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa. Ievērojot minēto, juridiskās personas valde ir primāri atbildīga par juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrošanu vai pamatotu secinājumu izdarīšanu, izslēdzot šaubas par to, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.
Kontekstā ar darbībām, kādas var veikt Uzņēmumu reģistrs, norādām, ka saskaņā ar Krimināllikuma 195.1 pantu (par pirms 01.07.2019. veiktām darbībām Krimināllikuma 272. pants) apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Uzņēmumu reģistram, tai skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, ir krimināli sodāma rīcība. Ievērojot minēto, par aizdomām, ka iesniegtā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa, jāvēršas Valsts policijā. Uzņēmumu reģistrs savas kompetences ietvaros tiesībsargājošajām iestādēm sniegs visu tām nepieciešamo atbalstu.
Likuma pārejas noteikumu 49. punktā noteikto likvidāciju Uzņēmumu reģistrs piemēro tām kapitālsabiedrībām, kuras nav atklājušas patiesos labuma guvējus, proti, atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai nav sniegušas informāciju vispār.”
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
