Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne vienmēr iestādes vadītājs ir patiesi tas, kurš vada un valda iestādi. Piemēram, Uzņēmumu reģistrā (UR) izskatās, ka patiesais valdītājs ir nevis galvenā valsts notāre Guna Paidere, bet gan viņas vietnieks Sandis Karelis. Viņš vietnieka amatā atrodas kopš 2011. gada un galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā lemj arī jautājumus par uzņēmumiem ar daudzmiljonu aktīviem.

Pirms aptuveni gada aizsākās diskusijas par grozījumiem UR likumā, kuri paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju Uzņēmumu reģistra vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja faktiski neiespējamu tūlītēju informācijas iegūšanu. Diskusijas skāra arī jautājumus par daudzajiem publiski izskanējušajiem strīdīgajiem UR lēmumiem atteikt vai apturēt uzņēmumu dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju un UR lēmumiem saistībā ar informācijas izsniegšanu vai tās neizsniegšanu. Par UR darba stilu presē parādījās vairākas iestādei neglaimojošas publikācijas.

Šie un citi apsvērumi mudināja Neatkarīgo iedziļināties UR darbībā, šīs iestādes lēmumu pieņemšanas procedūrā, meklēt to, kurš patiesībā ir galvenais iestādes politikas veidotājs un lēmumu pieņēmējs. Pētījumu Neatkarīgā veica, pamatojoties uz publiski pieejamiem dokumentiem, kā arī anonīmi uzklausot uzņēmējus un UR darbības lietpratējus.

Normatīvajos aktos vietnieks svarīgāks

Valdībā apstiprinātais UR nolikums nosaka, ka iestādes darbu vada UR galvenais valsts notārs, kura kandidatūru apstiprina Ministru kabinetā un amatā ieceļ tieslietu ministrs. Pašreizējo galvenās valsts notāres G. Paideres kandidatūru 2013. gada jūlijā valdībā izvirzīja un amatā apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nolikumā galvenā valsts notāra funkcijas aprakstītas ļoti konspektīvi ‒ "veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas", "veido Uzņēmumu reģistra iekšējo organizatorisko struktūru" un "nodrošina (UR) darbības tiesiskumu".

Patiesā subordinācija iestādē kļūst saprotamāka, izpētot UR mājaslapā publiskoto struktūras shēmu un UR reglamentu.

Shēmā redzams, ka galvenā valsts notāra pakļautībā atrodas viņa palīgs, UR Funkciju izpildes departaments, zem kura atrodas visi reģionālo nodaļu darbinieki, kā arī Attīstības departaments, finanšu un saimniecības nodaļa, personāla nodaļa, sabiedrisko attiecību speciālists, eksperts kvalitātes vadības jomā un eksperts juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā ‒ kopā 157 darbinieki.

Galvenajam valsts notāram ir tikai viens vietnieks. Taču tieši šī vietnieka pakļautībā atrodas juridiskā nodaļa un kontroles nodaļa ‒ kopā 21 cilvēks.

No shēmas izriet ‒ galvenajam valsts notāram jāuzrauga 157 darbinieki, kamēr vietniekam tikai 21.

UR reglaments atklāj citu ainu. Tur teikts, ka galvenā valsts notāra vietnieks "dod uzdevumus un priekšlikumus tā tiešā pakļautībā esošo struktūrvienību vadītājiem, savas kompetences ietvaros dod uzdevumus un priekšlikumus Funkciju izpildes departamenta vadītājam, kā arī veic Funkciju izpildes departamenta metodisko vadību". Jāpiemin, ka Funkciju izpildes departaments ir tieši tas, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tātad, lai gan reglaments paredz, ka Funkciju izpildes departaments ir galvenā valsts notāra pakļautībā, patiesībā no reglamenta var secināt, ka to vada un tam uzdevumus dod vietnieks.

Tā kā UR nav, piemēram, lielveikals, kura galvenā funkcija ir tirdzniecība un uzskaite, bet gan iestāde, kura nodarbojas ar juridisko dokumentu pārbaudi un juridisku aktu izdošanu, tad galvenā funkcija šai iestādē ir juridiska funkcija. Tas nozīmē, ka galvenās iestādes smadzenes ir Juridiskais departaments, kurš atrodas tieši vietnieka pakļautībā.

UR reglamenta 13.3. punkts nosaka, ka valsts galvenā notāra vietnieks "veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā".

No iepriekš minētā izriet, ka galvenā valsts notāra vietnieks nav tikai priekšnieks iestādes smadzenēm, bet uzrauga iestādes smadzeņu radītā produkta īstenošanu. Kopš 2011. gada galvenā valsts notāra vietnieka amatā atrodas pirms tam UR juridiskās nodaļas vadītāja amatā strādājušais S. Karelis.

Dzīvē kā reglamentā

Pārlapojot pēdējo gadu strīdīgos un dažkārt pat skandalozos UR lēmumus, iezīmējas kāda īpatnība. Šādus lēmumus par tās vai citas kompānijas dalībnieku vai akcionāru sapulču protokolu reģistrēšanu vai nereģistrēšanu pieņēmis tieši S. Karelis un nevis vietnieka, bet gan galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā. No likuma viedokļa, protams, tas nav pārkāpums. Maz kas dzīvē jādara galvenajam valsts notāram - gan komandējumos jādodas, gan apslimt gadās.

Tā, piemēram, 2019. gadā S. Karelis galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā izskatījis SIA "Ventrans Rīga" pārstāvja iesniegumu atcelt UR 2019. gada 4. janvāra lēmumu izbeigt SIA darbību un ierakstīt komercreģistrā ziņas par SIA "Ventrans Rīga" darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. SIA “Ventrans Rīga” nodarbojas ar akciju sabiedrības "Latvijas naftas tranzīts" akciju pārvaldīšanu. "Latvijas naftas tranzīts" likvidācijas gadījumā "Ventrans Rīga" pienāktos likvidācijas kvota ‒ aptuveni 12 miljoni eiro.

Pērn S. Karelis lēmis par SIA "Olmafarm" mirušā dalībnieka atstātā mantojuma līdzmantinieču iesniegumu. Šo lēmumu skandalozitāte presē jau vairākkārt aprakstīta, un zinātāji tieši S. Kareli min kā bezkompromisu tiesiskuma nodrošinātāju "Olainfarm" jautājumos.

Pērn S. Karelis skatījis arī citu "Olainfarm" akcionāru Igaunijas kompānijas OÜ "Olfim", vēl divu privāto akcionāru, kā arī "Olainfarm" bijušā padomes locekļa iesniegumus, kuros tiek lūgts atcelt UR iepriekš pieņemtos lēmums, kas saglabā mazākuma akcionāram pārvaldes tiesības "Olainfarm".

Šogad S. Karelis galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā lēma reģistrācijas jautājumus saistībā ar afgāņu izcelsmes uzņēmēja Mohammada Gulami pārvaldītās Vecrīgas viesnīcas īpašnieku komercķīlas reģistrāciju.

Respektablie izpalīgi

Atsevišķos, arī publiski izskanējušos UR lēmumos rodamas atsauces uz UR konsultatīvo padomi un tās skatījumu uz strīdīgo reģistrēšanas jautājumu. G. Paidere publikācijā žurnālā "Jurista Vārds" pērnā gada decembrī neslēpj, ka konsultatīvā padome tiek iesaistīta tieši sarežģītu lietu izskatīšanā. "Reģistram bija jāizpilda Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas departamenta komerctiesas rīkojums piemērot arestu Aivara Lemberga kā PLG (patiesā labuma guvēja) tiesībām tā sauktajā ventspilnieku lietā, bet juristu domas dalījās, vai reģistrs šādu arestu vispār var reģistrēt un, ja ‒ jā, tad kā tas ietekmē visas citas iespējamās darbības kapitālsabiedrībā. Ekspertu argumenti reģistram palīdzēja saprast, kā juridiski korekti izpildīt tiesas uzdevumu," skaidro G. Paidere. Viņa piemin arī "Olainfarm" lietu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām un lietas saistībā ar parakstu viltošanu (iespējams, domāta Vecrīgas viesnīcas īpašnieku komercķīlas lieta). "Varu teikt, ka padome ir piemērots formāts plašas pārstāvniecības iesaistei, ja tāda nepieciešama konkrētā jautājuma risināšanā," publikācijā norāda G. Paidere.

Jāpiebilst, ka konsultatīvās padomes atzinumi UR vadībai nav obligāti.

Piemēram, pēdējās publiski pieejamās konsultatīvās padomes sēdes protokolā redzams, ka sēdē dalībnieka statusā piedalās respektabli juristi ‒ pazīstami civiltiesību un krimināltiesību eksperti kā zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, bijušais valsts galvenais notārs Ringolds Balodis, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības pārstāvis Aldis Alliks. UR pārstāvējusi G. Paidere un S. Karelis. Kā eksperti sēdē pieaicināti trīs Tieslietu ministrijas pārstāvji un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents Erlens Kalniņš.

Lai arī protokolā norādīts, ka sēdi vada G. Paidere, redzams, ka galvenais runātājs un UR interešu paudējs bijis iestādes faktiskais vadītājs S. Karelis. Sēdi protokolējis S. Kareļa pakļautībā esošās UR juridiskās nodaļas jurists. Atgriežoties pie "Olmafarm", šis jautājums konsultatīvajā padomē skatīts pat divreiz, un konsultatīvās padomes secinājumiem sekojis UR ar saviem lēmumiem. Taču jau šogad Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka UR un Kareļa organizētā konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Karjera vienā iestādē

S. Kareļa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš darbu UR sācis 2001. gada martā vecākā referenta statusā. 2004. gadā kļuvis par nodaļas vadītāju, bet 2007. gadā viņam uzticēts darbs UR iepirkumu komisijā. Kopš 2011. gada līdz pat šim brīdim strādā galvenā valsts notāra vietnieka amatā. Cita starpā, KNAB savās rekomendācijās korupcijas risku novēršanai ir norādījis uz vadošu amatpersonu rotāciju kā vienu no ieteikumiem korupcijas samazināšanai iestādēs. UR vadītāji ir mainījušies diezgan bieži, taču S. Karelis nav nedz rotēts, nedz kļuvis par ģenerāli, bet stabili ieņem atslēgas pozīciju UR. 2017. gada vasarā kandidējis Iecavas novada domes vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Ticis ievēlēts un līdz šim brīdim ir Iecavas domes deputāts.

Pārpublicēts no neatkariga.lv

Novērtē šo rakstu:

16
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...