Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā pirmās instances tiesa atzina bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda viņam astoņarpus gadu cietumsodu. Lai uzskatāmi demonstrētu, kas Latvijā tiek uzskatīts par neizpaužamu valsts noslēpumu, Pietiek turpinājumos publicē Indriķa Latvieša grāmatu „Valstiskais organizētās noziedzības grupējums: Ādamsona faili”, kurā sabiedrībai nodoti J. Ādamsona nosūtītie epasti: lai izvairītos no apjomīgām tiesvedībām, personu uzvārdi ir nedaudz izmainīti, taču – kā redzēsiet, tikai pavisam, pavisam nedaudz. Šodien – III daļa.

2020. gada 9. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka 2011. gadā Drošības policijas darbinieks Aleksandrs Imecs ir vērsies pie Drošības policijas darbinieka Artura Mauksteļa sakarā ar to, ka pie viņa drauga Renāra Utka uz Latviju atbrauca Krievijas pilsonis Igors Obanovs uz biznesa pārrunām ar vēl vienu Krievijas pilsoni, un R. Utkim ir aizdomas, ka Krievijas pilsonis, kas atbrauca tikties ar I. Obanovu, nav atklāts biznesa pārrunās un “spēlē dubultspēli”. Šajā sakarā A. Imecs lūdza satikties ar R. Utki un pakonsultēt viņu. A. Maukstelis piekrita.

Tikšanās ar R. Utki notika restorānā Uzbekistāna Bruņinieku ielā 33 Rīgā. Tikšanās laikā piedalījies arī I. Obanovs. Tikšanās laikā ar R. Utki I. Obanovs pastāstīja, ka grib pārbaudīt sava biznesa partnera godprātību, jo viņiem ir aizdomas, ka biznesa partneris “spēlē dubultspēli”, un viņiem nepieciešami detektīva pakalpojumi, lai novērotu biznesa partneri un lai veiktu “biznesa partnera kontroli” viesnīcā Europa Royale Rīgā.

Ņemot vērā to, ka A. Maukstelis ir bijis amatpersona, viņš pateica, ka rekomendēs pazīstamu privātdetektīvu, kas varēs to visu izdarīt. A. Maukstelis saveda R. Utki un I. Obanovu ar privātdeketīvu Eduardu Udzīti, kas vienojās par darba izpildes nosacījumiem ar I. Obanovu (finanšu saistību izpildi uzņēmās uz sevi I. Obanovs). Darbs bija izpildīts, un pat izdevās nodrošināt I. Obanova biznesa partnera pilnu kontroli viesnīcā (numurā) un uz ielām.

Pēc augstāk aprakstītās sākotnējās komunikācijas ar I. Obanovu kādu gadu A. Maukstelis nav viņu ne redzējis, ne dzirdējis par viņu.

2012. gadā A. Maukstelis uzturēja komunikāciju ar Nikolaju Akicki – kompānijas Autobāze LVA īpašnieku. Komunikācija notika sakarā ar to, ka A. Maukstelis kopā ar bijušo policistu Igoru Oldanu plānoja atvērt autoservisu Autobāzes LVA teritorijā Sporta ielā Rīgā.

Komunicējot ar N. Akicki, A. Maukstelis un I. Oldans zināja to, ka minētās autobāzes īpašnieks (patiesais labuma guvējs) ir Latvijas un Krievijas organizētās noziedzības vidē pazīstamais “uzņēmējs” Nikolajs Akickis, kurš jau no deviņdesmito gadu sākuma nodarbojas ar pieslēgumiem pie LatRosTrans naftas vada Latvijas un Krievijas teritorijā.

Minēto autobāzi viņš izmanto noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizēšanai un zagtas dīzeļdegvielas uzglabāšanai, kā arī kontrabandas preču uzglabāšanai. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde piecu gadu laikā vairākkārt atklājusi kontrabandas preces (cigaretes) minētās autobāzes teritorijā.

Uz komunikācijas brīdi N. Akickis strādāja ar Krievijas Federācijas pilsoni Igoru Obanovu, kuru N. Akickis raksturoja kā Krievijas Federācijas Tambovas organizētā noziedzīgā grupējuma dalībnieku.

2000. gadu vidū minētajā organizētās noziedzības grupējumā Krievijas Federācijā bija sākušās problēmas un daudzi Tambovas organizētā noziedzīgā grupējuma dalībnieki pārbrauca dzīvot no Krievijas Federācijas uz ES valstīm – daļa uz Spāniju, Bulgāriju, Kipru un Baltijas valstīm. Arī I. Obanovs pārcēlās no Krievijas Federācijas uz Latviju.

Ierodoties Latvijā, I. Obanovs nodibināja kontaktus ar Genadija Abahas (iesauka “Abaha”) organizēto noziedzīgo grupējumu un brāļiem Arsukoviem, ar kuriem uzsāka cigarešu kontrabandu no Krievijas Federācijas uz Latviju.

I. Obanovam Krievijas Federācijas teritorijā tajā laikā piederēja nelegāla cigarešu rūpnīca, kurā tika viltotas LM, Winstons un Marlboro markas cigaretes. Cigarešu rūpnīca atradās vienā no Sanktpēterburgas mikrorajoniem. Minētajā rūpnīcā strādāja pamatā Krievijas Federācijas Kaukāza republiku iedzīvotāji. Tabaku cigarešu ražošanai I. Obanovs pirka Bulgārijā no nenoskaidrotām personām.

Ņemot vērā I. Obanova biznesu Krievijas Federācijā, “Abaha” un brāļi Arsukovi kopā ar I. Obanovu organizēja cigarešu pārvešanu pāri robežai uz Latviju. Cigarešu realizāciju LR teritorijā un citās ES valstīs nodrošināja “Abaha” un brāļi Arsukovi, kā arī Nikolajs Akickis, kurš daļu no cigaretēm uzglabāja Autobāzes LVA teritorijā.

2000. gadu beigās vairākas cigarešu kravas tika aizturētas LR teritorijā, un Abaha, brāļi Arsukovi un I. Obanovs cieta lielus materiālus zaudējumus. Ņemot vērā to, kriminālais bizness tika pārstrukturizēts, un minētās personas ieveda kontrabandas cigaretes nelielās partijās.

Sakarā ar to, ka ir pazeminājušies ienākumi no kontrabandas, I. Obanovs uzsāka citus noziedzīgus biznesus – pamatā atsevišķu Tambovas organizētās noziedzības grupējuma dalībnieku noziedzīgā ceļā iegūtās naudas legalizāciju caur ieguldījumiem būvniecībā un smilšu un grants karjeru pirkšanu.

Noziedzīgā ceļā iegūto naudu I. Obanovs legalizēja caur Mārtiņu Auvu, Renāru Utki un vairākām citām nenoskaidrotām personām. Paralēli minētajai nodarbei I. Obanovs nodarbojās ar nelegālo imigrantu ievešanu ES teritorijā un legalizēšanu Eiropā. Nelegālie imigranti, kurus I. Obanovs ieveda ES, pamatā bija no Krievijas Federācijas Kaukāza republikām – Dagestānas, Osetijas un Gruzijas Republikas.

Uz I. Obanovu strādāja viena no esošajām vai bijušajām augsti stāvošām Valsts robežsardzes pārvaldes amatpersonām, kura palīdzēja realizēt nelegālo imigrantu ievešanas shēmu ES caur LR un legalizēt ES teritorijā.

Bez Valsts robežsardzes amatpersonām I. Obanovam strādā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes meklēšanas nodaļas priekšnieks Ruslans Ervans, kurš I. Obanova uzdevumā piesedza kontrabandu, “risināja” I. Obanova problēmas tiesībsargājošās iestādēs un Latvijas organizētās noziedzības grupējumu vidū, kā arī veica personas pārbaudes un izstrādes I. Obanova uzdevumā.

2012. gada sākumā I. Obanovs uzsāka ciešu noziedzīgo biznesu ar Nikolaju Akicki, kurš nodarbojās ar nelegāliem pieslēgumiem LatRosTrans naftas vadam Latvijas Republikas teritorijā un Krievijas Federācijas teritorijā. N. Akickis no 2012. gada strādāja ar I. Obanovu, kurš nodarbojās ar minētā noziedzīgā biznesa jumtošanu, par ko N. Akickis maksāja I. Obanovam procentus (40%) no peļņas.

Tajā laikā LR teritorijā N. Akickim bija divi pieslēgumi naftas vadam – viens Daugavpils rajonā, otrs Ventspils rajonā. Krievijas Federācijas teritorijā N. Akickim bija 10 pieslēgumi pie naftas vada – Polockas un Sanktpēterburgas rajonos. I. Obanovs regulāri saņēma naudu no I. Akicka un maksāja amatpersonām Krievijā un Latvijā par noziedzīgā biznesa jumtošanu – Valsts policijas darbiniekiem Latvijā un Krievijas Federācijā, Valsts robežsardzes amatpersonām Latvijā. Latvijā zagto dīzeļdegvielu no naftas vada N. Akickis realizēja caur I. Obanovu. Viens no zagtās dīzeļdegvielas pircējiem bija uzņēmuma SIA Augstceltne (Kurši) valdes loceklis Andris Ursītis.

Bez visa augstāk minētā I. Obanovs ar N. Akicki nodarbojas ar dārgu un kravas automašīnu zādzībām ES (pamatā Latvija, Lietuva un Vācija), dokumentu viltošanu un zagto automašīnu izvešanu caur Latviju uz Krievijas Federāciju, kur automašīnas tiek pārdotas. Automašīnu izvešanu no Latvijas uz Krievijas Federāciju organizē I. Obanovs, kurš par to maksā kukuļus Valsts robežsardzes un Muitas amatpersonām. I. Obanovam ir izveidota liela autobāze Čeļabinskā, kur tiek uzglabātas zagtās automašīnas līdz realizācijai Krievijas Federācijā.

2012. gadā N. Akickis ir vērsies pie A. Mauksteļa ar lūgumu “sodīt vienu personu”, kas viņam apnikusi, – organizējot zādzību no personas dzīvesvietas. Skaidrojot minēto situāciju, A. Maukstelis noskaidroja, ka N. Akickis grib ar A. Mauksteļa rokām sodīt Igoru Obanovu.

Par N. Akicka piedāvājumu A. Maukstelis novirzīja informāciju kontaktam Drošības policijā. Sniedzot šo informāciju Drošības policijas darbiniekam, A. Maukstelis atcerējās, ka I. Obanovs, iespējams, ir persona, kam A. Maukstelis 2011. gadā rekomendējis vienu privātdetektīvu un, iespējams, A. Maukstelis pazīst I. Obanovu personīgi. Drošības policijas kontakts rekomendēja A. Maukstelim satikties ar I. Obanovu un precizēt, vai viņš veic kopīgu biznesu ar N. Akicki, ko A. Maukstelis arī izdarīja.

Satiekoties ar I. Obanovu, A. Maukstelis noskaidroja, ka tas ir viņš, kas veic kopīgu biznesu ar N. Akicki. Minēto informāciju A. Maukstelis novirzīja kontaktam Drošības policijā. No kontakta Drošības policijā A. Maukstelis saņēma lūgumu satikties ar I. Obanovu un atklāti pastāstīt par N. Akicka piedāvājumu.

A. Mauksteļa kontaktu Drošības policijā interesēja uz “palīdzības” fona iegūt I. Obanova uzticību un uzsākt ar viņu komunikāciju, lai viņš sniegtu Drošības policijai ziņas par procesiem organizētās noziedzības grupējumiem Latvijā un Krievijā, korumpētām amatpersonām un pretizlūkošanas informāciju.

A. Maukstelis satikās ar I. Obanovu un izstāstīja tam par saņemto piedāvājumu no I. Obanova biznesa partnera. A. Maukstelis atklātu sarunu ar I. Obanovu skaidroja ar to, ka pazīst I. Obanovu jau kādu laiku un ir vairāki kopīgi pazīstamie, tāpēc visu minēto stāsta I. Obanovam.

A. Maukstelis atsevišķi atzīmēja to, ka N. Akickis kļūdījies, piedāvājot visu minēto A. Maukstelim, jo A. Maukstelis ar tādam lietām nenodarbojas. I. Obanovs par sniegto informāciju bija ļoti pateicīgs un palūdza A. Mauksteli nodokumentēt sarunu ar N. Akicki, kurā būs dzirdams, ka N. Akickis “pasūta I. Obanovu”. Ieraksts I. Obanovam nepieciešams, lai “organizētās noziedzības grupējuma vidū paceltu šo jautājumu un finansiāli sodītu N. Akicki. Pie tam I. Obanovs apsolīja par audioierakstu samaksu 10 – 20 tūkstošu EUR apmērā.

Saskaņojot I. Obanova lūgumu ar kontaktu Drošības policijā, A. Maukstelis nodokumentēja sarunu ar N. Akicki un iedeva ierakstu I. Obanovam.

Ir zināms tas, ka I. Obanovs mēģināja izmantot šo ierakstu, “uzbraucot N. Akickim”, bet tika “pasūtīts nahuj” un izsmiets. Tad I. Obanovs mēģināja “sodīt N. Akicki” caur kontaktiem Latvijas Valsts policijā un Krievijas Valsts policijā, kam samaksāja kukuļus par “darbu pret N. Akicki”.

Bet menti Latvijā un Krievijā apdirsās un neko neizdarīja. Izrādījās, ka N. Akickim “jumts” ir krietni spēcīgāks. N. Akickis strādāja ar “Kolu” (Konstantinu Tecjuku), kas piepalīdzēja N. Akickim “noturēt mazu”, sūtot Obanovu “nahuj”.

Kad I. Obanovs saprata, ka neko nedabūs no N. Akicka un ir visur “apdirsies”, tad saprata arī to, ka apsolījis samaksu A. Maukstelim, bet no savas naudas maksāt negribēja. I. Obanovs neko labāku izdomāt nevarēja kā aizskriet pie sava čoma un “kalpa” Ruslana Ervana un samaksāt tam par darbu pret A. Mauksteli un A. Mauksteļa kontaktu (Igoru Oldanu, kas arī piedalījās vairākās sarunās ar I. Obanovu).

Ņemot vērā to, ka daži Ervana nodaļas darbinieki bija personīgi pazīstami ar A. Mauksteli un I. Oldanu, viens no nodaļas darbiniekiem satikās ar I. Oldanu, kuram izstāstīja par I. Obanova vēršanos pie R. Ervana, kurš pieņēmis no I. Obanova (naudu) un iesniegumu par naudas izspiešanu no viņa. I. Oldans kontaktam no Ervana nodaļas izstāstīja visu, kā ir, un Ervana nodaļas darbinieks aizbrauca uz darbu. Sagatavoja ziņojumu, balstoties uz kuru sakarā ar I. Obanova iesniegumu bija pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu.

Ņemot vērā to, ka I. Obanovs samaksāja kukuli R. Ervanam, iespējams, viņš, “šantažējot to”, piespieda uzsākt operatīvās izstrādes lietu pret A. Mauksteli un A. Mauksteļa kontaktiem, jo baidījies no A. Mauksteļa. Izskatās, ka R. Ervans izpildīja I. Obanova lūgumu un uzsāka operatīvo lietu, tādā veidā atstrādājot saņemto naudu.

Atsevišķi jāatzīmē – uzzinot to, ka I. Obanovs uzrakstījis iesniegumu, A. Maukstelis caur kontaktu Drošības policijā pamatīgi izdrāza viņu un viņa biznesu Latvijā ar pārbaudēm un gandrīz panāca I. Obanova termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanu.

Vēlāk A. Maukstelis caur kontaktiem Sanktpēterburgā noskaidroja, ka I. Obanovs nav nekāds augsta līmeņa organizētās noziedzības grupējuma dalībnieks. Tāds Nr. 6. ar iesauku “Elfs”, par kuru Sanktpēterburgā visi nopietni cilvēki smējās. A. Maukstelis izstāstīja kontaktam situāciju ar I. Obanovu Latvijā, un, cik ir zināms A. Maukstelim, I. Obanovu Sanktpēterburgā, kad viņš tur bija 2013.–2014. gadā, sagaidīja dagestāņi un veica izskaidrošanas pasākumus.

Papildus jāatzīmē tas, ka I. Obanovs komunikācijas laikā ar A. Mauksteli (kad nebija nekāda konflikta) izstāstīja, ka R. Ervans savedis viņu ar Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Parānu, caur kuru viņš “kārto kaut kādas lietas Latvijā” (tas norāda uz saikni starp R. Ervanu un A. Parānu).

Tāpat I. Obanovs izstāstīja, ka kaut kādi kontakti viņu saveduši ar čečenu izcelsmes uzņēmēju Latvijā Beslanu Dulmuslimovu, kuram I. Obanovs piedāvājis kaut kādu biznesu (iespējams, pie B. Dulmuslimova I. Obanovu atveda A. Parāns).

Novērtē šo rakstu:

51
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi