Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba biroja vadītāja Dombrovska valdībā finansiāli un stratēģiski sarežģītajā 2011. gadā, kļuvusi gauži neuzticama Straujumas valdībai 2015. gadā. Un pierādījumu šai neuzticamībai atradis Satversmes aizsardzības birojs, kurš augstāko pielaidi Dreimanei sniedzis jau kopš 2003. gada, kad viņa kļuva par Valsts kancelejas direktora vietnieci.

Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā tika kritizēta Latvijā pastāvošā kārtība, kādā izsniedz pielaides valsts noslēpumam. Tika kritizēta gan Satversmes aizsardzības biroja procesuālā pielaides izsniegšanas kārtība, gan vēlākā pārsūdzības kārtība ģenerālprokuroram. Īpaši tika uzsvērts, ka ne SAB, ne ģenerālprokurors nenodrošina personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un nostāda personu neaizsargātā stāvoklī salīdzinājumā ar valsti.

Pielaižu sistēmas absurds izpaužas faktā, ka pašai personai nav tiesību uzzināt iemeslus, kāpēc pielaide tiek noņemta. Nezinot SAB argumentus, ir neiespējami kvalificēti uzrakstīt pārsūdzību ģenerālprokuroram. Un beigu beigās – ģenerālprokuroram nav tiesību sniegt informāciju personai, kāpēc viņš ir atstājis SAB lēmumu spēkā. Rezultātā amatpersona tiek vienkārši „deletēta”. Ne SAB, ne ģenerālprokuroram nav pienākuma paskaidrot personai – kāpēc pielaide nav izsniegta.

Patiesībā man nudien nav skaidrs, kā SAB izsniedza pielaidi Guntim Belēvičam, kas ir patiess esošās sistēmas apdraudējums, – viņš strādā, viņam ir viedoklis, un viņš ir enerģisks. Viņš ir tik atšķirīgs no „Vienotības” ministriem, ka viņu vajadzēja dabūt prom no „pīļu dīķa”. SAB centās, bet kaut kas nesanāca, Belēvičs pielaidi saņēma.

Sliktāk iet Elitai Dreimanei, kura pielaidi saņēma, saņēma, saņēma, līdz nesaņēma. Tautai interesanti, žurnālistiem aktuāli, pārējiem garlaicīgi. Ja vien šajā stāstā nebūtu parādījusies kāda īpaša nianse – „strādnieku vēstule biedram Ļeņinam”, „biedra Kalnbērziņa lūgums biedram Staļinam uzņemt Latviju brīvo padomju republiku saimē”, „Krimas Augstākās padomes deputāta Grnādija Aksjonova vēstule Vladimiram Putinam ar lūgumu pievienot Krimu Krievijai” un beidzot vienkārša latviešu tautas pārstāvja „Romualda Vonsoviča vēstule Laimdotai Straujumai par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores E. Dreimanes darbībām”.

Nu kaut kur taču esam to redzējuši – sākumā uzvedinoša vēstule, tad uzdevums izpildei un beidzot projekta realizācija. Un, ja vienā pusē nostājas advokāts Vonsovičs, premjere Straujuma un Satversmes aizsardzības biroja šefs Maizītis, kas nu ies aizstāvēt kādu ierēdni. Visiem skaidrs – neuzticama.

Man tomēr kāds jautājums – kas segs Elitas Dreimanes atbrīvošanas izmaksas, kas apmaksās zaudētās Eiropas Cilvēktiesību tiesas izdevumus un piespriestās kompensācijas – mēs kopā kā nodokļu maksātāji vai tie daži, kam bija vēlams MK kancelejas vadītāju atlaist? Un otrs jautājums – kurš ir tas, kam „godīga konkursa” kārtībā sagādāts Valsts kancelejas priekšnieka krēsls. To, ka shēmā tas paredzēts iepriekš, nav grūti izlasīt starp rindām advokāta Vonsoviča vēstulē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft