Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uzticēšanās lirika

Arturs Priedītis
04.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.

Taču cita ceļa nav. Tas ir perspektīvs veids kā iegūt priekšstatu par iedzīvotāju izturēšanos pret valsts institūcijām. Turklāt socioloģiskajās aptaujās iegūstam vairāk vai mazāk ticamus pieturas punktus ne tikai par sabiedrības uzticēšanos, bet arī pārliecināmies par valsts institūciju funkciju izpratni iedzīvotāju kontingentā. Respektīvi, pārliecināmies, kāds ir iedzīvotāju politiskās apziņas līmenis - priekšstats par valstiskumu, sociāli politisko sfēru un savu personisko lomu valsts pastāvēšanā.

2020.gada 23.janvārī “NRA.LV” tika ievietota šāda informācija: “Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.”

Tātad pašlaik Latvijas iedzīvotāji vismazāk uzticas Saeimai, bet visvairāk uzticas armijai (NBS) un Valsts prezidentam (konkrēti – “nācijas tēvam”/”nācijas debilajam tēvam”). Neiedziļinoties jautājumā par tādas attieksmes pamatotību vai nepamatotību, drīkstam formulēt objektīvu secinājumu. Tiekamies ar principā amizantu (īstenībā odiozu - atbaidošu, nevēlamu, pretīgu) pieeju. Neuzticēšanās Saeimai ir latviešu politiskās apziņas milzīgs paradokss/idiotisms/tumsonība/neattīstība u.tml.

Neuzticēšanās Saeimai liecina, ka latvieši neuzticas paši sev! Latvieši netic savai politiskajai gribai un politiskajai izvēlei. Latvieši netic tautas iespējai dzīvot saskaņā ar prātu un sirdi.

Tas ir amizanti! Saeimu ievēl latvieši - viņu elektorāts. Saeima faktiski ir valsts institūts, kuru latvieši var praktiski visvairāk ietekmēt sev par labu, izvēloties uzticamus "tautas kalpus". Citus valsts institūtus latvieši praktiski nevar tik pamatīgi ietekmēt. Tajā skaitā Valsts prezidentu un armiju nevar praktiski ietekmēt.

Atkārtoju – tas ir amizanti! Latvieši visvairāk uzticas Valsts prezidentam un armijai; proti, tam, ko nevar tieši ietekmēt. Valsts prezidentu ievēl Saeima. Par “nācijas tēvu”/”nācijas debilo tēvu” nobalsoja tikai 61 deputāts. Savukārt  norises armijā ir valsts noslēpums. Tam tā ir jābūt. Par armijas dzīvi latvieši neko nezina. Mediji vēsta tikai par noziedzību armijā. Vai tad latvieši var ietekmēt lūžņu iepirkšanu armijai? Vai latvieši nezina, ka armijā pastāv organizētā noziedzība tāpat kā tā pastāv jebkurā citā valsts institūcijā? Kā var uzticēties noziedzniekiem?

Tā, piemēram, 2020.gada 26.janvārī  internetā bija kārtējā prieka vēsts: “Militārā policija (MP) veiksmīgas līdzšinējās izmeklēšanas gaitā atguvusi daļu no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) materiāltehniskajiem līdzekļiem, kuru piesavināšanās tiek izmeklēta kādā kriminālprocesā.[..] 2018.gada 31.augustā sāktajā kriminālprocesā izmeklēšana notiek par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, jo organizēta grupa (!?) piesavinājusies NBS bruņojumu un ekipējumu lielā apmērā (!?). Tāpat notiek izmeklēšana par ilgstošu (!?) militāro šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, kas izdarīta organizētā grupā (!?), kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā (!?).”

Latvieši neuzticas Saeimai. Taču Saeima drīkstētu lepoties ar latviešu vislielāko uzticību. Teorētiski (juridiski) tāda iespēja pastāv. Latviešu maksimālo uzticību parlamentam garantē konstitūcija – LR Satversme. Ar galvu izmantojot konstitūcijas normas, Saeima varētu būt latviešu tautas vismīļākā valsts institūcija.

Saeimas vēlēšanas regulē speciāls likums. Tajā ir nosacīta “tautas kalpu” izvēles kārtība: “9. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja visas politisko partiju apvienībā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedri”.

Nevienam nav aizliegts uzdot divus strikti pamatotus jautājumus: 1) Kas latviešiem traucē dibināt tādu politisko partiju, kura Saeimas vēlēšanām spētu pieteikt 100 godīgus, gudrus un valsts lietās kompetentus kandidātus? 2) Kas latviešu elektorātam traucē simtprocentīgi balsot par dotajiem 100 godīgajiem, gudrajiem un valsts lietās kompetentajiem kandidātiem, lai Bruņinieku namā strādātu vienīgi tautas interesēm kalpojoši cilvēki?”

Atrunas par traucēšanu būs  visdažādākās. Vistuvāk patiesībai piekļūs tie cilvēki, kuri visu izskaidros ar latviešu mentalitātes kritisko specifiku un politiskās apziņas niecību. Savukārt vistālāk no patiesības būs tie cilvēki, kuri visu izskaidros ar “okupācijas” sekām, Krievijas iejaukšanos, Putina diktatoriskumu, nevēloties paškritiski atzīt neattīstības, degradācijas un deģenerācijas dziļumu.

Novērtē šo rakstu:

22
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...