Iesaki rakstu: 
Var ļoti daudz un gudri, pat dažkārt - pārāk gudri spriest par korupcijas ietekmi uz valsts ekonomiku, tās politiku, sabiedrību vai atsevišķu indivīdu kopumā, bet, ja teorijai neseko prakse ar cietumsodiem un īpašumu konfiskāciju, tad viss paliek tukšu runu līmenī.
Par korupcijas sekām un ietekmi uz valsti katrs var pārliecināties vienkārši no Valkas iebraucot Valgā, - viss redzams un saprotams ar neapbruņotu aci, un nekādi dižie pierādījumi nav nepieciešami. Vēsturiski sanāca tā, ka estiņu mentalitātes vai Somijas ietekmes, vai visa kopā dēļ mūsu kaimiņi jau deviņdesmitajos aizgāja pa citu ceļu. Aizgāja tā, ka šodien mēs un viņi esam pilnīgi atšķirīgas valstis un diemžēl ne Latvijas labā.
Jautājums - ko var darīt praksē? Neskatoties uz milzīgu pesimismu kopumā, uzskatu, ka daži risinājumi eksistē. Sākšu attālināti. Ar zinošiem cilvēkiem no bijušās politiskās elites aprites, kuri šodien bauda mieru pensionāru statusā un makšķerē zivteles piemājas dīķos, apspriedu, kur un kā Latvijā vissmagāk zog.
Pilnīgi nostatus minama Rīgas dome ar visām tās struktūrām, apakšstruktūrām, uzņēmumiem utt. Tur zog visi un zog jebko, kas nav piesiets. Pie kam - galvaspilsētas mēra maiņa šo procesu neietekmē ne par centu, iepriekš zaga krievi, nu pie lietas ķērušies prievīšu bāleliņi.
Līdzvērtīgi Rīgas domei zog tikai Latvenergo tās akciju sabiedrību formātos. Tālāk seko ministrijas, kurās pats zagšanas process tehnoloģiski juridiski un no finanšu inženieringa viedokļa ir stipri komplicēts, bet ar atdevi, ka uz vienu projektu var izņemt 100 miljonus eiro, tāpēc faktiski problēmu nav.
Par korupciju prokuratūrās, tiesās, policijās un specdienestos ir atsevišķa novele. Pietiek, ka man personīgi kādreizējais Valsts kontroles kolēģijas loceklis ir teicis: ''Esmu redzējis un pieredzējis visu, bet, kā zog Iekšlietu ministrijā, tā nezog nekur."
Ja par korupciju VID un tās kriminālo aktivitāšu piesegstruktūrā - Nodokļu un muitas policijas pārvaldē jautājumi nerodas un pēc būtības ir izsmelti, tad tāda citas ministrijas kontrolinstitūcija kā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir palikusi bez pelnītas uzmanības.
Nepelnīti PVD nav plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kaut vai tāpēc, ka tā dēvētajā ''Terehovas muitnieku lietā" pie apšaubāmām kravu kustībām pāri ES ārējai robežai vismaz attālināti vajadzēja novīdēt fitosanitārai kontrolei.
Šoreiz nerunāšu par to, ka visi šie zēni Terehovā tika paņemti aiz dziesmas tāpēc, ka nevis ņēma, bet ņēma, kā traki un slikti dalījās ar Rīgu. Nu un ne mazsvarīgi, ka visi šie Terehovas un Grebņevas cirki jau sen bija līdz kaklam mūsu stratēģiskajam partnerim.
Tieši necilajam PVD pēc informētu cilvēku un bijušo darbinieku atklāsmēm ir milzīga loma neiedomājama apjoma nelikumīgas izcelsmes kravu kustībā iekšā - ārā Latvijas teritorijā. Tā ir zelta bedre, par kādu Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes veči var tikai sapņot. Pie kam tāpat kā Rīgas domē priekšsēdētāja maiņai šeit neko neizsaka ministra rotācija, jo sistēma ir stabila un nemirstīga.
Viss, kas saistīts ar PVD, ir milzīga nozares specifika, kurā bez šauras profesionālas izglītības nejaušam cilvēkam no malas maz kas ir saprotams. Knifs ir tajā, ka PVD, lai kādu izčakarētu, izspiestu atsitienu vai tieši otrādi - pievērtu acis, izmanto ikdienā mazzināmu struktūru BIOR. Ja juridiski korekti, tad ''Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu ''BIOR''''.
''1. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, turpmāk tekstā - Institūts, ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona. 2. Institūta pilnais nosaukums ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR".
3. Institūta nosaukums angļu valodā – Institute of Food Safety, Animal Health and Environment „BIOR”. Institūta nosaukums krievu valodā - Hаучный институт пищевой безопасности, здоровья животных и окружающей среды „BIOR”.
Institūta juridiskā adrese ir Lejupes iela 3, Rīga, LV - 1076. 4. Institūts veic zinātnisko darbību un nodrošina atbalstu zinātniskās kvalifikācijas iegūšanā un pilnveidošanā pārtikas, veterinārmedicīnas, vides, zivsaimniecības un citās bioloģijas nozarēs.
5. Institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas, lai nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību, dzīvnieku labturību un drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī zivju un citu ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un sabalansētas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas Latvijā. ''
Kā teiktu krievi, te pat velns kāju lauzīs.Ja kas, tad BIOR var arī testēties uz COVID - 19.
Kāpēc apstājos pie BIOR? Tāpēc, ka bezprecedenta korupcijai šeit, manuprāt, ir vājā vieta - savs Ahileja papēdis. Īsumā - jēga ir tur, ka visu ko pārbauda un administrē PVD, tas lēmumus pieņem uz analīžu un ekspertīžu pamata, ko izsniedz BIOR, tam faktiski šajā sfērā ir monopoltiesības Latvijā.
Uz sarunu pamata ar cilvēkiem, par kuru godprātu man nav šaubu, var saprast, ka šodien aptuveni 30% no visām BIOR analīzēm, slēdzieniem un ekspertīzēm ir nepareizas, un nepamatotas. Pats galvenais - tās apzināti tiek sagrozītas no ekspertu puses, manis teiktajam jau šodien ir juridiski nostiprināti starptautiski apliecinājumi. Tomēr pagaidām uzskatīsim, ka tādu nav.
Tāpēc tuvākajos trīs mēnešos gan juridiskas, gan fiziskas personas nosūtīs uz BIOR šādus tādus paraugus analīžu un ekspertīžu veikšanai, līdztekus pilnīgi identisku paraugu laikā un vietā nosūtot uz analogām starptautiski sertificētām laboratorijām Polijā, Vācijā un, piemēram, Beļģijā vai Lielbritānijā.
Tad to visu skaisti saliksim kopā, izanalizēsim, ievietosim Excel tabulā un, izmantojot ES mehānismus, centīsimies šo kantori aizklapēt ciet, ja nesanāks - vismaz smagi jo smagi pabendēt dažam labam noskaņojumu un sašūpot amata krēslu.
Skats kā jebkuram vidēji statiskam letiņam kopumā uz Latviju man ir pesimistisks, bet, kā teica Martins Luters Kings, ''I have a dream". A ja nu sanāk? Varbūt ir iespējams, ka var nezagt, un varbūt kādreiz būs iespējams ticēt Latvijas politiskai varai? Varbūt...
Morāle: kā ticēt BIOR Covid - 19 testa rezultātam, nu kā?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
