Iesaki rakstu: 
Var ļoti daudz un gudri, pat dažkārt - pārāk gudri spriest par korupcijas ietekmi uz valsts ekonomiku, tās politiku, sabiedrību vai atsevišķu indivīdu kopumā, bet, ja teorijai neseko prakse ar cietumsodiem un īpašumu konfiskāciju, tad viss paliek tukšu runu līmenī.
Par korupcijas sekām un ietekmi uz valsti katrs var pārliecināties vienkārši no Valkas iebraucot Valgā, - viss redzams un saprotams ar neapbruņotu aci, un nekādi dižie pierādījumi nav nepieciešami. Vēsturiski sanāca tā, ka estiņu mentalitātes vai Somijas ietekmes, vai visa kopā dēļ mūsu kaimiņi jau deviņdesmitajos aizgāja pa citu ceļu. Aizgāja tā, ka šodien mēs un viņi esam pilnīgi atšķirīgas valstis un diemžēl ne Latvijas labā.
Jautājums - ko var darīt praksē? Neskatoties uz milzīgu pesimismu kopumā, uzskatu, ka daži risinājumi eksistē. Sākšu attālināti. Ar zinošiem cilvēkiem no bijušās politiskās elites aprites, kuri šodien bauda mieru pensionāru statusā un makšķerē zivteles piemājas dīķos, apspriedu, kur un kā Latvijā vissmagāk zog.
Pilnīgi nostatus minama Rīgas dome ar visām tās struktūrām, apakšstruktūrām, uzņēmumiem utt. Tur zog visi un zog jebko, kas nav piesiets. Pie kam - galvaspilsētas mēra maiņa šo procesu neietekmē ne par centu, iepriekš zaga krievi, nu pie lietas ķērušies prievīšu bāleliņi.
Līdzvērtīgi Rīgas domei zog tikai Latvenergo tās akciju sabiedrību formātos. Tālāk seko ministrijas, kurās pats zagšanas process tehnoloģiski juridiski un no finanšu inženieringa viedokļa ir stipri komplicēts, bet ar atdevi, ka uz vienu projektu var izņemt 100 miljonus eiro, tāpēc faktiski problēmu nav.
Par korupciju prokuratūrās, tiesās, policijās un specdienestos ir atsevišķa novele. Pietiek, ka man personīgi kādreizējais Valsts kontroles kolēģijas loceklis ir teicis: ''Esmu redzējis un pieredzējis visu, bet, kā zog Iekšlietu ministrijā, tā nezog nekur."
Ja par korupciju VID un tās kriminālo aktivitāšu piesegstruktūrā - Nodokļu un muitas policijas pārvaldē jautājumi nerodas un pēc būtības ir izsmelti, tad tāda citas ministrijas kontrolinstitūcija kā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir palikusi bez pelnītas uzmanības.
Nepelnīti PVD nav plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kaut vai tāpēc, ka tā dēvētajā ''Terehovas muitnieku lietā" pie apšaubāmām kravu kustībām pāri ES ārējai robežai vismaz attālināti vajadzēja novīdēt fitosanitārai kontrolei.
Šoreiz nerunāšu par to, ka visi šie zēni Terehovā tika paņemti aiz dziesmas tāpēc, ka nevis ņēma, bet ņēma, kā traki un slikti dalījās ar Rīgu. Nu un ne mazsvarīgi, ka visi šie Terehovas un Grebņevas cirki jau sen bija līdz kaklam mūsu stratēģiskajam partnerim.
Tieši necilajam PVD pēc informētu cilvēku un bijušo darbinieku atklāsmēm ir milzīga loma neiedomājama apjoma nelikumīgas izcelsmes kravu kustībā iekšā - ārā Latvijas teritorijā. Tā ir zelta bedre, par kādu Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes veči var tikai sapņot. Pie kam tāpat kā Rīgas domē priekšsēdētāja maiņai šeit neko neizsaka ministra rotācija, jo sistēma ir stabila un nemirstīga.
Viss, kas saistīts ar PVD, ir milzīga nozares specifika, kurā bez šauras profesionālas izglītības nejaušam cilvēkam no malas maz kas ir saprotams. Knifs ir tajā, ka PVD, lai kādu izčakarētu, izspiestu atsitienu vai tieši otrādi - pievērtu acis, izmanto ikdienā mazzināmu struktūru BIOR. Ja juridiski korekti, tad ''Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu ''BIOR''''.
''1. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, turpmāk tekstā - Institūts, ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona. 2. Institūta pilnais nosaukums ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR".
3. Institūta nosaukums angļu valodā – Institute of Food Safety, Animal Health and Environment „BIOR”. Institūta nosaukums krievu valodā - Hаучный институт пищевой безопасности, здоровья животных и окружающей среды „BIOR”.
Institūta juridiskā adrese ir Lejupes iela 3, Rīga, LV - 1076. 4. Institūts veic zinātnisko darbību un nodrošina atbalstu zinātniskās kvalifikācijas iegūšanā un pilnveidošanā pārtikas, veterinārmedicīnas, vides, zivsaimniecības un citās bioloģijas nozarēs.
5. Institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas, lai nodrošinātu cilvēku, dzīvnieku un vides veselību, dzīvnieku labturību un drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, kā arī zivju un citu ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un sabalansētas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas Latvijā. ''
Kā teiktu krievi, te pat velns kāju lauzīs.Ja kas, tad BIOR var arī testēties uz COVID - 19.
Kāpēc apstājos pie BIOR? Tāpēc, ka bezprecedenta korupcijai šeit, manuprāt, ir vājā vieta - savs Ahileja papēdis. Īsumā - jēga ir tur, ka visu ko pārbauda un administrē PVD, tas lēmumus pieņem uz analīžu un ekspertīžu pamata, ko izsniedz BIOR, tam faktiski šajā sfērā ir monopoltiesības Latvijā.
Uz sarunu pamata ar cilvēkiem, par kuru godprātu man nav šaubu, var saprast, ka šodien aptuveni 30% no visām BIOR analīzēm, slēdzieniem un ekspertīzēm ir nepareizas, un nepamatotas. Pats galvenais - tās apzināti tiek sagrozītas no ekspertu puses, manis teiktajam jau šodien ir juridiski nostiprināti starptautiski apliecinājumi. Tomēr pagaidām uzskatīsim, ka tādu nav.
Tāpēc tuvākajos trīs mēnešos gan juridiskas, gan fiziskas personas nosūtīs uz BIOR šādus tādus paraugus analīžu un ekspertīžu veikšanai, līdztekus pilnīgi identisku paraugu laikā un vietā nosūtot uz analogām starptautiski sertificētām laboratorijām Polijā, Vācijā un, piemēram, Beļģijā vai Lielbritānijā.
Tad to visu skaisti saliksim kopā, izanalizēsim, ievietosim Excel tabulā un, izmantojot ES mehānismus, centīsimies šo kantori aizklapēt ciet, ja nesanāks - vismaz smagi jo smagi pabendēt dažam labam noskaņojumu un sašūpot amata krēslu.
Skats kā jebkuram vidēji statiskam letiņam kopumā uz Latviju man ir pesimistisks, bet, kā teica Martins Luters Kings, ''I have a dream". A ja nu sanāk? Varbūt ir iespējams, ka var nezagt, un varbūt kādreiz būs iespējams ticēt Latvijas politiskai varai? Varbūt...
Morāle: kā ticēt BIOR Covid - 19 testa rezultātam, nu kā?
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
