Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jo ilgāk dzīvojam paši savā valstībā, jo pamatīgāk atklājās mūsu etnosa mentalitātes vitālākās īpašības. Pēcpadomju laiks ir latviešu mentalitātes Lielās Atklāsmes laiks. Atklājās tas, kas latviešos nebija saskatāms padomju laikā un vispār nešķita raksturīgs latviešu domāšanas veidam, dzīves uztverei un emocionālajai ievirzei.

Rezumējamas ir ne tikai mentalitātes jaunas īpašības, bet arī jauno īpašību jābūtība, svarīgums, dzīvīgums, enerģiskums. Bez šīm īpašībām vairs nav iedomājama etnosa garīgā rosība. Aizvadītajos gandrīz 30 gados par sevi esam uzzinājuši daudz ko tādu, par ko agrāk pat nesapņojām. Tagad nākas respektēt tādas etnosa īpašības, kuras līdz šim nekad neietilpa latviešu mentalitātes analītiskajā portretā.

Acīmredzot brīvība (praktiski tikai relatīva brīvība un brīvības ilūzija) ir katalizators oriģinālai mentālajai evolūcijai, aktivizējot etnosa latentos garīgos resursus. Piemēram, šajos resursos atklājās latviešu apmierinātība ar brīvības ilūziju. Padomju laikā par to nekas neliecināja. Padomju laikā latvieši sapņoja par īstu brīvību, un brīvības alkas šķita latviešu mentalitātes viena no visspēcīgākajām izpausmēm. Vietējie cittautieši apskauda latviešus par viņu brīvības kāri. Tāpēc pēcpadomju laikā cittautiešus ļoti pārsteidza latviešu dedzīgā apmierinātība ar dzīvi relatīvā brīvībā, etnosam masveidā ar patosu atsakoties no īstas brīvības un atkal brīvprātīgi pievienojoties svešam autoritārajam valstiskajam formējumam. Cittautiešiem tas bija negaidīts pārsteigums un rūgta paškritiska atziņa, ka savā laikā aplami novērtēja latviešus.

Viena no tādām jaunām etnosa mentalitātes iezīmēm ir izziņas drosme jeb kognitīvā drosme. Tā iesaku dēvēt latviešu jauno attieksmi pret zināšanām. Jo vairāk attālināmies no padomju laikmetā valdošā zināšanu līmeņa, jo latviešu mentalitātē bravūrīgāk atklājās tendence veidot savu zināšanu līmeni. Praktiski tas nozīmē, ka drosmīgi tiek veidotas pašiem savas zināšanas par dzīves īstenību. Latviešu kognitīvā drosme reāli izpaužas tikai latviešiem piemītošās konkrētās zināšanās par visu kaut ko uz Zemes un Visumā. Tādas zināšanas ir tikai latviešiem un nav pārējiem etnosiem.

Latvieši nebaidās zināšanu jomā atšķirties no cilvēces. Tāpēc latvieši strauji formē savas zināšanas. Jo ilgāk dzīvojam brīvībā, jo intensīvāk tas notiek. Jo intensīvāk tas notiek, jo smuidrāka kļūst latviešu pašpārliecinātība par savas mentalitātes jaunās iezīmes pareizību. Latviešus priecē tas, ka viņu zināšanas atšķiras no cilvēku zināšanām. Tā vien liekas, ka visai drīz latviešu sabiedrībā vairs nebūs vietas indivīdiem ar cilvēku zināšanām. Vieta būs vienīgi indivīdiem ar latviešu zināšanām. Jaunākās paaudzes jau tagad ir latviešu zināšanu bagātnieki. Cilvēku zināšanas ir galvenokārt tikai vecākajai paaudzei.

Tā, piemēram, cilvēkiem kultūra ir tas viss, kas atrodas starp ļaudīm un dabu. Latviešiem kultūra ir sekss un svaigs gaiss, kā to jautri skaidro LU profesori. Cilvēkiem ideoloģija ir uzskatu un nostādņu sistēma. Latviešiem ideoloģija ir „koncepcijas bez pilnīgi precīzi definētiem rāmjiem un robežām”. Cilvēkiem pasaules uzskats ir vērtējumu, principu, uzskatu, tēlaino priekšstatu kopums par pasauli un cilvēka vietu pasaulē. Latviešiem pasaules uzskats ir tas pats, kas ideoloģija. Cilvēkiem konservatīvisms ir kultūras tradīciju aizsardzība. Latviešiem konservatīvisms ir tas pats, kas postmodernistiskais liberālisms. Cilvēkiem ir sieviešu dzimte un vīriešu dzimte. Latviešiem ir sieviešu šķira un vīriešu šķira.

Cilvēkiem ir informācijas karš. Latviešiem ir informatīvais karš. Cilvēkiem vēršanās pret konstitūciju ir valsts apvērsums. Latviešiem vēršanās pret konstitūciju ir valsts drošības nostiprināšana. Cilvēkiem hibrīdkarš ir zinātnisks termins. Latviešiem hibrīdkarš ir eifēmisms informācijas karam, it kā termins „informācijas karš” būtu rupjš termins, kas jāaizstāj ar korektu leksiku (eifēmismu). Cilvēkiem informācijas karš un hibrīdkarš ir divi patstāvīgi termini. Latviešiem ir savs termins – informatīvais hibrīdkarš.

Latviešu kognitīvā drosme ļoti spilgti izcēlās krimināllikuma grozījumu rīboņā. Valdošā kliķe minētos grozījumus pamatoja kā nepieciešamību novērst hibrīddraudus. Cilvēki par hibrīdraudiem parasti runā starpvalstu atklātu konfliktu apstākļos. Latvieši par hibrīdraudiem runā laikā, kad neviena valsts nav ieinteresēta atklāti konfliktēt ar Latvijas Republiku.

Protams, krimināllikuma grozījumu īstais mērķis nav aizsargāt tautu un valsti. Īstais mērķis ir aizsargāt valdošās kliķes noziegumu brīvību, nepieļaujot sabiedrības vēršanos pret varas institūtu darbinieku nekompetenci un noziegumiem. Arī tā ir oriģināla rosība. Cilvēki parasti pieņem stingrākus likumus, lai mazinātu noziedzību. Latvieši pieņem stingrākus likumus, lai aizsargātu noziedzību. Galvenokārt aizsargātu organizēto noziedzību – astoņkāji.

Latviešu mediji raksta, ka krimināllikuma grozījumu mērķis ir „stāties pretī informatīvā hibrīdkara izpausmēm”. Šajā ziņā latviešu pieejai ir noteikta etniskā specifika. To nosaka latviešu kognitīvā drosme. Cilvēki rīkojās savādāk. Viņi nerīkojās primitīvi un neproduktīvi, jo izprot galvenos momentus mūsdienu militārajos un nemilitārajos procesos. Latviešiem ir sava izpratne par visiem procesiem. Latviešu tradīcija ir vienaldzīgi izturēties pret galveno jebkurā īstenības fragmentā.

Mūsdienu militārajos un nemilitārajos procesos svarīga ir kara jauna formāta rašanās. Cilvēces vēsturē vispirms radās tāds formāts kā karš uz sauszemes. Pēcāk radās tādi formāti kā karš uz ūdens un karš gaisā, izmantojot dirižabļus, lidmašīnas, raķetes.

XX gadsimtā radās visjaunākais formāts. Lakoniski to dēvē par psiholoģisko karu vai informācijas karu. Tādējādi XX gadsimtā vārdu „karš” sāka attiecināt ne tikai uz letālo karu jeb t.s. tradicionālo karu, bet arī uz neletālo karu. Tā upuri ir cilvēku psihe. Letālajā karā cilvēki tiek nogalināti.

Savukārt XXI gadsimtā Rietumu teorētiķi konstatēja neletālā kara modernu modifikāciju – hibrīdkaru. Tas ir karš ar cilvēku pasaules uzskatu, zināšanām, uzvedību, morālajām vērtībām un normām. Hibrīdkarš aptver cilvēku garu, prātu un dvēseli. Hibrīdkarā tiek izmainīta cilvēku uzvedība, izturēšanās, psiholoģiskā reakcija. Ne velti speciālajā literatūrā tiek apspriests uzvedības (biheiviorisma) aspekts hibrīdkarā. Daži analītiķi izsakās par biheivioristisko karu kā neletālā kara patstāvīgu modifikāciju.

Hibrīdkarš ir karš bez automātiem, tankiem, lielgabaliem, karakuģiem, bumbvedējiem, raķetēm, karavīriem un virsniekiem. Hibrīdkara elementi ir politika, diplomātija, ekonomika, sociālā sfēra, garīgā kultūra, masu komunikācija. Hibrīdkara mērķis ir nevis teritorijas iekarošana (okupēšana), bet attiecīgās teritorijas iedzīvotāju gara, prāta un dvēseles iekarošana. Hibrīdkarā galvenā iekarošanas virsotne nav Gaiziņkalns vai Kamparkalns, bet gan Latvijas garīgā (kognitīvā, morālā, intelektuālā) telpa, panākot tajā vajadzīgo idejisko ietekmi un idejisko varu vispār.

Kara jauno formātu un to modifikāciju rašanās vienmēr ir bijusi atkarīga no daudziem nemilitārajiem faktoriem. Visvairāk no zinātniski tehnikā progresa, mierlaika vajadzībām paredzētos atklājumus un izgudrojumus izmantojot letālā un neletālā karadarbībā.

Tas attiecās arī uz hibrīdkara ģenēzi. Hibrīdkara rašanos pamatā veicināja jaunā tehnika un jaunās tehnoloģijas informācijas sfērā, novitātes novirzot garīgās telpas iekarošanai svešās teritorijās. Internets un tā sociālie rīki izrādījās lielisks palīgs manipulācijām ar cilvēku garīgo pasauli.

Kara stratēģi vienmēr zināja, tēlaini sakot, psiholoģisko bultu un psiholoģisko vairogu fundamentālo lomu. Diskursā par karu vienmēr ņēma vērā divus momentus. Pirmkārt, nepieciešamību pretinieku vispirms psiholoģiski iznīcināt. Otrkārt, ņēma vērā to, ka karošanā visneaizsargātākais segments ir karavīru gars, prāts un dvēsele. Karavīru garīgo veselumu nevar aizsargāt ne ar kādām bruņām.

Latviešu vecākajā paaudzē plaši pazīstamā metafora „aukstais karš” ir informācijas karš starp kapitālisma sistēmu un sociālisma sistēmu. Informācijas karš bija XX gadsimtā. Tas sākās pēc II Pasaules kara un turpinājās līdz sociālisma sistēmas sabrukumam.

Salīdzinot ar hibrīdkaru, informācijas karš („aukstais karš”) bija vienkāršāks. Tajā izmantoja viena tipa ieročus. Informācijas karā „kāvās” abu sistēmu speciāli apstrādātā informācija, kuru viens par otru izplatīja abi pretinieki. Informācijas karā strukturāli nepiedalījās tādi elementi kā politika, diplomātija, ekonomika, sociālā sfēra, garīgā kultūra.

Informācijas karā avangardā bija masu komunikācijas līdzekļi, ar kuru palīdzību pretinieki viens otru nomelnoja. Politikai, diplomātijai, ekonomikai, sociālajai sfērai, garīgajai kultūrai informācijas karā bija niecīga loma. Speciāli „uzpiarētie” latviešu dzejdari un zintnieki tika sūtīti uz ārzemēm izošņāt emigrantu noskaņojumu, bet nevis iekarot Rietumu cilvēku garu, prātu un dvēseli.

Sociālisma valstis bija slēgtas teritorijas. Tām bija sakari ar pārējo pasauli. Taču sakariem visbiežāk bija formāls raksturs. Kapitālisma sistēmas un sociālisma sistēmas politisko līderu tikšanās bija reti notikumi. Vēl retākas bija abu sistēmu arodbiedrību darbinieku, medicīnas darbinieku un citu sociālās sfēras darbinieku tikšanās.

Valsts drošības ēdiena receptē eksistē tāda uzturviela kā valsts apdraudējumu klasifikācija. Rūpējoties par valsts drošību, attiecīgās amatpersonas vispirms nosaka iespējamos apdraudējumus un tos klasificē atbilstoši reālajai bīstamībai.

Mūsdienās pirmajā vietā visbiežāk nonāk hibrīdkara apdraudējums. Tas ir tāpēc, ka dzīvojam ģeopolitisko ambīciju laikmetā. Mūsdienās prioritāte ir ģeokrātiskā valstiskuma ieviešanai, bet nevis okupācijas režīma ieviešanai. Latviju tagad neviens nevēlās okupēt. Tas vairs nav vajadzīgs, lai garīgi pakļautu latviešus un savās interesēs izmantotu Latvijas saimnieciskos resursus. To visu pilnā mērā var izdarīt bez okupācijas.

Pašlaik tikai dulli tipi var biedēt latviešus ar hibrīdkaru pret Latviju. Pret Latviju neviena valsts nav uzsākusi hibrīdkaru. Acīmredzot nav uzsākusi tāpēc, ka latviešu jaunākās paaudzes lielā mērā jau ir idejiski pakļautas ģeopolitiskajiem saimniekiem amerikāņiem. Savukārt „Eiropas loga” klasiskajam īpašniekam Krievijai nav vērts tērēt enerģiju hibrīdkaram pret Latviju tāpēc, ka Krievija šeit principā neko nav zaudējusi un arī turpmāk visu vajadzīgo panāks bez mentālās agresijas.

Vai ir iespējams pretoties hibrīdkaram? Vai ir pieejami līdzekļi novērst hibrīdkara apdraudējumu?

Atbilde uz abiem jautājumiem ir pozitīva. Cilvēkiem ir pozitīva atbilde. Cilvēki ir lietas kursā par līdzekļiem hibrīdkara apdraudējuma novēršanai. Latviešu „politiķi” pagaidām nezina pareizo atbildi, kā ir jāpretojas hibrīdkara apdraudējumam. Par to krampjaini liecināja valdošās kliķes kņada ap krimināllikuma grozījumiem.

Pozitīvu atbildi nosaka hibrīdkara jēgas izpratne. Šī izpratne balstās uz elementāru loģiku. Ja hibrīdkara jēga ir pakļaut cilvēku garu, prātu un dvēseli, tad pats par sevi ir saprotams, ka nākās maksimāli nostiprināt cilvēku garu, prātu un dvēseli, lai to nevarētu pakļaut neviens mentālais agresors. Cilvēki ļoti labi zina par efektīvāko profilaktisko līdzekli cilvēku gara, prāta un dvēseles norūdīšanai.

Tāds līdzeklis ir ideoloģija. No valsts ideoloģijas ir atkarīgs iedzīvotāju (nācijas) garīgais spēks pretoties svešzemju idejiskajiem vilinājumiem, manipulācijām, meliem, dezinformācijai, aģitācijai, propagandai. Primitīvi un neproduktīvi ir vērsties pret hibrīdkara apdraudējumu ar likumdošanu. Turklāt vēl juridiski nekompetentu likumdošanu. Pret hibrīdkara apdraudējumu visefektīvākais līdzeklis ir valsts ideoloģija.

Kādai ir jābūt valsts ideoloģijai modernā hibrīdkara laikmetā?

Arī uz šo jautājumu cilvēkiem ir pozitīva atbilde. Atkal ir jāsaka tēlaini. Valsts ideoloģijai ir jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās Dievi ir vislabākie Dievi, tās Ticība ir garīgi visveldzējošākā Ticība un Patiesība ir vispatiesākā Patiesība.

Katrā ziņā pret ideoloģiju ir jāizturas kā pret eksistenciālo nepieciešamību. Ļaudīm ideoloģija ir vajadzīga tāpat kā gaiss un pārtikas produkti. Tāpat nākas ņemt vērā, ka Ticībai var pretstatīt tikai Ticību, Dieviem var pretstatīt tikai Dievus.

Hibrīdkarš ir ideju cīņa. Pret idejām var cīnīties tikai ar idejām. Ideju cīņā var uzvarēt tikai tad, ja ir idejas. Turklāt ir jābūt labām idejām. Noteikti ir jābūt tādām idejām, kuras ar entuziasmu akceptē iedzīvotāji. Viņiem ir obligāti jāapzinās attiecīgo ideju svētīgums.

Ļoti svarīgi ir panākt, lai ideoloģija kļūtu identitātes saturs. Tādā gadījumā ideoloģija palīdz atbildēt uz jautājumiem, kas mēs katrs esam, kas mēs esam visi kopā, no kurienes mēs nākam un uz kurieni mēs ejam. Ja valsts ideoloģija nekļūst identitātes saturs, tad identitātes saturs var kļūt svešas valsts ideoloģija. Svešas valsts ideoloģija var iespiesties tikai tukšā vai nestabilā garīgajā telpā. Ja ir spēcīga vietējā ideoloģija, tad svešajai ideoloģijai nav nekādas izredzes gūt panākumus. Garīgā telpa ir aizņemta. Garīgā telpa ir aizņemta ar uzticamu, vērtīgu, cienījamu, patriotisku, morāli cēlu ideoloģisko saturu. Garīgajā telpā ir tikai savas valsts ideoloģiskais saturs.

Mūsdienu latviešiem adresētās ideoloģijas saturu un realizācijas formas diktē etnosa vispārējās attīstības pakāpe. Tas ir pirmais un galvenais nosacījums.

Etnosa vispārējās attīstības pakāpe liecina, ka visaktuālākā ir elementāras audzināšanas ideoloģija. Tas praktiski nozīmē ideoloģisko nepieciešamību no etnosa izaudzināt tautu, kuras svētākā vērtība ir neatkarīga nacionālā valsts.

Katra latvieša identitātē ir jāietilpst valstiskajam komponentam. Katrs latvietis sevi identificē tikai kopā ar savu valsti. Tādu morālo uzstādījumu nevarēs izpostīt neviens hibrīdkarš. Ikviena svešzemju ideoloģija atdursies pret kardinālo morālo uzstādījumu. Valsts idejai ir jābūt ideoloģijas konstruktīvākajai idejai. Ja būs fundamentāla valsts ideja, tad arī citas idejiskās struktūras neviens nespēs pārņemt savā varā. Ja ļaudīm lielākais dārgums būs valsts, tad ļaudis izjutīs dziļu pietāti arī pret valsts kultūru, kultūras mantojumu, reliģiju, mākslu, ekonomiku un neviena svešzemju ideoloģija nespēs sagraut šo godbijību.

  Un vēl kas. Ja ļaudīm lielākais dārgums būs valsts, tad valstī nostiprināsies tiesiskums un taisnīgums, godīga attieksme pret valsts īpašumu un iedzīvotāju nodokļu komplektēto valsts budžetu. Valstī nebūs vietas latviešu zināšanu kroplībām. Ja ļaudīm lielākais dārgums būs valsts, tad nebūs organizētās noziedzības astoņkājis, nemitīga zagšana un nemitīgas blēdības. Valsti pārvaldīs gudri, godīgi un kompetenti cilvēki, bet nevis patoloģiski nelieši, alkatīgi kampēji un „Satversmē neparedzētu gadījumu” aprobežoti murgotāji. Ja iedzīvotāji cienīs valsti, tad viņi būs politiski aktīvi. Valsts necieņa izauklē politisko pasivitāti. Turpretī valsts cieņa iet roku rokā ar politisko aktivitāti. 

Attieksme pret valsti reizē ir cilvēku attieksme pret brīvību. Šajā ziņā mēdz būt divi varianti.

Pirmais variants ir prasība valstij likt mani mierā un neiejaukties manā dzīvē. Ja tas tā notiek, tad esmu brīvs cilvēks un ar pilnu krūti varu izbaudīt brīvību. Politiskajā filosofijā šo variantu dēvē par brīvības utilitāro traktējumu jeb epikūrisma brīvību – brīvu un neierobežotu mietpilsonisko dzīves baudīšanu.

Otrais variants ir prasība katram pašam izlemt savas brīvības robežas un par to atbildēt. Šajā variantā ietilpst brīvības altruistiskā izmantošana valsts labā. Katrs pats izlemj, cik lielā mērā viņš vēlas kalpot valstij, tai ziedojot savu brīvību. Lēmuma pieņemšanā visu izšķir tēze, ka brīvība ir kopdarbības rezultāts. Cilvēks būs patiesi brīvs tikai tad, ja viņš iesaistīsies kopīgajā brīvības projektā. Cilvēkiem ir kopīgi jādarbojas, ja viņi vēlas būt patiesi brīvi cilvēki. Brīvību vienmēr nākas aizstāvēt. Vienmēr kāds vēlas atņemt brīvību. Brīvību visrezultatīvāk var aizstāvēt kolektīvi.

Šo variantu dēvē par brīvības ideālo traktējumu jeb stoiķu brīvību. Tā ir brīvība, kuru nespēj satricināt nekādi ārējie apstākļi. Tātad arī hibrīdkarš neko nevar izdarīt stoiķu brīvībai. Valsts ideoloģijas uzdevums ir stoiķu brīvība. Etnoss sasniegs tautas statusu, pateicoties stoiķu brīvības prioritātei.

Pēdējais jautājums: „Vai šodienas Latvijā ir reāli iespējama elementāras audzināšanas ideoloģija?”.

Uz šo jautājumu, uzskatu, var būt tikai negatīva atbilde. LR ir novesta līdz kraham. Ejot pa etnosa evolūcijas ceļu, tāda ideoloģija nav iespējama. Lai realizētu tādu ideoloģiju, šodienas latvieši ir jānovirza no evolūcijas ceļa uz citu ceļu.

Cita ceļa izvēles iespējas nav pārāk lielas. Revolūcija, valsts apvērsums, nonākšana svešas  valsts aprūpē, varjagu uzaicināšana. Citu ceļu kolekcijā drīkst iekļaut arī letālo karu (Pasaules karu), dabas katastrofas. Respektīvi, visu to, kas spēj radikāli satricināt etnosa mentalitāti un izprovocēt vēlamo garīgo transformāciju (īstu atmodu).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...