Iesaki rakstu: 
Visā Vācijas teritorijā nerimst tautas protesta akcijas pret obligāto vakcināciju (IMHO – slēptu nomušīšanu) un diskrimināciju pēc medicīniskām pazīmēm. Ir miermīlīgas masu demonstrācijas. Ir nežēlīgas izrēķināšanās ar demonstrantiem. Ir idiotisms, kad policisti staigā ar mērkoku, pārbaudot attālumu starp protestētājiem. Paši atrodoties nūjas vidū, kārtībnieki demonstrē, ka šādam pasākumam nav nekā kopēja ar epidemioloģisko situāciju. Tā ir vienkārši ļaužu dresūra tirānijā.
Nepotētie deputāti netiek ielaisti Bundestāga sēžu zālē un piedalās parlamenta darbā attālināti no tribīnēm. Neinjicētajam deputātam Joahimam Vundrakam dalībai Ārlietu komisijas sēdēs uzsliets īpašs būris no organiskā stikla. Pieauguši cilvēki, amatpersonas ar nopietniem ģīmjiem laiž muļķi. Neierobežota vara ir nokasījusi politikā iekļuvušo deģenerātu civilizācijas masku. Tiesa, līdz pučam kā Latvijā, liedzot nepotētiem tautas priekšstāvjiem balsstiesības, Vācijas valdošās partijas vēl nav nolaidušās.
Protesti un bailes par savu ādu piespiedušas civilizācijas atiestatītāju centīgos vācu dienderus nedaudz piebremzēt tautas bendēšanā ar potēm un mocīšanā ar ierobežojumiem. Pēc 24. janvāra VFR kanclera konferences ar federālo zemju vietvalžiem nolemts pagaidām jaunus pazemojumus neizdomāt, taču līdz šim pieņemtos atstāt spēkā. VISU vāczemiešu obligātās potēšanas jautājums paliek atklāts.
Zinot vāciešu pedantismu, ja tiks pieņemts iepriekšminētais likums, visticamāk, savu dūrienu plecā saņems ikviens Vāczemes iedzīvotājs no mazuļa līdz sirmgalvim, gan nabags, gan bagāts. Vien “neaizskaramajiem” migrantiem ir cerības izvairīties no šprices. Lai gan, ja tiks dota pavēle, zonderkomandas nopotēs pat “svētās govis”.
Neticot, ka ar demokrātiskām metodēm izdosies nosargāt tiesības dzīvot, vācieši bēg no liktenīgās potes un masveidā izvēlas emigrāciju. Iecienīta jaunās mītnes zeme ir Paragvaja, konkrēti neliela pilsētiņa ar vācisku nosaukumu Hohenau, kuru XX gs. sākumā nodibināja vācu kolonisti no Brazīlijas. Kā vēsta pilsētas mērs – pēdējo mēnešu laikā ir daudz jaunu ieceļotāju. Pārsvarā no Vācijas, bet esot arī no Austrijas, Polijas un Krievijas.
Tā kā arī Dievzemītē nepotēto “zemcilvēku” eksistence ir pazemojoša un apdraudēta, daudzi latvji plāno rast jaunu mītnes vietu. Zinu, ka ne mazums cilvēcīgu dzīves apstākļu meklējumos jau atstājuši tēvzemi. Manā skatījumā pašreizējā vara dara visu iespējamo, lai Latvija kļūtu par pamestu, izmirušu teritoriju, bet latvieši par tautu, kas figurē tikai vēstures arhīvos.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
