Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!
Aivars Strakšas09.09.2023.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu raktuves. Paši vācieši arī nesaprot, kas tur notiek.
"Šo absurdu nevar pārspēt: klimata un enerģētikas krīzes vidū CDU un Zaļo valdība liek nojaukt vēja turbīnas, lai paplašinātu atklātās ogļraktuves," saka Aleksandra Brūne no Garzveilera alianses. Uzsvaru liekam uz - Zaļo valdība.
Kā tad tas sanāk? Sākumā paziņo par "zaļo" kursu un triecientempos būvē vēja elektrostacijas, tad, glābjot planētu no globālās sasilšanas, CO2 izmešiem un/vai principa pēc slēdz visas atomelektrostacijas.
Pēc atomelektrostaciju slēgšanas izrādās, ka pietrūkst elektroenerģijas, un atsāk uz pilnu jaudu izmantot brūnogles enerģijas iegūšanai. Tā kā jāpaplašina ieguves rajons, tad jauc nost vēja elektrostacijas, ar ko ir sākuši. Tā iet, kad pa priekšu dara un pēc tam domā. Līdz šim vāciešiem tas nebija raksturīgi.
Uz vāciešu fona mēs ar savām mēroga ziņā mazajām dīvainībām elektrības tirdzniecības un sadales tarifu jautājumos nemaz tik dumji neizskatāmies.
Vai jāsaprot, ka brūnogļu izmantošana enerģijas ieguvei ir viszaļākais risinājums? Nez vai tas tā ir.
Vai varbūt ekonomika visu saliek pa vietām un rezultātā uzvar pragmatiska pieeja enerģijas iegūšanai?
Es liktu uz šo.
Tad, kad kabineta politiķu un kabineta "zinātnieku" plāni saskaras ar realitāti, tad parasti uzvar ekonomika. (Ja vien pie varas nav vājprātīgie,)
Nu un kāpēc tad bija jāslēdz ciet AES?
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
