Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!
Aivars Strakšas09.09.2023.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu raktuves. Paši vācieši arī nesaprot, kas tur notiek.
"Šo absurdu nevar pārspēt: klimata un enerģētikas krīzes vidū CDU un Zaļo valdība liek nojaukt vēja turbīnas, lai paplašinātu atklātās ogļraktuves," saka Aleksandra Brūne no Garzveilera alianses. Uzsvaru liekam uz - Zaļo valdība.
Kā tad tas sanāk? Sākumā paziņo par "zaļo" kursu un triecientempos būvē vēja elektrostacijas, tad, glābjot planētu no globālās sasilšanas, CO2 izmešiem un/vai principa pēc slēdz visas atomelektrostacijas.
Pēc atomelektrostaciju slēgšanas izrādās, ka pietrūkst elektroenerģijas, un atsāk uz pilnu jaudu izmantot brūnogles enerģijas iegūšanai. Tā kā jāpaplašina ieguves rajons, tad jauc nost vēja elektrostacijas, ar ko ir sākuši. Tā iet, kad pa priekšu dara un pēc tam domā. Līdz šim vāciešiem tas nebija raksturīgi.
Uz vāciešu fona mēs ar savām mēroga ziņā mazajām dīvainībām elektrības tirdzniecības un sadales tarifu jautājumos nemaz tik dumji neizskatāmies.
Vai jāsaprot, ka brūnogļu izmantošana enerģijas ieguvei ir viszaļākais risinājums? Nez vai tas tā ir.
Vai varbūt ekonomika visu saliek pa vietām un rezultātā uzvar pragmatiska pieeja enerģijas iegūšanai?
Es liktu uz šo.
Tad, kad kabineta politiķu un kabineta "zinātnieku" plāni saskaras ar realitāti, tad parasti uzvar ekonomika. (Ja vien pie varas nav vājprātīgie,)
Nu un kāpēc tad bija jāslēdz ciet AES?
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
