Vadītā revolūcija: “Black Lives Matter” un „Antifa" kā daļa no plašākas komunistiskās kustības Rietumos

Drīz ASV būs komunisms, izkauti, izkāvušies, salaupījušies, izbadējušies, ..

Atbildēt

Nacisti vienmēr savas neģēlības attaisnojuši ar komunisma briesmām. Šis nacistēns iet pa veco, iebraukto ceļu. Tāpēc te nav nekā jauna.

Atbildēt

1979. gadā ĶTR un ASV noslēdza konstruktīvu un stratēģisku līgumu ekonomikā. Uz 20 gadiem, tad pagarināja uz vēl 20 gadiem. Līgums beidzās 2019. gadā. 40 gados ASV investēja Ķīnā un attīstīja tās ekonomiku. Savukārt ĶTR atbalstīja starptautiskajos norēķinos usd prioritāti.

Beidzoties līgumam, Taivanai vajadzēja atgriezties ĶTR sastāvā. Pie varas nāca republikānis Tramps un tam pretojās. Trampu nomainīja Baidens. Arī Baidens iebilst Taivanas atgriešanos ĶTR sastāvā, lai gan ĶTR piekrita uz pieciem gadiem pagarināt savu atbalstu (līdz 2025. gada beigām) starptautiskajos norēķinos izmantot usd.

Kad Baidens izsludināja sankcijas pret Ķīnu par cilvēktiesību ierobežošanu Ķīnā, divas dienas vēlāk ĶTR noorganizēja “terora aktu”, aizšķērsojot Suecas kanālu, brīdinot ASV. Sekas Suecas kanāla aizšķēršošanai bija smags pārrāvums preču piegādei ASV un Eiropai, Kanādai no Ķīnas un usd norēķinos.

Kāpēc ĶTR tik ļoti vajag Taivanu un kāds BLM ir sakars ar Klausa Švābes “Covid-19 Lielais restarts”, kurā minēti nemieri arī ar BLM ASV un Eiropā?

Taivanai ir vienīgajai visā pasaulē visefektīvākās tehnoloģijas nanočipu izstrādē, tos iegūstot Ķīna var pabeigt realizēt visaptverošu globālu norēķinu sistēmu pašā ĶTR un līdz 2030. gadam visā pasaulē, ieviešot kriptonaudu, kas ne ASV, ne KF, nevienam citam pasaulē nav sākts pat izstrādāt.

Kovidafēra ir cieši saistīta ar globālo ekonomikas blokādi, lai liegtu turpināt attīstīt ĶTR ekonomikas un finansu ekspansiju pasaulē.

Kam tas nav izdevīgi? Citam projektam - “ebreju impērijas projektam”, jo ķīnieši izkonkurē ebrejus kā tirgotājus un arī starptautiskajos norēķinos “pasaulei uzspiesto ebreju naudu” usd, plānojot aizstāt ar kriptojuaņu, kurai būtu zelta sagums.

Lai Ķīna panāktu sava projekta Lielais zīda ceļš - “viena planēta, viens cilvēces liktenis” projekta ieviešanu, tā pēc “austrumu - viļņu stratēģijas principa” veicina sankcijas pret Krieviju, konfrontējot ASV un ES ar KF, novājinot Rietumu ekonomiku.

Tomēr Zālamana projekts arī meklē savu vietu un ebreji nesnauž. Pamazām tiek panākta visu pušu interesētības piepildījums lielajā Zīda ceļa projektā.

Ebreju cionisti grūž KF uz kara takas ar ASV un NATO - jo mērķis ir ebreju projekts Lielā Eiropa ar ebreju cionistu pārvaldi, Lielā zīda ceļā kontrolējot norēķinu un preču plūsmu Eiropā.

Pūlim, globālajām, beztiesiskām cilvēku masām, iedalīta pakārtota nozīme (kā jau kara apstākļos)- patērētāja, cilvēkkapitāla forma - ar vakcināciju racionāli atbrīvojoties no veciem un nekam nederīgajiem sabiedriskajiem dzīvniekiem - maksimāli ētiskā formā - labprātīgas pašnāvības formā, vienlaikus terorizēt ar liberālisma teroru - ierobežojot cilvēktiesības uz īpašumu, brīvi pārvietoties, izvēlēties nodarbošanos, tiesības uz veselību, drošību, izglītību.

Gerhards un Kariņš jau ierosina liegt darbu mediķiem, kas atsakās vakcinēties. Itālija šādu lēmumu pieņēma šodien - neizmaksāt algas nevakcinētiem mediķiem. Pēc mediķiem līdzīgs valsts terors sasniegs policistus un pedagogus,

Atbildēt

Kaut kas te neiet kopā. Tā ir ASV demokrātu partija, kas atbalsta visas tās ekstrēmās organizācijas, un kura nosaka Vašingtonas oficiālo kursu. Kopā ar Davosas kliķi ved pasauli uz "inkluzīvo kapitālismu". Tad kuri te ir "labie zēni"? vai NATO?
Diezgan nekonsekventa loģika un nav saprotama autora nostāja.

Atbildēt

»

Fašisma apkarošanai Maskavas vietā primāri jābūt asiņainām drupām

Atbildēt

1. Vispārīgie principi

1.1. Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.

1.2. Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.

1.3. Žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.

2. Žurnālista uzdevumi

2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.

2.2. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.

2.3. Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.

2.4. Ziņas, fotogrāfijas, video un audio ierakstus, un dokumentus žurnālisti vāc un izmanto tikai savu profesionālo pienākumu pildīšanai.

2.5. Žurnālisti negatavo reklāmas un nesniedz sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

2.6. Žurnālisti nodala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem.

2.7. Žurnālistam ir jāatturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu vai seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, it sevišķi, ja šādu faktu pieminēšana var šķist aizskaroša.

3. Žurnālista attiecības ar informācijas avotiem

3.1. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas avotu bez tā piekrišanas.

3.2. Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.

3.3. Žurnālistam jāievēro bērnu tiesības, izmantojot viņus kā informācijas avotus.

3.4. Nedrīkst identificēt dzimumnoziegumu upurus.

3.5. Žurnālistam jāizvairās izmantot anonīmus avotus publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un iespēju robežās paskaidro anonimitātes iemeslu.

3.6. Saskarē ar informācijas avotiem žurnālista pienākums ir sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistiski eksperimenti.

4. Žurnālistu darba neatkarība

4.1. Žurnālisti nevar būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņš aptur profesionālo darbību.

4.2. Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.

4.3. Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par mediju satura veidošanu no personām, kas nav viņu darba devējs.

4.4. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.

5. Žurnālistu savstarpējās attiecības.

5.1. Domstarpību gadījumus žurnālisti risina profesionāli godīgā diskusijā.

5.2. Žurnālisti atbalsta cits citu, ja politiskās vai ekonomiskās varas pārstāvji cenšas ietekmēt redakciju darbu.

5.3. Žurnālisti ciena viens otra darbu, nepieļauj plaģiātu un vienmēr norāda, ja tiek citēts cita medija saturs.

6. Ētikas kodeksa uzraudzības mehānisms

6.1 Iestājoties Latvijas Žurnālistu asociācijā, žurnālists paraksta LŽA Ētikas kodeksu, tādējādi apliecinot, ka ievēros šos noteikumus.

6.2 LŽA Ētikas kodekss nav juridiski saistošs, tas ir pašu profesionāļu brīvprātīgi pieņemts ētiskās uzvedības normu apkopojums.

6.3 Ētikas kodeksa pārkāpumus izskata LŽA ētikas komisija.

Ētikas kodekss, redakcija līdz 15.03.2013.

1. Vispārīgie principi

1.1. Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.

1.2. Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.

1.3. Žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.

2. Žurnālista uzdevumi

2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.

2.2. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.

2.3. Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.

2.4. Ziņas, fotogrāfijas, video un audio ierakstus, un dokumentus žurnālisti vāc un izmanto tikai savu profesionālo pienākumu pildīšanai.

2.5. Žurnālisti negatavo reklāmas un nesniedz sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

3. Žurnālista attiecības ar informācijas avotiem

3.1. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas avotu bez tā piekrišanas.

3.2. Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.

3.3. Žurnālistam jāievēro bērnu tiesības, izmantojot viņus kā informācijas avotus.

3.4. Nedrīkst identificēt dzimumnoziegumu upurus.

3.5. Žurnālistam jāizvairās izmantot anonīmus avotus publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, žurnālists uzņemas atbildību par informācijas patiesumu un iespēju robežās paskaidro anonimitātes iemeslu.

3.6. Saskarē ar informācijas avotiem žurnālista pienākums ir sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistiski eksperimenti.

4. Žurnālistu darba neatkarība

4.1. Žurnālisti nevar būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņš aptur profesionālo darbību.

4.2. Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.

4.3. Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs.

4.4. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.

5. Žurnālistu savstarpējās attiecības.

5.1. Domstarpību gadījumus žurnālisti risina profesionāli godīgā diskusijā.

5.2. Žurnālisti atbalsta cits citu, ja politiskās vai ekonomiskās varas pārstāvji cenšas ietekmēt redakciju darbu.

5.3. Žurnālisti ciena viens otra darbu, nepieļauj plaģiātu un vienmēr norāda, ja tiek citēts cita medija saturs.

6. Ētikas kodeksa uzraudzības mehānisms

6.1 Iestājoties Latvijas Žurnālistu asociācijā, žurnālists paraksta LŽA Ētikas kodeksu, tādējādi apliecinot, ka ievēros šos noteikumus.

6.2 LŽA Ētikas kodekss nav juridiski saistošs, tas ir pašu profesionāļu brīvprātīgi pieņemts ētiskās uzvedības normu apkopojums.

6.3 Ētikas kodeksa pārk

Atbildēt

Kreisi totalitärie komunisti pärkräsojas par labėjiem,bet metodes ir vecäs.Cilvėkiem tika atņemta zeme,izmantojot pašu veikto kolektivizäciju,izsütïšanu.Tiek maksätas kompensäcijas pašu veikto darbïbu upuriem,tä padarot okupėtäs valsts pilsoņus atbildïgus par totalitärā režïma noziegumiem,bet atsakoties ärstėt un atbalstït neatkarïgäs valsts darba invalïdus,reguläri atņemot atbalstu arï citiem invalïdiem un atstäjot to tikai 1.grupas invalïdiem,bet atstäjot atbalstu dïvainājiem politiskajiem represėtäjiem komunistiem un Černobiļä pabijušajiem,barikäžu pseidoaizstävjiem un 4.maija komunistu un čekistu saieta dalibniekiem

Atbildēt

Antifa (saīsināti no antifašisma) ir starptautiska kustība, kuras mērķis ir apkarot fašismu. Tas apvieno kreiso un kreiso radikāļu partijas un organizācijas, dažādas autonomas grupas, kā arī sabiedriskās organizācijas, kas cīnās pret neonacismu un rasismu.

Atbildēt

Nu jā, šobrīd nedrīkst neko sliktu teikt par pederastiem, nēģeriem un arī krievvalodīgajiem. Vienā personā šos apvieno beness aijo !

Atbildēt

Rakstā uzskaitītos faktus ir ārkārtīgi grūti pārbaudīt, bet pie vietas, kur štats aizliedz savai policijai sadarboties ar federālajām iestādēm, kļuva skaidrs, ka raksts tomēr ir ieturēts ķirzaku un iluminātu žanrā. Truklāt 8 minūtes uz ielas slepkavot vienalga kādā krāsā un kādā stāvoklī esošu cilvēku nepilngadīgo klātbūtnē, ir diezgan ekstrēms veids, kā popularizēt nacionālas vai konservatīvas vērtības.

Atbildēt

Raksts labs, Krievijas iesaiste te gan īsti neiederas un visu sabojā. Manā ieskatā, tā ir vienkārši Rietumu kultūras degradācija.. tur nav nozīmes, ka tā nāk par labu Krievijai (drīzāk jau nenāk) vai Ķīnai vai kam tur vēl. Tā viennozīmīgi nāk par sliktu mums - gan no nācijas viedokļa, gan vispārējās nestabilitātes un degradācijas viedokļa, kā arī pasaules jaunās kārtības aspekta - kurā LV nav nekāda loma un tā būs vai nu spēļu kauliņš lielo spēlēs vai vienkārši neinteresēs nevienam. Katrā ziņā ASV un kolektīvie Rietumi degradējas ļoti ļoti strauji.. un bez sociālām kataklizmām un klusējošā vairākuma (beidzot) protestiem tās gals nav iedomājams. Diemžēl.

Atbildēt

Labs raksts! Bet diemžēl + rakstam pielikt neizdodas:(((

Atbildēt

Kaut tā ļaunuma impērija izputētu un pazustu no Zemes virsas

Atbildēt

Mums ir svarīgas geju, krievu, progresīvo latviešu un melno tiesības! Nacistiskie latvieši - pazūdiet no Latvijas!

Atbildēt