Iesaki rakstu: 
Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Pēdējā laikā arvien aktīvāk tiek apspriestas citas kandidatūras prezidenta amatam. Tiek piesaukti dažādi vārdi, piemēram, Sandra Kalniete, Baiba Rubesa, Uldis Pīlēns, Nils Muižnieks un citi. Tomēr visvairāk tiek slavēts jurists Egils Levits, uzsverot, ka viņš ir vispiemērotākais šim amatam.
Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija jau ir paziņojušas, ka atbalsta Levita ievēlēšanu par valsts prezidentu. Tas ievērojami samazina iespējas citām partijām izvirzīt savus kandidātus, ņemot vērā premjerministra Krišjāņa Kariņa izteikto viedokli, ka valdošajai koalīcijai vajadzētu vienoties par vienu kandidātu.
Dīvaini izklausās vairāku tā sauktās inteliģences pārstāvju un politiķu nekritiskā jūsmošana par Levitu. Š.g. 15.februārī notika Levita grāmatas “Valstsgriba” atklāšana, un tās laikā bija dzirdami dažādi slavinoši epiteti, Levits pat tika nosaukts par “nācijas tēvu”.
Laikam daudzi Latvijā ilgojas pēc kārtīga vadoņa, ņemot vērā, cik aktīvi tiek uzturēts mīts par vadoni Ulmani un fanots par Polijas un Ungārijas tagadējiem līderiem. Gribas ieteikt šiem cilvēkiem iet pielūgt mesiju uz baznīcu, ja viņiem tas ir nepieciešams, bet politiķus vērtēt pēc viņu spējām un padarītajiem darbiem.
Vēl nesen šajās aprindās bija vērojams cits fenomens, kad tika atklāti fanots par bijušo Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, un šī jūsmošana turpinās joprojām.
Uzjautrinoši tas ir tāpēc, ka Igaunijā Ilvess nekad nav bijis tik populārs kā Latvijā. Igaunijā veiktajā aptaujā par populārākajiem Igaunijas prezidentiem Ilvess tika atzīts par nepopulārāko prezidentu.
Igaunijas iedzīvotāji bija neapmierināti ar Ilvesa grezno dzīvesveidu, ko viņš apmaksāja par valsts līdzekļiem, ar viņa šķiršanās un precēšanās stāstiem, ar viņa piesavināto ES fondu naudu, par kuru viņš sev uzbūvēja greznu rančo laukos un ko Igaunijas tiesa lika atmaksāt atpakaļ valstij (līdzīgā veidā pie savām slavenajām “Kājiņām” tika arī bijušais Latvijas prezidents Andris Bērziņš, bet viņam neviens nav licis atmaksāt atpakaļ šo naudu).
Šobrīd Levits ir viens no reālākajiem prezidenta kandidātiem, un viņa ievēlēšana šķiet reāla. Būs interesanti vērot, cik ilgi turpināsies jūsmošana par viņu un kad sāksies kritika par viņa darbību. Būtu interesanti piedalīties kādā totalizatorā, kurā tiktu prognozēts, cik ilgi turpināsies Levita slavēšana un kad tagadējie viņa pielūdzēji vilsies savā tagadējā elkā.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
