Iesaki rakstu: 
Pirms pašvaldību vēlēšanām botu fermām iedota jauna metoģička – ne tik daudz baltināt varas partijas, cik nomelnot opozīciju. Sūdus taisa “jenoti” ar kopmaņiem, bet mēslos līdz ausīm visi. Tērzētavās komentāros gāna gan opozīcijas līderus – Šleseru, Brēmani, Stepaņenko un citus, gan runasvīrus – Pļaviņu, Vasiļevski, Petrovu, Viedo Manelu jeb jūsu padevīgo kalpu utt.
Brīžam tas notiek paralēli ar līdzās pie datoriem sēdošo boikotētāju propagandu: slikti ir visi, tāpēc droši variet neiet balsot! Līdztekus pilsoņiem, kas tomēr dosies pie vēlēšanu urnām, liek saprast, ka opozicionāri ir pagalam slikti, tāpēc labāk atstāt vecos vēžus.
Jā, “buntavnieki” nav ideāli. Taču kādi nu ir, tādi ir. Citu nav un pie esošās sabiedrības degradācijas pakāpes nemaz nevarēja būt. Centieni savulaik importēt ārzemju latviešus parādīja, ka no turienes šurp atkūņojas pavisam no realitātes atrauti pintiķi. Jāiztiek ar vietējo politiķu resursu.
Tad kāda tomēr ir STARPĪBA starp varnešiem (lasi – vagariem) un opozīciju, kurā lielu lomu spēlē nacionālā buržuāzija?! Falšās pandēmijas laiks un attieksme pret spaidu “brīnumpoti” parādīja: kas ir kas. Lai kā bendesmaisi censtos šo murgu izdzēst no ļaužu atmiņas, temats paliek atklāts un aktuāls. Tikmēr nupat daudzas respektablas personības pēkšņi ir attapušās, ka Latviju grib pārvērst par poligonu, bet “baurus” iznīdēt.
LAI IZDZĪVOTU, latviešiem nav citas izejas kā – izvēlēties opozīciju. Tramps neatskries šurp tēlot laimes lāci, bet “ždunu” gaidītā ārējā iejaukšanās ir mazticama. Lai kā nepatiktu atsevišķi personāži opozīcijā, kas varbūt arī zags un brauks auzās, taču viņi vismaz NEĪSTENOS PLĀNVEIDĪGU GENOCĪDA POLITIKU.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
