Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām "izbīdīt cauri" no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības "pērle" ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk nekā astoņiem miljoniem eiro. Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips, un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro! Iespējams, idejas virzītāji cerēja, ka energokrīzes un kara Ukrainā izraisīto satricinājumu ietekmē tādu sīkumu neviens nepamanīs.

Tomēr būtiskākais jautājums nav zemes, kuras kadastrālā vērtība patiešām ir neadekvāti zema un ko nepagurstošie cīnītāji ar “zemes baroniem” ir izdomājuši, kā padarīt vēl lētāku, atpirkšanas cena, bet pašas procedūras neatbilstība labai pārvaldībai, spēkā esošajai likumdošanai un tās radītais dīvainais precedents.

Ja reiz 2022.gada 30.augustā jau gandrīz pilnā sparā darbojās Tieslietu ministrijas uzražotais brāķis “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, tad kāpēc arī Biķernieku trase nevarēja palikt reālservitūtā par gada nomas maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības? Atbilde ir vienkārša. Reālservitūts, kas apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, Biķernieku trases gadījumā vienkārši ir nederīgs. Tikpat nederīgs kā daudzdzīvokļu māju apbūves gadījumā, nepiemērots arī savrupmājām, skolām, bērnudārziem ceļiem, un, piemēram, Jēkabpils Cietumam! Vēl nederīgāks tas ir vien Rīgas un Ventspils brīvostai, kā arī lidostai “Rīga”.

Var jautāt, kādēļ gan valdība nelēma nogaidīt, līdz tiks pieņemts likums par  zemes atpirkšanu zem privātmājām un citiem objektiem? Kolīzijas ap Biķernieku zemi ilgst jau tik ilgi, ka vēl daži mēneši neko nemainītu. Kā nekā jau 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā likums par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu, kurš paredz dzīvokļu īpašniekiem iespēju zemi zem savām mājām iegādāties par tās kadastrālo vērtību (vienu, nevis četrām vai desmit!).

Uzsākot šī likumprojekta izstrādāšanu, tika postulēts, ka pārējie gadījumi, salīdzinot ar šo, ir tik vienkārši jeb primitīvi, ka minēto likumprojektu varēs klonēt un vienkāršot dažu dienu laikā pēc šī objektīvi daudz sarežģītākā likuma pieņemšanas. Tātad vismaz teorētiski tādam likumprojektam jābūt jau pēdējā izstrādes stadijā. Nekā tamlīdzīga! Likums par zem savrupmājām un citiem objektiem esošās zemes izpirkšanu, pretēji koalīcijas deputātu un ministru solītajam, līdz šim nav ne vien pieņemts, bet pat netiek gatavots! Acīmredzot tādos objektos nav vēlētāju vispār, vai arī tajos nedzīvo tik daudz elektorāta, lai riskētu ar sekām valstij par investīciju līgumos, Satversmē un starptautiskajās konvencijās uzņemto saistību pārkāpšanu.

Vēl viena problēma ir tā saucamā “Biķernieku gadījuma” radītais precedents. Ja reiz no vieniem īpašniekiem zeme valsts vajadzībām atsavināta par desmit reizes lielāku cenu, nekā tās kadastrālā vērtība, tad uz līdzīgu pretimnākšanu, atbilstoši tiesiskās paļāvības principam, var pretendēt arī citi zemes un nekustamā īpašuma īpašnieki, uz kuru zemēm atrodas tādi valstij nozīmīgi objekti kā skolas, sporta būves, u.tml. Jo būtībā MK ar savu lēmumu radījis sev pienākumu arī līdzīgos gadījumos sekot savai iedibinātajai praksei, un interesanti būs dzirdēt, ar kādiem argumentiem citi zemes īpašnieki tiks pasūtīti “piecas mājas tālāk”. Šo argumentu zemes īpašnieki zem daudzstāvenēm varēs izmantot, tostarp, Satversmes tiesā, ja iebildīs pret zemes izpirkumu par kadastra cenu. Tā valdības deklarācijā rakstītais ir “ierakstījies skurstenī”.

Jā, ir likums par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kurš cita starpā reglamentē, ka atlīdzību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Taču arī te pēc Biķernieku zemes atpirkšanas radies interesants precedents. Proti, 2019. gadā, tātad jau “bezkompromisa tiesiskuma” laikā, Biķernieku kompleksās sporta bāzes apsaimniekotāja CSDD nolīgtie vērtētāji šī īpašuma cenu aplēsa ~3,5 miljonu eiro vērtībā (būtu grūti iedomāties citu iemeslu, kāpēc tieši šādu cenu ministrija piedāvāja zemes īpašniekiem). Tika pat piedraudēts, ka vajadzības gadījumā to atsavinās piespiedu kārtā – tas nozīmē ar Saeimas balsojumu. Pagāja trīs gadi, pienāca valdības pilnvaru beigu termiņš, un īpašnieki par savu zemi saņems ~8,1 miljonu eiro. Likumsakarīgi rodas jautājums, ja reiz vienā gadījumā zemes kadastrālo vērtību varēja neņemt vērā, kādēļ tai vajadzētu būt saistošai citos gadījumos?

Jāsecina, ka ar ieceri par dalītā īpašuma taisnīgu izbeigšanu kārtējo reizi esam iesēdušies peļķē, bet Tieslietu ministrija nodemonstrējusi savu mazspēju tiesiskā regulējuma sakārtošanā dalītā īpašuma jautājuma sakārtošanai – tirgus cenai atbilstoša zemes kadastrālā vērtība un valsts vai būves īpašnieka tiesības jebkurā brīdī zemi par kadastrālo vērtību izpirkt.

Starp citu, tieslietu ministra Saeimai un suverēnam sniegtās ziņas par tam nepieciešamajiem līdzekļiem ir tikpat ticamas kā Krievijas armijas paziņojums par tās 43 iznīcinātajiem HIMARS. Ne karš Ukrainā, ne vēlēšanas Latvijā neko nenorakstīs – ne melus, ne nepiepildītos solījumus, ne arī bezjēdzīgi izšķērdētos miljonus.

Publikācijai oriģināli ir cits virsraksts, bet šis atspoguļo Pietiek redakcijas viedokli.

Novērtē šo rakstu:

127
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi