Vai 2. pensiju līmeņa uzkrājumi ir apdraudēti? Viennozīmīgi - jā
Aivars Strakšas28.03.2025.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Vai 2. pensiju līmeņa uzkrājumi ir apdraudēti? Viennozīmīgi - jā. Tādi tie pa daļai vienmēr ir bijuši, taču šobrīd parādās daži jauni riski. Galu galā liela daļa no pensiju fondos akumulētās naudas tiek ieguldīta spekulatīvos darījumos ar vērtspapīriem, un tur kā nu kuro reizi sanāk. Kā jau iepriekš tiku rakstījis, tad ilgtermiņā pensiju fondu ienesīgums nesedz pat atbilstoša perioda inflāciju. Tātad nekāds labais ieguldījums savā nākotnē nav. Finanšu piramīda, lai arī profesionāli pārvaldīta, tāpat ir un paliek finanšu piramīda, kurai, sasniedzot savas maksimālās izplešanās robežas, ir jāsabrūk. Vismaz daļēji.
Šobrīd ieguldījumus 2. pensiju līmenī sāk tieši apdraudēt mūsu pašu politiķi. Saeimā ir atvērts Valsts fondēto pensiju likums, un diskusiju saturs, kas ir aprakstīts nra.lv portāla rakstā: "Saeimā kašķējas, kam atdot pensiju otrā līmeņa uzkrājumus", liek kļūt uzmanīgiem. Situācija ar valsts finansēm, uzņemtajām saistībām un politiķu sastrādātajiem nedarbiem kļūst kritiska.
Vispirms jau "Rail Baltica" projektam pietrūkst nez cik miljardi, taču vismaz kādi trīs. Tad "airBaltic" ir soļa attālumā no maksātnespējas, un Auguļa k-ga ierosinājums piespiest par pensiju fondu ieguldījumiem pirkt "airBaltic" akcijas varētu liecināt par valdošajā koalīcijā, iespējams, jau pieņemtu lēmumu glābt Gausu un Kaimanu salu investorus.
Un tur vajag daudz. Gausam viņa lolotā biznesa plāna realizācija šobrīd prasa kādus 100 miljonus eiro lielus ziedojumus gadā no valsts budžeta un steidzīgi vismaz 300 miljonus akciju pirkšanai. Cik saprotu, tad cerības atrast kādus muļķus, kuri gribētu savu naudu uzdāvināt Gausam, ir izplēnējušas. Atliek tikai nodokļu maksātāji. Un štrunts par bailēm no vēlētājiem. Nāks jauni mēsli, un gan jau piedos un aizmirsīs, bet Kaimanu salu investori visdrīzāk ir ar labu atmiņu un "garu gribu" apveltīti. Prioritātes saprotamas.
Tad vēl 4% aizsardzībai, no kuru apgūšanas valdību neviens neapturēs. Tāpat šobrīd apspriestā Enerģētikas stratēģija lidz 2050. gadam prasīs kādu miljardu gadā lielas investīcijas, un daļa būs jādod tā vai citādi no valsts budžeta. Visdrīzāk par dividendēm no „Latvenergo” būs jāaizmirst.
Un kur to ņemt? Valsts ekonomika drīzāk samazinās nekā pieaug. Perspektīvas ir vājas. Aicinājumus dubultot ekonomiku pati ekonomika ar garantiju nesadzirdēs, jo reaģē tikai uz darbiem, nevis aicinājumiem, un tādi nav redzami. Ir arī tekošās vajadzības, uz kuru rēķina nesanāks neko papildus nofinansēt. Laijenas iniciatīva par papildu tēriņiem aizsardzībai uz ES un valstu pieļaujamā parāda sliekšņa palielināšanas rēķina no virknes valstu puses atbalstīta netiek. Tātad nebūs. Principā šaura bezizeja. No virknes projektu vai nu jāatsakās, vai ļoti būtiski jāsamazina apjoms. Bet kā tad samazinās? Tam pašam "airBaltic" neder iedot uz pusi mazāk naudas. Nobankrotēs tā kā tā.
Tai pašā laikā 2. pensiju fondā uz gada beigām bija aptuveni 8,8 miljardi eiro. Kārdinājums saprotams, un banku lobijs var izrādīties par vāju uz šādas naudas apgūšanas perspektīvu fona.
Cits jauns risks ir Trampa ekonomiskā politika. Tā ir skaidra, vienkārša un saprotama. Tramps grib attīstīt reālās ekonomikas sektoru ASV un atgriezt lielu daļu no ražošanas mājās. Taču to nevar izdarīt, kamēr ienesīgums no vērtspapīriem būtiski pārsniedz ienesīgumu no reālās ekonomikas sektora. Tātad peļņa no vērtspapīriem ir jāsamazina, bet ienesīgums no reālās ekonomikas jāpalielina.
Fondu tirgiem, turklāt visā pasaulē, jākrīt, ievedmuitām jāpalielina peļņa ASV teritorijā un jāsamazina citur, kapitālam jāpārvietojas uz ASV. Plāns vienkāršs, taču, vai un kā tas tiks realizēts, pašlaik nav paredzams. Taču vienu gan, vismaz īstermiņā, var paredzēt ar 100% garantiju. Pensiju plānu vērtība samazināsies un, iespējams, pat būtiski. Tāpat arī to plānojamais ienesīgums nākotnē.
Ja ieguldījumi 2. pensiju līmenī tāpat nebija izdevīgi uzkrāšanas nolūkiem, tad tagad tie kļūst faktiski par vēl vienu nodokli, kuru iekasēs par labu lielajām finanšu korporācijām. Tās šobrīd apkalpo 58,5 triljonus USD vērto planētas pensiju fondu portfeli gandrīz kā bezsaimnieka mantu un vēl pacīnīsies par savas ietekmes saglabāšanu. Maziņa valsts var izsprukt, vismaz mēģināt tikt laukā no šīs shēmas. Lielai tas ir faktiski neiespējami, jo nograus visu sistēmu.
Igauņi mums parādīja iespēju. Ja būtu savlaicīgi sākuši pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, tad varbūt šie 8,8 miljardi jau vismaz daļēji sāktu strādāt uz Latvijas ekonomiku. Turpmākie 2. pensiju līmeņa zaudējumi lai paliek kā finanšu pratības eksāmena rezultāti to īpašniekiem un uz divu pēdējo labklājības ministru Eglīša un Auguļa sirdsapziņas.
P.S. Šodien apskatījos portālā manabalss.lv iniciatīvas "PAR PENSIJU 2. LĪMEŅA BRĪVPRĀTĪGUMU UN 6% MAZĀKIEM NODOKĻIEM" rezultātu. Līdz šim finanšu pratības eksāmenu sekmīgi ir nokārtojuši tikai 5345 Latvijas iedzīvotāji. Diemžēl šeit ir kolektīvā atbildība.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
