Vai "airBaltic" maina kursu? Progresīvajam Švinkam visas problēmas atrisinās „gaidu vēstule”
Aivars Strakšas30.04.2025.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Kā redzam, tad jaunais satiksmes ministrs Švinkas k-gs ātri un operatīvi atrod risinājumu "airBaltic" problēmām. Izrādās, ka līdzšinējā "airBaltic" darbība nav veikusies, jo Gauss un uzņēmuma valde nebija no akcionāra saņēmusi "gaidu vēstuli". Loģiski un saprotami, ja nav "gaidu vēstules", tad kā lai zina, kas jādara un ko tas akcionārs vispār no valdes grib.
Tagad viss mainīsies. Ministru kabinetā ir iesniegts rīkojuma projekts 25-TA-995, ar kuru tiks piekoriģēti "airBaltic" stratēģiskie mērķi.
Tiek ierosināts: "Pamatojoties uz pašreizējo situāciju, tiek noteikts šāds aktualizētais airBaltic vispārējais stratēģiskais mērķis - “veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus, tiekties uz klimatneitralitāti, darbojoties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību."
Turpat arī paskaidrots kāpēc tas vajadzīgs: "Apstiprinot airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi, kapitāla daļu turētājs atbilstoši izstrādās akcionāra gaidu vēstuli, kam ir jāveicina uzņēmuma turpmākā ilgtspējīgā attīstība, tai skaitā rentabla pamatdarbība un sekmīga attīstībai nepieciešamā kapitāla piesaiste finanšu tirgos."
Iepriekšējais Kariņa un Linkaita noteiktais stratēģiskais mērķis (MK rīkojums Nr. 849, 29.11.22.) "Noteikt akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" vispārējo stratēģisko mērķi – veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus, tiekties uz klimatneitralitāti, attīstīt tirgus daļu Ziemeļeiropas un citu valstu lidostās, kā arī iesaistīties jaunos tirgus segmentos, nodrošināt līderību inovācijās, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību" laikam neļāva rakstīt "gaidu vēstules".
Ja nopietni, tad, salīdzinot izmaiņas, redzam, ka no stratēģiskajiem mērķiem ir pazuduši uzdevumi iesaistīties jaunos tirgus segmentos.
Vai tas varētu liecināt par to, ka akcionārs un "airBaltic" jaunā padome atzīst kļūdas esošajā biznesa plānā? Tad sanāk, ka tie zaudētie simti miljonu bija kļūdaina biznesa plāna rezultāts.
Un ko darīt ar liekajām lidmašīnām, kuru skaits ir neadekvāts pret stratēģisko mērķi - veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību?
Šim nolūkam nevajag vairāk par 30 lidmašīnām. Nu labi, 35, ja piecas regulāri ir remontā.
Nav īsti saprotams, kā tiks sasniegta uzņēmuma ilgtspēja un rentabla pamatdarbība, jo man šķiet, ka ar "gaidu vēstuli" būs stipri par maz. Taču jaunā Satiksmes ministrijas vadība ir optimistiski noskaņota. Cerams, ka arī zina, ko dara, jo uz jautājumu "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem - vai projekts skar šo jomu?", atbild ar drošu - nē.
Es īsti nesapratu, vai te bija domāts tas, ka naudu no budžeta vairs nevajadzēs, vai arī naudu vajadzēs tāpat kā iepriekš un "gaidu vēstule" ir tikai formāla atbilde uz uzņēmuma jaunās padomes "ilgu telegrammu".
Tuvākajā laikā redzēsim. Ja Švinkas k-gs ies pakaļ pēc naudas uz MK, tad "gaidu vēstule" nebūs iedarbojusies un naudu no budžeta tomēr vajadzēs.
Tad kāpēc ākstīties ar vēstulēm un neuzrakstīt tā, kā ir - stratēģiskie mērķi ir jālabo, jo esošais biznesa plāns ir neadekvāts un rada uzņēmumam un akcionāram nepanesamus zaudējumus. Varbūt kādam nepatīkami, tomēr godīgi.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
