Vai "airBaltic" padomes vadītājs vispār zina, kas notiek uzņēmumā?
Aivars Strakšas08.01.2025.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Vai "airBaltic" padomes vadītājs Klāvs Vasks vispār zina, kas notiek uzņēmumā? Jebkuram aborigēnam, kurš, vadot kādu no valsts vai pašvaldības uzņēmumiem, atļautos kaut ko tādu (skat. publikāciju „Gausa firmas meitasuzņēmums veidojis "airBaltic" tiešsaistes biļešu iegādes sistēmu”*), iestātos smagas sekas un karjera beigtos.
Nenorādīt deklarācijā piederošas kapitāla daļas un vēl veikt darījumus ar šī uzņēmuma saistīto uzņēmumu jau velk uz kriminālprocesu. Ja noskaidrojas, ka ir gūti neatļauti labumi, tad tā jau ir krimināllieta. Martinam Gausam nekas tāds nedraud. Gausa k-gs nav vietējais aborigēns.
Ja tā ir patiesība, tad tas ir interešu konflikts un pierādījums tam, ka „airBaltic” patiešām tika un tiek izzagts. Mums ir iestādes, kurām ir pienākums šādu informāciju pārbaudīt.
Kā tad Kaspars Briškens un Vasks uzrauga „airBaltic”? 2018. gadā Briškens bija „airBaltic” padomes loceklis un viņa pienākums bija nodrošināt valsts, tas ir akcionāra intereses uzņēmumā.
No otras puses īsti neticas, ka Gauss varētu būt tāds idiots. Cerams, ka kāds pārbaudīs.
P.s. Kurš tad ir "airBaltic" patiesā labuma guvējs? Taču ne valsts. Valsts ir sponsors. Par to strīdu nevajadzētu būt. Kurš vienīgais ir guvis daudzos miljonos mērāmu labumu no "airBaltic"?
Kad "airBaltic" tika "nozagts"? Vai ne tad, kad Briškena k-gs bija padomes loceklis?
(Pasaules praksē tas nav retums, kad uzņēmuma vadība to "nozog" īpašniekiem, ja tie pietiekami neiedziļinās un neseko līdzi sava uzņēmuma darbam.)
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
