
Vai "airBaltic" padomes vadītājs vispār zina, kas notiek uzņēmumā?
Aivars Strakšas08.01.2025.
Komentāri (27)
Vai "airBaltic" padomes vadītājs Klāvs Vasks vispār zina, kas notiek uzņēmumā? Jebkuram aborigēnam, kurš, vadot kādu no valsts vai pašvaldības uzņēmumiem, atļautos kaut ko tādu (skat. publikāciju „Gausa firmas meitasuzņēmums veidojis "airBaltic" tiešsaistes biļešu iegādes sistēmu”*), iestātos smagas sekas un karjera beigtos.
Nenorādīt deklarācijā piederošas kapitāla daļas un vēl veikt darījumus ar šī uzņēmuma saistīto uzņēmumu jau velk uz kriminālprocesu. Ja noskaidrojas, ka ir gūti neatļauti labumi, tad tā jau ir krimināllieta. Martinam Gausam nekas tāds nedraud. Gausa k-gs nav vietējais aborigēns.
Ja tā ir patiesība, tad tas ir interešu konflikts un pierādījums tam, ka „airBaltic” patiešām tika un tiek izzagts. Mums ir iestādes, kurām ir pienākums šādu informāciju pārbaudīt.
Kā tad Kaspars Briškens un Vasks uzrauga „airBaltic”? 2018. gadā Briškens bija „airBaltic” padomes loceklis un viņa pienākums bija nodrošināt valsts, tas ir akcionāra intereses uzņēmumā.
No otras puses īsti neticas, ka Gauss varētu būt tāds idiots. Cerams, ka kāds pārbaudīs.
P.s. Kurš tad ir "airBaltic" patiesā labuma guvējs? Taču ne valsts. Valsts ir sponsors. Par to strīdu nevajadzētu būt. Kurš vienīgais ir guvis daudzos miljonos mērāmu labumu no "airBaltic"?
Kad "airBaltic" tika "nozagts"? Vai ne tad, kad Briškena k-gs bija padomes loceklis?
(Pasaules praksē tas nav retums, kad uzņēmuma vadība to "nozog" īpašniekiem, ja tie pietiekami neiedziļinās un neseko līdzi sava uzņēmuma darbam.)





Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.