Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Degsme, ar kādu politiskās partijas pauž gatavību strādāt Evikas Siliņas vadībā, rada jautājumu, vai pieredzējušajiem topošās koalīcijas partiju politiķiem patiešām ir pilnīga un droša pārliecība, ka viņa spēs vadīt valsti izaugsmes virzienā, nevis slidinās to uz leju vēl dziļāk, nekā to spēja Krišjānis Kariņš?

Siliņas biogrāfija liecina par viņas lielo pieredzi jurisprudencē, viņai ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās, taču ar to vien diezin vai ir pietiekami, lai vadītu valsti.

Siliņa jau no agras jaunības guvusi zināšanas par to, kā nauda un politiska ietekme tiek dalīta un pārdalīta, kā vara tiek mantota un pārņemta.

Atstājot diskusiju vētru internetā par Siliņas piedzīvojumiem jaunībā un viņas iespējamo darbošanos kinoindustrijā privātās dzīves izpētes gardēžiem, pievēršamies publiskajai informācijai Ministru kabineta mājaslapā. Tur norādīts, ka Siliņa jau no 1995. gada janvāra līdz 1997. gada jūnijam strādāja zvērināta advokāta Guntara Antoma birojā par juriskonsulti.

Zina, kā tiek dalīta ietekme un nauda

Tas bija laiks, kad Latvijā notika ietekmju sfēru un naudas pārdale starp kriminālajām autoritātēm. Advokātiem darba netrūka. Juridiskie pakalpojumi bija nepieciešami arī kriminālajām autoritātēm. Guntars Antoms “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka Evika Siliņa strādājusi viņa birojā un esot bijusi lieliska darbiniece. Tolaik birojā strādājis arī vēlākais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā arī jurists Jānis Maršāns.

Deviņdesmito gadu vidū līdz pat divtūkstošo gadu sākumam slavenas bija daudzas kriminālās autoritātes. Viens no deviņdesmito gadu “vētrainākajiem” personāžiem - Jānis Kaļva ar iesauku Klops. Viņš savā mūžā tiesāts vairākas reizes, tostarp par huligānismu un izvarošanu. 1998. gada septembrī Klops izdzīvoja atentātā Baznīcas ielā pie kafejnīcas “Sēnīte”. Pēc šā uzbrukuma Jānis Kaļva savam baltajam auto "Lincoln Town Car" pasūtījis zīmīgo reģistrācijas numuru "Lucky". 2000. gada martā viņš tika atrasts miris Rīgas Centrālcietumā. Miris it kā narkotiku pārdozēšanas dēļ.

Siliņai nonākot premjera krēslā, daudzi pētnieki metīsies pētīt, vai patiesi Jāņa un Evikas darba un dzīves ceļi bija krustojušies. Pat, ja bija, tad Klopu viņa līdzgaitnieki joprojām atminas ar labu vārdu. To, ka Klops dažkārt bijis krietns vīrs, liecina arī labi uzkoptā viņa apbedījuma vieta. Viens no Klopa krietnuma rādītājiem bija rūpes par tuvāko. Viņš Pārlielupes cietuma ieslodzītajiem par savu naudu iegādājās modernus televizorus. Lai arī toreizējais cietuma priekšnieks Vitolds Zahars par šādu izgājienu pauda sašutumu, ieguvēji izrādījās visi - gan Klopa sabiedrotie, gan valsts, jo cietums tādējādi kļuva labiekārtotāks.

Netic Latvijas finanšu sistēmai, naudu glabā Austrijā

Politiķiem, kuri gatavi strādāt valdībā Siliņas vadībā, der zināt vēl kādu aspektu. Savulaik Siliņa papildus visādiem amatiem un darbiem aktīvi iesaistījās tā saucamajā finanšu sektora kapitālajā remontā. Viņa ieņēma Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres amatu un roku rokā ar bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) direktori Ilzi Znotiņu cīnījās, lai Latvija netiktu iekļauta tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Nav noliedzams, ka pastāv nepieciešamība apkarot naudas atmazgāšanu un citus finanšu noziegumus, taču dāmas, iespējams, tomēr nebija sapratušas galvenos “kapitālā remonta” mērķus. Galvenie mērķi visdrīzāk bija citi - piemēram, Latvijas ekonomikas neatkarības stiprināšana un Krievijas biznesa ietekmes mazināšana vienā mazā, bet stratēģiski svarīgā NATO dalībvalstī. Bankām tika noteikti pienākumi tvarstīt visus un par visu, gandrīz visi tika apriori uzskatīti par blēžiem un noziedzniekiem.

Pēc paveiktās finanšu aprites reformas Saeima tomēr noraidīja Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par FID vadītāju. Parlamentā daudzi uzskatīja, ka Latvija ir stipri pārcentusies, un ekonomikas atpalicība no pārējām Baltijas valstīm jau bija neapturama. Siliņai nebija jāuzņemas atbildība par finanšu remonta darbu kvalitāti. Nebija jāuzņemas atbildība, jo neviens jau viņai par sagrauto finanšu sektoru nekādu atbildību nepieprasīja.

Izskatās, ka Siliņa pati arī ne visai tic Latvijas valsts finanšu sistēmai un pašas veikumam tās stabilizēšanā. Kā liecina viņas 2022. gada amatpersonas deklarācija, pērn topošā premjere savu uzkrājumu ir veidojusi nevis kādā no Latvijas finanšu iestādēm, kuras nule ar pašas līdzdalību tika saremontētas augstākajā līmenī, bet gan Austrijas AS “Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft”, uzkrājot tur 10 611,02 eiro. Savukārt no pašmāju AS “Citadele Banka” Evika Siliņa pērn saņēmusi 0,23 eiro ieņēmumus, kas varētu nozīmēt, ka ienākumus no valsts budžeta līdzekļiem viņa saņem AS “Citadele Banka”. Tā teikt - maizei, pienam un šampūnam būs droši ar Latvijas finanšu institūcijām, bet nebaltām dienām gan drošāk naudu glabāt Rietumos.

Visu zinu, bet neko nedaru

Visbeidzot, turpinot stāstu par atbildību, pieminams ir Siliņas vīrs Aigars Siliņš. Viņš kā advokāts darbojies juridisko pakalpojumu sniegšanas frontē austrumu robežbūves uzņēmumam. Viens no Aigara Siliņa klientiem ir valsts austrumu robežbūvē iesaistītais uzņēmums “Igate”.

“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns “Neatkarīgajai” apliecināja, ka Aigars Siliņš sniedz viņam un viņa kompānijai juridiskos pakalpojumus. Tātad Evika Siliņa nevarēja nezināt, kas notiek robežbūvē, kādas nejēdzības tur valda un ar kādām amatpersonu nelietībām tur saskaras uzņēmēji. Vēl jo vairāk, viņa pati taču daudzus gadus strādāja Iekšlietu ministrijā par parlamentāro sekretāri, un tieši tajā laikā, kad notika lielie austrumu robežbūves iepirkumi un aizsākās konflikts starp amatpersonām un robežas būvētājiem.

“Igates” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns nosūtījis vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Savā un to amatpersonu vārdā, pret kurām krimināllietas jau izbeigtas, viņš raksta: “Mēs varam Jums sniegt sīkāku informāciju gan par situāciju, kāda ir austrumu robežas izbūvē, gan par to, kā būvniecība tika apturēta, gan par to, kas bija apturēšanas iniciatori un īstenotāji. Esam pārliecināti, ka tas, ka pašlaik austrumu robeža nav izbūvēta, bet iespējamās celtniecības pabeigšanas izmaksas, spriežot no publiski pieejamās informācijas, ir pieaugušas 5-6 reizes, nav noticis nejauši, bet ir bijis plānota sabotāža un kaitniecība. Robežbūves bremzēšanas patiesais mērķis un tās veicēji ir jānoskaidro, lai nepieļautu līdzīgus Latvijas drošības apdraudējumus nākotnē. Taču pats galvenais ir steidzami pabeigt būvniecību.”

Tad, lūk, jautājums - vai Evika Siliņa kaut ko darīja, lai nejēdzības novērstu, kad strādāja par ministru prezidenta parlamentāro sekretāri? Nav ziņu par to. Arī atbildību par to neviens no viņas neprasa, un nav jau arī pamata prasīt.

Vai līdzīgi nebūs ar valdības vadīšanu - premjere par visu būs lietas kursā, tikai rīcības nekādas, jo no viņas jau arī neviens atbildību neprasīs - daudzi citi izrādīsies vainīgi. Robežas izbūve joprojām nav pabeigta. Ne Krišjānis Kariņš ko tur spēja paveikt, ne Evika Siliņa spēja viņu uz to pamudināt.

Novērtē šo rakstu:

77
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...