Vai "Latvijas autoceļu uzturētāja" vadītāja pēkšņā nomaiņa ir pēdu slēpšana, un kas vēl viņiem slēpjams no sabiedrības?
Ceļu būves speciālisti15.10.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Fuksis
16.10.2020. 10:19Paliek atklāts jautājums: Ko par šo situāciju daudznaudīgajā valsts uzņēmumā-LAU domā/dara Jaunās konservatīvās partijas Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis? Vai tiešām šis valsts uzņēmums atstāts ZZS "rīcībā" līdz brīvajam tirgum valsts ceļu uzturēšanā? Vai "zemniekiem" dots kāds valsts uzņēmums ar lielu naudas plūsmu?
jautaajums
16.10.2020. 06:58»
viņiem
Viņiem viss ir slēpjams , tiem dzeltenajiem
Vai tad zaglis nebija tiesājams?Vai pēcnācējs nav zaglis?
Vitkovskis sevi liepājā pierādīja ne no tās labākās puses
16.10.2020. 03:40Zagļi vien ieņem amatus
Raitis Parastais
15.10.2020. 21:39LAU Padomes vadoni Uldi Reimani kāds laikam stutē, ja droši ieliek par LAU valdes priekšsēdētāju Vilni Vitkovski, kuru jau 2019.gada septembrī par sāls iepirkumu Iepirkuma Uzraudzības birojs, kā ziņots mēdijos, jau saucis pie administratīvās atbildības un liedzis ieņemt amatpersonas amatus. Tie citi miljonpirkumi arī izskatās pēc "kur mežu cērt tur skaidas lec", tik nez cik lielas skaidas?
Ceļu speciālistam
15.10.2020. 20:42Pie Ferrus "nejaušajām veiksmēm" iepirkumos būtu lietderīgi minēt veiksmītes Latvenergo koncerna (Sadales tīkls, AST) saistīto uzņēmumu elektropārvades līniju kopšanas-krūmu izpļaušanas tehniskas iepirkumos.
Iepirkumu rīkotāju gatavotās specifikācijas nejauši uzrakstās tā, ka tikai Ferrus "nejauši" spēj piegādāt tieši to kas nepieciešams.
hm
15.10.2020. 19:40Un kāpēc LAU valdē ir tāds idiots un zaglēns Vitkovskis bez zināšanām par ceļiem, ceļu konstrukciju, ceļu būvēšanu un uzturēšanu, bet nav ceļu būves speciālisti?
Latvijā gandrīz nevienā valdē nav nozares speciālisti, bet ir salikti ekonomisti un plānā galdiņa urbēji juristi.
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
