Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo 25 gadu Latvijas vēsture pierāda likumsakarību, kura diemžēl atklāj fundamentālu problēmu Latvijas politikā un valsts pārvaldē. Proti, politiskā elite un valsts pārvalde spēj mobilizēties tikai tad, ja ir kāds ārējs spiediens vai mērķis, par kuru valdošā elite ir vienojusies un kuram ļaujas.

Pirmie šādi ārējie mērķi bija iestāšanās ES un NATO, tad sekoja eiro ieviešana, pievienošanās OECD. Es pilnībā atbalstu šos patiešām Latvijai ļoti svarīgos lēmumus un sasniegumus. Man rūp tas, ka Latvijas valdošā elite pati nespēj vienoties un mobilizēties sasniedzamiem mērķiem, bet dara to ārēju faktoru iespaidā. Tas, manuprāt, sakņojas fundamentālā valstspiederības apziņas un pilsoniskas stājas trūkumā. Ja ne visiem, tad daudziem no valdošās elites.

Nodokļu nemaksāšana jeb likuma valodā "izvairīšanās no nodokļu samaksas" ir viena no lielākajām problēmām Latvijā. Tā ir cēlonis citām problēmām!

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir sistēmiska problēma, kas ir ignorēta gadiem. Proti, publiskas diskusijas un dažādu plānu īstenošana, kam nav nekāda rezultāta. Simtiem miljonu, pat miljardi pazūd "shēmās" un "aizdomīgos darījumos", bet parādi valsts budžetam, tas ir, parādi Latvijas sabiedrībai ir mērāmi miljardos.

Nodokļu parāds valsts budžetam ir bezpersonisks, no konkrēta cilvēka atsvešināts. Bet šie nodokļu parādi ir parādi visai sabiedrībai - par autoceļiem, par veselības aprūpi, par izglītību, par sociālajiem pabalstiem un pensijām. Bet šie parādi tiek viegli norakstīti. Te vietā ir jautājums: vai tiešām Latvijai ir jālūdz kāds ārējs spēks, lai mobilizētu valdību rezultatīvai rīcībai?

"Moneyval" plāns ir labs piemērs. Tas ir mobilizējis Saeimu un valdību sakārtot vienu vai pat vairākas jomas. Tā īstenošana Latvijai ir ļoti svarīga. Pilnīgi noteikti. Lai atjaunotu Latvijas valsts starptautisko reputāciju, nepazeminātos kredītreitingi, kas ietekmē kreditēšanu cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā.

Tikpat svarīgi ir tas, lai Latvijas amatpersonas, komunicējot ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem un sadarbības organizāciju atbildīgajām amatpersonām, skaidri un saprotami prezentētu jau sasniegtos rezultātus un pašu "Moneyval" plānu izpildītu nevis formāli kā pienākumu, bet lai patiešām tas mazinātu ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, kas tieši skar Latvijas budžetu un visu sabiedrību.

"Moneyval" plāna izpilde būtu jēgpilna tikai tad, ja to lokalizētu, – lai plāns būtu vērsts uz naudas atmazgāšanas un ēnu ekonomikas izskaušanu Latvijas tautsaimniecībā. Lai uz to būtu vērsts valdības un ierēdniecības fokuss, lai tas būtu mobilizēts tieši uz vietējo problēmu risināšanu un attiecīgo iestāžu ierēdņu kompetentas, profesionālas un atbildīgas darbības efektivitātes paaugstināšanu.

Šī plāna kontekstā uzskatu, ka valdībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Valsts ieņēmumu dienestam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (KD) būtu jāsāk ar skaidru vienošanos par to, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas būtībā ir daudz smagāks noziegums. Tās pamatā ir naudas atmazgāšana, izmantojot dažādas shēmas tikai kā instrumentu.

"Moneyval" plāns ir labs tajā ziņā, ka tas noteic katrai valsts institūcijai konkrētus darba uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Šādam plānam noteikti vajadzētu būt arī attiecībā uz rīcību, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču tāda nav!

Līdz ar to rodas jautājums – vai "Moneyval" plāns un atruna par "starptautisko reputāciju un saistībām" nav ļoti motivējošs fons, lai nerisinātu citus, daudz smagākus, jautājumus, tostarp saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, t.i., naudas atmazgāšanas jautājumus? Vai, gluži pretēji, šis "Moneyval" plāns ir labs aizsegs, lai iegūtu vai pārdalītu ietekmi un kontroli pār varas pozīcijām, amatiem, to pienākumiem un resursiem?

Vietā ir jautājums: vai cilvēki, kuru rīcībā nonāk atmazgāta nauda, tas ir, tie cilvēki, kuri nevis saņem, bet ir spiesti saņemt aplokšņu algas, ir uzskatāmi par nozieguma līdzdalībniekiem, precīzāk, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem? Noteikti nē. Viņi ir upuri. Upuri ne tikai cilvēku alkatībai, bet arī valsts nespējai atklāti atzīt problēmu un rast risinājumu cīņai pret to.

Savukārt šie naudas atmazgātāji, kas izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas kā rīku, šo pakalpojumu pasūtītāji pēc Krimināllikuma būtu jāklasificē pēc daudz smagākiem pantiem. Tas būtu ļoti svarīgs signāls, varbūt pat pats efektīvākais – gan Latvijas sabiedrībai, gan pasaulei, ka valdība visaptveroši vēršas pret naudas atmazgāšanu.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu nav un nevar būt vienas iestādes rokās. Tad tā ir maz efektīva. Tieši sadarbība starp iestādēm ir atslēga cīņai ar naudas atmazgāšanu. Lai šāda sadarbība notiktu, ir nepieciešams politisks uzdevums. Vienkārši sakot, valdības – premjera, finanšu ministra – skaidrs un nepārprotams norādījums atbilstošo iestāžu vadītājiem sadarboties cīņā ar šo ļaunumu.

Atkārtošu jau iepriekš teikto – izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, naudas atmazgāšana, kā rezultātā izveidojušies parādi valsts budžetam, ir parādi Latvijas iedzīvotājiem. Nē, tie nav tikai parādi valsts budžetam un Jaunzemei, Reiram vai Švecovai. Tie ir parādi Latvijas sabiedrībai, kas neļauj saņemt labas kvalitātes valsts un pašvaldību pakalpojumus, tai skaitā publiskās infrastruktūras pakalpojumus.

Vai ir kāds labs instruments cīņai ar naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu? Minēšu piemēru, kas, ļoti iespējams, daudziem politiķiem ir lieliski zināms. ASV represīvo iestāžu aktivitātes vērš ne tikai pret pašiem naudas atmazgātajiem un tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas un īsteno dažādas shēmas, bet arī pret starpniekiem – starpniekinstitūcijām, kas pirmkārt ir bankas. Tas ir, "nosedz visu darījumu ķēdi". Starp jebkuriem diviem darījuma veicējiem vairumā gadījumu vienmēr būs banka. Šāda pieeja darbojas.

Ja kādreiz būtu bijis politisks mērķis uzdot attiecīgām iestādēm rūpēties, lai bankas sekotu līdzi un novērstu darījumus, kas skar naudas atmazgāšanu, izmantojot nodokļu nemaksāšanas shēmas, tad, visticamāk, nebūtu ne "būvnieku lietas", ne "Rīgas satiksmes", ne aplokšņu algu problēmas. Latvijā kļūtu garlaicīgi dzīvot.

Ja kādreiz būtu bijis mērķis, kam sekotu metodoloģija, instrukcijas un norādījumi pārbaudīt fiktīvus darījumus, tad, visticamāk, nebūtu tiesvedības procesu, kuri ilgst jau gadu desmitiem, un, var gadīties, tādi būs vēl, ja valsts nemainīs pieeju šai problēmai.

Te vietā ir jautājums: bet ko tad citas atbildīgās iestādes – KD, FKTK – darīja un dara? Darīja to, ko politiskie lēmēji, tas ir, Saeima, Finanšu ministrija un galvenais, faktiskais šīs iestādes politikas veidotājs – Latvijas Banka bija noteikuši. FKTK un KD tikpat kā nepievērsa uzmanību naudas atmazgāšanai tepat Latvijas mērogā. Viņu rūpes saistījās ar starptautiska mēroga naudas atmazgāšanu un aizdomīgiem darījumiem.

Faktiski FKTK un KD darbojas kā ārvalstu valdības filiāles. Es neapgalvoju, ka tas ir slikti. Es apgalvoju, ka slikti ir tas, ka Latvijas iepriekšējās valdības un arī pašreizējā nav devušas un pagaidām nedod skaidrus uzdevumus visām iestādēm tikt galā ar naudas atmazgāšanu Latvijas mērogā.

Labi zinu, ka FKTK un KD nostāja pret iesaisti cīņā ar nodokļu nemaksāšanas shēmām, tas ir, naudas atmazgāšanu lokālās ekonomikas līmenī vienmēr ir bijusi tāda, ka "tas ir tikai un vienīgi VID pienākums". Bet tā šo sērgu uzvarēt nevar.

Es nepārmetu KD, FKTK vadībai (iepriekšējām un pašreizējām) iniciatīvas un rīcības mazspēju cīņā ar naudas atmazgāšanu vietējā līmenī. Es uzskatu, ka iepriekšējās valdības un Latvijas Banka (kurai bija milzu ietekme uz FKTK) ir ignorējušas šo problēmu un nav devušas skaidras norādes FKTK un KD cīņai ar naudas atmazgāšanu vietējā līmenī.

Ir vēl viena nianse. Šāda pieeja cīņai ar finanšu (un ne tikai) noziegumiem ir ļoti efektīva, raugoties no valsts budžeta viedokļa, jo daļa pienākumu tiek uzlikta bankām. Protams, tas nozīmē papildu pienākumus, papildu izmaksas. Iespējams, dārgākus pakalpojums un naudas izdevumus. Bet ir viens "bet". To mēs tāpat maksājam, jo starptautiskā nostādne ir tāda, ka bankām šādas sistēmas tāpat ir jāievieš. Jautājums ir: uz ko tās ir vērstas un kādiem mērķiem kalpo?

Tikai cīņa ar naudas atmazgāšanu vietējās tautsaimniecības līmenī, galvenokārt pievēršoties nodokļu nemaksāšanas shēmām, padarītu šo "Moneyval" plānu jēgpilnu.

Beigās viena replika par skaidru naudu un tās darījumiem Latvijā. Skaidras naudas izmantošana nav ne noziegums, ne slikta prakse. Problēma ir nevis skaidra nauda, bet skaidra nauda, kas nonākusi cilvēku rokās naudas atmazgāšanas rezultātā.

Ir labi zināms: efektīva ir cīņa nevis ar gala lietotājiem, bet pasūtītājiem, organizētājiem un starpniekiem. Tas ir, lielajām zivīm. Starp citu, lielākā skaidras naudas darījumu veicēja, kas nodrošina skaidras naudas sūtījumus, ir VAS "Latvijas Pasts".

Novērtē šo rakstu:

27
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

FotoJūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika patriekts no partijas, jo sāka nesankcionētu nomelnošanas kampaņu pret oranžajiem Tautas partijas kolēģiem, pēdējā laikā uzstājīgi, nu jau gandrīz populistiskā manierē postulē nepieciešamību aizliegt tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus Rīgā šā gada vasarā gaidāmo bērnu dziesmu un deju svētku laikā.
Lasīt visu...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...

Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...