Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo 25 gadu Latvijas vēsture pierāda likumsakarību, kura diemžēl atklāj fundamentālu problēmu Latvijas politikā un valsts pārvaldē. Proti, politiskā elite un valsts pārvalde spēj mobilizēties tikai tad, ja ir kāds ārējs spiediens vai mērķis, par kuru valdošā elite ir vienojusies un kuram ļaujas.

Pirmie šādi ārējie mērķi bija iestāšanās ES un NATO, tad sekoja eiro ieviešana, pievienošanās OECD. Es pilnībā atbalstu šos patiešām Latvijai ļoti svarīgos lēmumus un sasniegumus. Man rūp tas, ka Latvijas valdošā elite pati nespēj vienoties un mobilizēties sasniedzamiem mērķiem, bet dara to ārēju faktoru iespaidā. Tas, manuprāt, sakņojas fundamentālā valstspiederības apziņas un pilsoniskas stājas trūkumā. Ja ne visiem, tad daudziem no valdošās elites.

Nodokļu nemaksāšana jeb likuma valodā "izvairīšanās no nodokļu samaksas" ir viena no lielākajām problēmām Latvijā. Tā ir cēlonis citām problēmām!

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir sistēmiska problēma, kas ir ignorēta gadiem. Proti, publiskas diskusijas un dažādu plānu īstenošana, kam nav nekāda rezultāta. Simtiem miljonu, pat miljardi pazūd "shēmās" un "aizdomīgos darījumos", bet parādi valsts budžetam, tas ir, parādi Latvijas sabiedrībai ir mērāmi miljardos.

Nodokļu parāds valsts budžetam ir bezpersonisks, no konkrēta cilvēka atsvešināts. Bet šie nodokļu parādi ir parādi visai sabiedrībai - par autoceļiem, par veselības aprūpi, par izglītību, par sociālajiem pabalstiem un pensijām. Bet šie parādi tiek viegli norakstīti. Te vietā ir jautājums: vai tiešām Latvijai ir jālūdz kāds ārējs spēks, lai mobilizētu valdību rezultatīvai rīcībai?

"Moneyval" plāns ir labs piemērs. Tas ir mobilizējis Saeimu un valdību sakārtot vienu vai pat vairākas jomas. Tā īstenošana Latvijai ir ļoti svarīga. Pilnīgi noteikti. Lai atjaunotu Latvijas valsts starptautisko reputāciju, nepazeminātos kredītreitingi, kas ietekmē kreditēšanu cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā.

Tikpat svarīgi ir tas, lai Latvijas amatpersonas, komunicējot ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem un sadarbības organizāciju atbildīgajām amatpersonām, skaidri un saprotami prezentētu jau sasniegtos rezultātus un pašu "Moneyval" plānu izpildītu nevis formāli kā pienākumu, bet lai patiešām tas mazinātu ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, kas tieši skar Latvijas budžetu un visu sabiedrību.

"Moneyval" plāna izpilde būtu jēgpilna tikai tad, ja to lokalizētu, – lai plāns būtu vērsts uz naudas atmazgāšanas un ēnu ekonomikas izskaušanu Latvijas tautsaimniecībā. Lai uz to būtu vērsts valdības un ierēdniecības fokuss, lai tas būtu mobilizēts tieši uz vietējo problēmu risināšanu un attiecīgo iestāžu ierēdņu kompetentas, profesionālas un atbildīgas darbības efektivitātes paaugstināšanu.

Šī plāna kontekstā uzskatu, ka valdībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Valsts ieņēmumu dienestam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (KD) būtu jāsāk ar skaidru vienošanos par to, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas būtībā ir daudz smagāks noziegums. Tās pamatā ir naudas atmazgāšana, izmantojot dažādas shēmas tikai kā instrumentu.

"Moneyval" plāns ir labs tajā ziņā, ka tas noteic katrai valsts institūcijai konkrētus darba uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Šādam plānam noteikti vajadzētu būt arī attiecībā uz rīcību, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču tāda nav!

Līdz ar to rodas jautājums – vai "Moneyval" plāns un atruna par "starptautisko reputāciju un saistībām" nav ļoti motivējošs fons, lai nerisinātu citus, daudz smagākus, jautājumus, tostarp saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, t.i., naudas atmazgāšanas jautājumus? Vai, gluži pretēji, šis "Moneyval" plāns ir labs aizsegs, lai iegūtu vai pārdalītu ietekmi un kontroli pār varas pozīcijām, amatiem, to pienākumiem un resursiem?

Vietā ir jautājums: vai cilvēki, kuru rīcībā nonāk atmazgāta nauda, tas ir, tie cilvēki, kuri nevis saņem, bet ir spiesti saņemt aplokšņu algas, ir uzskatāmi par nozieguma līdzdalībniekiem, precīzāk, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem? Noteikti nē. Viņi ir upuri. Upuri ne tikai cilvēku alkatībai, bet arī valsts nespējai atklāti atzīt problēmu un rast risinājumu cīņai pret to.

Savukārt šie naudas atmazgātāji, kas izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas kā rīku, šo pakalpojumu pasūtītāji pēc Krimināllikuma būtu jāklasificē pēc daudz smagākiem pantiem. Tas būtu ļoti svarīgs signāls, varbūt pat pats efektīvākais – gan Latvijas sabiedrībai, gan pasaulei, ka valdība visaptveroši vēršas pret naudas atmazgāšanu.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu nav un nevar būt vienas iestādes rokās. Tad tā ir maz efektīva. Tieši sadarbība starp iestādēm ir atslēga cīņai ar naudas atmazgāšanu. Lai šāda sadarbība notiktu, ir nepieciešams politisks uzdevums. Vienkārši sakot, valdības – premjera, finanšu ministra – skaidrs un nepārprotams norādījums atbilstošo iestāžu vadītājiem sadarboties cīņā ar šo ļaunumu.

Atkārtošu jau iepriekš teikto – izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, naudas atmazgāšana, kā rezultātā izveidojušies parādi valsts budžetam, ir parādi Latvijas iedzīvotājiem. Nē, tie nav tikai parādi valsts budžetam un Jaunzemei, Reiram vai Švecovai. Tie ir parādi Latvijas sabiedrībai, kas neļauj saņemt labas kvalitātes valsts un pašvaldību pakalpojumus, tai skaitā publiskās infrastruktūras pakalpojumus.

Vai ir kāds labs instruments cīņai ar naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu? Minēšu piemēru, kas, ļoti iespējams, daudziem politiķiem ir lieliski zināms. ASV represīvo iestāžu aktivitātes vērš ne tikai pret pašiem naudas atmazgātajiem un tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas un īsteno dažādas shēmas, bet arī pret starpniekiem – starpniekinstitūcijām, kas pirmkārt ir bankas. Tas ir, "nosedz visu darījumu ķēdi". Starp jebkuriem diviem darījuma veicējiem vairumā gadījumu vienmēr būs banka. Šāda pieeja darbojas.

Ja kādreiz būtu bijis politisks mērķis uzdot attiecīgām iestādēm rūpēties, lai bankas sekotu līdzi un novērstu darījumus, kas skar naudas atmazgāšanu, izmantojot nodokļu nemaksāšanas shēmas, tad, visticamāk, nebūtu ne "būvnieku lietas", ne "Rīgas satiksmes", ne aplokšņu algu problēmas. Latvijā kļūtu garlaicīgi dzīvot.

Ja kādreiz būtu bijis mērķis, kam sekotu metodoloģija, instrukcijas un norādījumi pārbaudīt fiktīvus darījumus, tad, visticamāk, nebūtu tiesvedības procesu, kuri ilgst jau gadu desmitiem, un, var gadīties, tādi būs vēl, ja valsts nemainīs pieeju šai problēmai.

Te vietā ir jautājums: bet ko tad citas atbildīgās iestādes – KD, FKTK – darīja un dara? Darīja to, ko politiskie lēmēji, tas ir, Saeima, Finanšu ministrija un galvenais, faktiskais šīs iestādes politikas veidotājs – Latvijas Banka bija noteikuši. FKTK un KD tikpat kā nepievērsa uzmanību naudas atmazgāšanai tepat Latvijas mērogā. Viņu rūpes saistījās ar starptautiska mēroga naudas atmazgāšanu un aizdomīgiem darījumiem.

Faktiski FKTK un KD darbojas kā ārvalstu valdības filiāles. Es neapgalvoju, ka tas ir slikti. Es apgalvoju, ka slikti ir tas, ka Latvijas iepriekšējās valdības un arī pašreizējā nav devušas un pagaidām nedod skaidrus uzdevumus visām iestādēm tikt galā ar naudas atmazgāšanu Latvijas mērogā.

Labi zinu, ka FKTK un KD nostāja pret iesaisti cīņā ar nodokļu nemaksāšanas shēmām, tas ir, naudas atmazgāšanu lokālās ekonomikas līmenī vienmēr ir bijusi tāda, ka "tas ir tikai un vienīgi VID pienākums". Bet tā šo sērgu uzvarēt nevar.

Es nepārmetu KD, FKTK vadībai (iepriekšējām un pašreizējām) iniciatīvas un rīcības mazspēju cīņā ar naudas atmazgāšanu vietējā līmenī. Es uzskatu, ka iepriekšējās valdības un Latvijas Banka (kurai bija milzu ietekme uz FKTK) ir ignorējušas šo problēmu un nav devušas skaidras norādes FKTK un KD cīņai ar naudas atmazgāšanu vietējā līmenī.

Ir vēl viena nianse. Šāda pieeja cīņai ar finanšu (un ne tikai) noziegumiem ir ļoti efektīva, raugoties no valsts budžeta viedokļa, jo daļa pienākumu tiek uzlikta bankām. Protams, tas nozīmē papildu pienākumus, papildu izmaksas. Iespējams, dārgākus pakalpojums un naudas izdevumus. Bet ir viens "bet". To mēs tāpat maksājam, jo starptautiskā nostādne ir tāda, ka bankām šādas sistēmas tāpat ir jāievieš. Jautājums ir: uz ko tās ir vērstas un kādiem mērķiem kalpo?

Tikai cīņa ar naudas atmazgāšanu vietējās tautsaimniecības līmenī, galvenokārt pievēršoties nodokļu nemaksāšanas shēmām, padarītu šo "Moneyval" plānu jēgpilnu.

Beigās viena replika par skaidru naudu un tās darījumiem Latvijā. Skaidras naudas izmantošana nav ne noziegums, ne slikta prakse. Problēma ir nevis skaidra nauda, bet skaidra nauda, kas nonākusi cilvēku rokās naudas atmazgāšanas rezultātā.

Ir labi zināms: efektīva ir cīņa nevis ar gala lietotājiem, bet pasūtītājiem, organizētājiem un starpniekiem. Tas ir, lielajām zivīm. Starp citu, lielākā skaidras naudas darījumu veicēja, kas nodrošina skaidras naudas sūtījumus, ir VAS "Latvijas Pasts".

Novērtē šo rakstu:

27
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Turcija

FotoAgrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt pazemojošs. Bija zināms, ka, sievietei dzirdot, jāfiltrē lamuvārdi, jāizvēlas frāzes. Bija zināms, ka sieviete šī vārda pilnā nozīmē neuzturēsies kompānijā, kurā runā rupjības, kurā sarunājas tetovēti, neskūti un noplīsuši vīrieši.
Lasīt visu...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...

Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...