Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo 25 gadu Latvijas vēsture pierāda likumsakarību, kura diemžēl atklāj fundamentālu problēmu Latvijas politikā un valsts pārvaldē. Proti, politiskā elite un valsts pārvalde spēj mobilizēties tikai tad, ja ir kāds ārējs spiediens vai mērķis, par kuru valdošā elite ir vienojusies un kuram ļaujas.

Pirmie šādi ārējie mērķi bija iestāšanās ES un NATO, tad sekoja eiro ieviešana, pievienošanās OECD. Es pilnībā atbalstu šos patiešām Latvijai ļoti svarīgos lēmumus un sasniegumus. Man rūp tas, ka Latvijas valdošā elite pati nespēj vienoties un mobilizēties sasniedzamiem mērķiem, bet dara to ārēju faktoru iespaidā. Tas, manuprāt, sakņojas fundamentālā valstspiederības apziņas un pilsoniskas stājas trūkumā. Ja ne visiem, tad daudziem no valdošās elites.

Nodokļu nemaksāšana jeb likuma valodā "izvairīšanās no nodokļu samaksas" ir viena no lielākajām problēmām Latvijā. Tā ir cēlonis citām problēmām!

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir sistēmiska problēma, kas ir ignorēta gadiem. Proti, publiskas diskusijas un dažādu plānu īstenošana, kam nav nekāda rezultāta. Simtiem miljonu, pat miljardi pazūd "shēmās" un "aizdomīgos darījumos", bet parādi valsts budžetam, tas ir, parādi Latvijas sabiedrībai ir mērāmi miljardos.

Nodokļu parāds valsts budžetam ir bezpersonisks, no konkrēta cilvēka atsvešināts. Bet šie nodokļu parādi ir parādi visai sabiedrībai - par autoceļiem, par veselības aprūpi, par izglītību, par sociālajiem pabalstiem un pensijām. Bet šie parādi tiek viegli norakstīti. Te vietā ir jautājums: vai tiešām Latvijai ir jālūdz kāds ārējs spēks, lai mobilizētu valdību rezultatīvai rīcībai?

"Moneyval" plāns ir labs piemērs. Tas ir mobilizējis Saeimu un valdību sakārtot vienu vai pat vairākas jomas. Tā īstenošana Latvijai ir ļoti svarīga. Pilnīgi noteikti. Lai atjaunotu Latvijas valsts starptautisko reputāciju, nepazeminātos kredītreitingi, kas ietekmē kreditēšanu cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā.

Tikpat svarīgi ir tas, lai Latvijas amatpersonas, komunicējot ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem un sadarbības organizāciju atbildīgajām amatpersonām, skaidri un saprotami prezentētu jau sasniegtos rezultātus un pašu "Moneyval" plānu izpildītu nevis formāli kā pienākumu, bet lai patiešām tas mazinātu ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, kas tieši skar Latvijas budžetu un visu sabiedrību.

"Moneyval" plāna izpilde būtu jēgpilna tikai tad, ja to lokalizētu, – lai plāns būtu vērsts uz naudas atmazgāšanas un ēnu ekonomikas izskaušanu Latvijas tautsaimniecībā. Lai uz to būtu vērsts valdības un ierēdniecības fokuss, lai tas būtu mobilizēts tieši uz vietējo problēmu risināšanu un attiecīgo iestāžu ierēdņu kompetentas, profesionālas un atbildīgas darbības efektivitātes paaugstināšanu.

Šī plāna kontekstā uzskatu, ka valdībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Valsts ieņēmumu dienestam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (KD) būtu jāsāk ar skaidru vienošanos par to, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas būtībā ir daudz smagāks noziegums. Tās pamatā ir naudas atmazgāšana, izmantojot dažādas shēmas tikai kā instrumentu.

"Moneyval" plāns ir labs tajā ziņā, ka tas noteic katrai valsts institūcijai konkrētus darba uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Šādam plānam noteikti vajadzētu būt arī attiecībā uz rīcību, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču tāda nav!

Līdz ar to rodas jautājums – vai "Moneyval" plāns un atruna par "starptautisko reputāciju un saistībām" nav ļoti motivējošs fons, lai nerisinātu citus, daudz smagākus, jautājumus, tostarp saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, t.i., naudas atmazgāšanas jautājumus? Vai, gluži pretēji, šis "Moneyval" plāns ir labs aizsegs, lai iegūtu vai pārdalītu ietekmi un kontroli pār varas pozīcijām, amatiem, to pienākumiem un resursiem?

Vietā ir jautājums: vai cilvēki, kuru rīcībā nonāk atmazgāta nauda, tas ir, tie cilvēki, kuri nevis saņem, bet ir spiesti saņemt aplokšņu algas, ir uzskatāmi par nozieguma līdzdalībniekiem, precīzāk, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem? Noteikti nē. Viņi ir upuri. Upuri ne tikai cilvēku alkatībai, bet arī valsts nespējai atklāti atzīt problēmu un rast risinājumu cīņai pret to.

Savukārt šie naudas atmazgātāji, kas izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas kā rīku, šo pakalpojumu pasūtītāji pēc Krimināllikuma būtu jāklasificē pēc daudz smagākiem pantiem. Tas būtu ļoti svarīgs signāls, varbūt pat pats efektīvākais – gan Latvijas sabiedrībai, gan pasaulei, ka valdība visaptveroši vēršas pret naudas atmazgāšanu.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu nav un nevar būt vienas iestādes rokās. Tad tā ir maz efektīva. Tieši sadarbība starp iestādēm ir atslēga cīņai ar naudas atmazgāšanu. Lai šāda sadarbība notiktu, ir nepieciešams politisks uzdevums. Vienkārši sakot, valdības – premjera, finanšu ministra – skaidrs un nepārprotams norādījums atbilstošo iestāžu vadītājiem sadarboties cīņā ar šo ļaunumu.

Atkārtošu jau iepriekš teikto – izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, naudas atmazgāšana, kā rezultātā izveidojušies parādi valsts budžetam, ir parādi Latvijas iedzīvotājiem. Nē, tie nav tikai parādi valsts budžetam un Jaunzemei, Reiram vai Švecovai. Tie ir parādi Latvijas sabiedrībai, kas neļauj saņemt labas kvalitātes valsts un pašvaldību pakalpojumus, tai skaitā publiskās infrastruktūras pakalpojumus.

Vai ir kāds labs instruments cīņai ar naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu? Minēšu piemēru, kas, ļoti iespējams, daudziem politiķiem ir lieliski zināms. ASV represīvo iestāžu aktivitātes vērš ne tikai pret pašiem naudas atmazgātajiem un tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas un īsteno dažādas shēmas, bet arī pret starpniekiem – starpniekinstitūcijām, kas pirmkārt ir bankas. Tas ir, "nosedz visu darījumu ķēdi". Starp jebkuriem diviem darījuma veicējiem vairumā gadījumu vienmēr būs banka. Šāda pieeja darbojas.

Ja kādreiz būtu bijis politisks mērķis uzdot attiecīgām iestādēm rūpēties, lai bankas sekotu līdzi un novērstu darījumus, kas skar naudas atmazgāšanu, izmantojot nodokļu nemaksāšanas shēmas, tad, visticamāk, nebūtu ne "būvnieku lietas", ne "Rīgas satiksmes", ne aplokšņu algu problēmas. Latvijā kļūtu garlaicīgi dzīvot.

Ja kādreiz būtu bijis mērķis, kam sekotu metodoloģija, instrukcijas un norādījumi pārbaudīt fiktīvus darījumus, tad, visticamāk, nebūtu tiesvedības procesu, kuri ilgst jau gadu desmitiem, un, var gadīties, tādi būs vēl, ja valsts nemainīs pieeju šai problēmai.

Te vietā ir jautājums: bet ko tad citas atbildīgās iestādes – KD, FKTK – darīja un dara? Darīja to, ko politiskie lēmēji, tas ir, Saeima, Finanšu ministrija un galvenais, faktiskais šīs iestādes politikas veidotājs – Latvijas Banka bija noteikuši. FKTK un KD tikpat kā nepievērsa uzmanību naudas atmazgāšanai tepat Latvijas mērogā. Viņu rūpes saistījās ar starptautiska mēroga naudas atmazgāšanu un aizdomīgiem darījumiem.

Faktiski FKTK un KD darbojas kā ārvalstu valdības filiāles. Es neapgalvoju, ka tas ir slikti. Es apgalvoju, ka slikti ir tas, ka Latvijas iepriekšējās valdības un arī pašreizējā nav devušas un pagaidām nedod skaidrus uzdevumus visām iestādēm tikt galā ar naudas atmazgāšanu Latvijas mērogā.

Labi zinu, ka FKTK un KD nostāja pret iesaisti cīņā ar nodokļu nemaksāšanas shēmām, tas ir, naudas atmazgāšanu lokālās ekonomikas līmenī vienmēr ir bijusi tāda, ka "tas ir tikai un vienīgi VID pienākums". Bet tā šo sērgu uzvarēt nevar.

Es nepārmetu KD, FKTK vadībai (iepriekšējām un pašreizējām) iniciatīvas un rīcības mazspēju cīņā ar naudas atmazgāšanu vietējā līmenī. Es uzskatu, ka iepriekšējās valdības un Latvijas Banka (kurai bija milzu ietekme uz FKTK) ir ignorējušas šo problēmu un nav devušas skaidras norādes FKTK un KD cīņai ar naudas atmazgāšanu vietējā līmenī.

Ir vēl viena nianse. Šāda pieeja cīņai ar finanšu (un ne tikai) noziegumiem ir ļoti efektīva, raugoties no valsts budžeta viedokļa, jo daļa pienākumu tiek uzlikta bankām. Protams, tas nozīmē papildu pienākumus, papildu izmaksas. Iespējams, dārgākus pakalpojums un naudas izdevumus. Bet ir viens "bet". To mēs tāpat maksājam, jo starptautiskā nostādne ir tāda, ka bankām šādas sistēmas tāpat ir jāievieš. Jautājums ir: uz ko tās ir vērstas un kādiem mērķiem kalpo?

Tikai cīņa ar naudas atmazgāšanu vietējās tautsaimniecības līmenī, galvenokārt pievēršoties nodokļu nemaksāšanas shēmām, padarītu šo "Moneyval" plānu jēgpilnu.

Beigās viena replika par skaidru naudu un tās darījumiem Latvijā. Skaidras naudas izmantošana nav ne noziegums, ne slikta prakse. Problēma ir nevis skaidra nauda, bet skaidra nauda, kas nonākusi cilvēku rokās naudas atmazgāšanas rezultātā.

Ir labi zināms: efektīva ir cīņa nevis ar gala lietotājiem, bet pasūtītājiem, organizētājiem un starpniekiem. Tas ir, lielajām zivīm. Starp citu, lielākā skaidras naudas darījumu veicēja, kas nodrošina skaidras naudas sūtījumus, ir VAS "Latvijas Pasts".

Novērtē šo rakstu:

27
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...