Iesaki rakstu: 
Neatkarīga un taisnīga tiesu vara ir galvenais patiesas demokrātijas stūrakmens. Tieši tāda tiesu darbība ir faktiski vienīgais līdzeklis, kas varētu aizstāvēt vienkāršu sabiedrības pārstāvi, diemžēl Latvijā bieži tiesu neatkarības princips praksē tiek jaukts ar bezatbildības un reālu likumu ignorēšanas principu. Lietu izskatīšanas vai tiesas procesa novilcināšana var salauzt cilvēku likteni, izpostīt īpašumu, sagraut ģimenes un tuvu radinieku attiecības. Vai tādos gadījumos tiesnesis ir atbildīgs?!
Lūk, piemērs. 1999. gada 30. decembrī Gulbenes rajona Jaungulbenes pagastā aizsaulē aizgāja Alfrēds Putniņš. Viņš bija kārtīgs vīrs, kurš laikus bija noformējis liecinieku klātbūtnē parakstītu testamentu. Aptuveni pēc gada testamentā minētā radu kopa Gulbenes rajona tiesā iesniedza pieteikumu par testamenta atzīšanu par spēkā stājušos un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Izklausās normāli un ikdienišķi, vai ne?! Tālāk sākās manis iepriekšminētā likuma ignorēšana un bezatbildība.
Pirmais šīs „sarežģītās” lietas paradokss bija 2005. gada 2. jūnija sēde, kurā Gulbenes rajona tiesas tiesnese paziņoja, ka 14.12.2004.g. uz testamentā minēto īpašumu vēl ir pieteikušies pretendenti, kuri apstrīd iepriekš minēto testamentu. Pievērsiet uzmanību - kad šis fakts tiek paziņots un ko tiesa darīja visus šos piecus gadus?
Bēdīgākais ir tas, ka tagad pagājuši gandrīz 11 gadi, bet Gulbenes rajona tiesas tiesneši joprojām nevar tikt galā ar šo mr.Rotšilda cienīgo mantojumu - īpašuma vērtība ir 1837 lati... Varbūt kāds šādu naudas summu var atļauties notērēt vienā vakarā, piemēram, kāds tiesnesis, alga taču atļauj, bet šeit ir runa par dzimtas mājām, un katrs īsts latvietis un cilvēks vispār saprot patieso šī nelielā mantojuma vērtīgumu.
Atzīmēšu, ka nelaimīgie mantinieki, kuru īpašums šo Gulbenes tiesnešu dēļ burtiski tiek iznīcināts, jo lauki aizaug, celtnes brūk kopā, piecas reizes ir vērsušies pie tieslietu ministra, ir rakstījuši Augstākās tiesas priekšsēdētājam, LR Saeimas Juridiskajai komisijai, LR Saeimas Parlamentārajai komisijai, bet reāla risinājuma joprojām nav... Vai te nav skaidri redzams, ka radikālas reformas Latvijas tieslietās ir vairāk nekā nepieciešamas?!
Tiesneši bieži ignorē tiesu procesuālo kārtību tiesas zālē, procesuālos termiņus, mēnešiem novilcinot spriedumu sagatavošanu, bieži neievēro pušu līdztiesību, īpaši procesos, kur viena no pusēm ir bankas. Ir jauki palielināt algas, bet vai tas adekvāti palielina arī tiesnešu atbildību?
Kas notiks tālāk šajā aprakstītajā lietā? Latviju sagaida kārtējais tiesu process Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā, no mantinieku puses tiks izvirzīta prasība 1 milj.latu apmērā, kas, manuprāt, tikai daļēji sedz to morālo kaitējumu, kuru šiem cilvēkiem ir nodarījuši Latvijas valsts tiesu institūciju pārstāvji.
Īpaši jāuzsver, ka šo 11 gadu laikā priekšlaicīgi un traģiski aizsaulē aizgājuši divi mantinieki. Droši vien jāmaksā būs no budžeta līdzekļiem, bet tas nozīmē tikai to, ka kādam no „kleptoparazītiem” zem mājas būs par 25 m īsāks baseins... Vai būs konkrēti vainīgie? Šaubos, bet, kā saka: „Dzīvosim - redzēsim!”
P.S. Īpaša piebilde Gulbenes tiesnešiem: Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzītie maksimālie termiņi lietas izskatīšanai civilprocesā - pieci gadi, izejot cauri visām tiesu instancēm!!!
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
