Iesaki rakstu: 
Neatkarīga un taisnīga tiesu vara ir galvenais patiesas demokrātijas stūrakmens. Tieši tāda tiesu darbība ir faktiski vienīgais līdzeklis, kas varētu aizstāvēt vienkāršu sabiedrības pārstāvi, diemžēl Latvijā bieži tiesu neatkarības princips praksē tiek jaukts ar bezatbildības un reālu likumu ignorēšanas principu. Lietu izskatīšanas vai tiesas procesa novilcināšana var salauzt cilvēku likteni, izpostīt īpašumu, sagraut ģimenes un tuvu radinieku attiecības. Vai tādos gadījumos tiesnesis ir atbildīgs?!
Lūk, piemērs. 1999. gada 30. decembrī Gulbenes rajona Jaungulbenes pagastā aizsaulē aizgāja Alfrēds Putniņš. Viņš bija kārtīgs vīrs, kurš laikus bija noformējis liecinieku klātbūtnē parakstītu testamentu. Aptuveni pēc gada testamentā minētā radu kopa Gulbenes rajona tiesā iesniedza pieteikumu par testamenta atzīšanu par spēkā stājušos un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Izklausās normāli un ikdienišķi, vai ne?! Tālāk sākās manis iepriekšminētā likuma ignorēšana un bezatbildība.
Pirmais šīs „sarežģītās” lietas paradokss bija 2005. gada 2. jūnija sēde, kurā Gulbenes rajona tiesas tiesnese paziņoja, ka 14.12.2004.g. uz testamentā minēto īpašumu vēl ir pieteikušies pretendenti, kuri apstrīd iepriekš minēto testamentu. Pievērsiet uzmanību - kad šis fakts tiek paziņots un ko tiesa darīja visus šos piecus gadus?
Bēdīgākais ir tas, ka tagad pagājuši gandrīz 11 gadi, bet Gulbenes rajona tiesas tiesneši joprojām nevar tikt galā ar šo mr.Rotšilda cienīgo mantojumu - īpašuma vērtība ir 1837 lati... Varbūt kāds šādu naudas summu var atļauties notērēt vienā vakarā, piemēram, kāds tiesnesis, alga taču atļauj, bet šeit ir runa par dzimtas mājām, un katrs īsts latvietis un cilvēks vispār saprot patieso šī nelielā mantojuma vērtīgumu.
Atzīmēšu, ka nelaimīgie mantinieki, kuru īpašums šo Gulbenes tiesnešu dēļ burtiski tiek iznīcināts, jo lauki aizaug, celtnes brūk kopā, piecas reizes ir vērsušies pie tieslietu ministra, ir rakstījuši Augstākās tiesas priekšsēdētājam, LR Saeimas Juridiskajai komisijai, LR Saeimas Parlamentārajai komisijai, bet reāla risinājuma joprojām nav... Vai te nav skaidri redzams, ka radikālas reformas Latvijas tieslietās ir vairāk nekā nepieciešamas?!
Tiesneši bieži ignorē tiesu procesuālo kārtību tiesas zālē, procesuālos termiņus, mēnešiem novilcinot spriedumu sagatavošanu, bieži neievēro pušu līdztiesību, īpaši procesos, kur viena no pusēm ir bankas. Ir jauki palielināt algas, bet vai tas adekvāti palielina arī tiesnešu atbildību?
Kas notiks tālāk šajā aprakstītajā lietā? Latviju sagaida kārtējais tiesu process Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā, no mantinieku puses tiks izvirzīta prasība 1 milj.latu apmērā, kas, manuprāt, tikai daļēji sedz to morālo kaitējumu, kuru šiem cilvēkiem ir nodarījuši Latvijas valsts tiesu institūciju pārstāvji.
Īpaši jāuzsver, ka šo 11 gadu laikā priekšlaicīgi un traģiski aizsaulē aizgājuši divi mantinieki. Droši vien jāmaksā būs no budžeta līdzekļiem, bet tas nozīmē tikai to, ka kādam no „kleptoparazītiem” zem mājas būs par 25 m īsāks baseins... Vai būs konkrēti vainīgie? Šaubos, bet, kā saka: „Dzīvosim - redzēsim!”
P.S. Īpaša piebilde Gulbenes tiesnešiem: Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzītie maksimālie termiņi lietas izskatīšanai civilprocesā - pieci gadi, izejot cauri visām tiesu instancēm!!!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
