Vai Ainis Dābols pārņems Kaspara Kazanovska stafetes kociņu?
Pietiek lasītājs07.03.2025.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Vairākus gadus sociālajos tīklos ar pamācībām, ka korupcija ir mūsu nākotne, izcēlās personāžs Kaspars Kazanovskis. Viņš patika bērniem, jo rādīja iespaidīgus video tiktokā ar mašīnām, mājām un resniem vēderiem, aizrautīgi stastot par Karību fondiem, kas hipnotiski iedarbojas uz jauniešu pratā dzīlēm kā tādi stāsti par Karību jūras pirātiem.
Viņš patika dažāda ranga huligāniem, jo demonstrēja “fuck the police” filozofiju, apsaukājot represīvas iestādes, to vadītājus un izaicinoši tos provocējot ar stāstiem par nodokļu nemaksāšanu un lietu sakārtošanu. Paradoksāli, bet viņš patika arī nabagiem, jo bija savējais, kurš izsities – īsti nemācēja ne pareizi runāt un rakstīt, uzvedās prasti, bet pa lielam nevienam nebija neko atņēmis, vienkārši nemaksājot nodokļus Dubaijā ticis pie liela piķa. Un visi drusku gribēja būt kazanovski - ar lambo, skaistām meitenēm un dolāru čupām rokās.
Tomēr Kazanovskis nepatika valsts iestādēm, un tāpat kā daudzi skaistie stāsti beidzās Kazanovska tiktoka pārraides, bildes un video. Parādījās delfi un apollo ziņas par PVN izkrāpšanas sindikātu simtiem miljonu vērtībā, kura ietvaros aizturēts šis Kazanovskis. Un viss. Klusums. Teiciens par to, ka “korupcija ir mūsu nākotne”, ir folklorizējies, bet jaunas tiktoka zvaigznes, kas met un pamet valsti, nav dzimušas. Vidējam aritmētiskam biznesa sfēras pārstāvim gan bija skaidrs, ka bez noteiktu policijas un iestāžu pārstāvju atbalsta tik ilgi Kazanovskis darbojies nebūtu – kaut kāds jumts virs galvas jau viņam noteikti bija.
Nesen, viesojoties neglītajā VID ēkā un stūra kafejnīcā lūdzot iesvērt rasolu kastītē, es ievēroju ne tikai VID darbinieces, kuru vēdera kroka veidoja divkārt lielāku vilni nekā krūšu līnija (neēdiet tik daudz rasolu ar saldskābmaizi!), bet arī milzu izkārtni: AINIS DĀBOLS – Jūsu padomnieks visos ar nodokļiem saistītos jautājumos.
Padomāju: kāds vēl te nodokļu padomnieks VID telpās – te taču ir vesela rinda ar VID konsultāciju meitenēm, kas visu izstāsta cilvēkiem par velti, pamāca, ierāda, kā vajag aizpildīt deklarāciju un kurā kontā ieskaitīt kapitāla pieaugumu.
Bet tad es sapratu – tā kā vairums nodokļu maksātāju ir padomju laika produkti, kas varai netic un nekad arī neticēs, viņiem nevajag VID meiteņu konsultāciju, viņiem vajag konsultantu (kolhoza grāmatvedi vai sagādes daļas vadītāju), kurš par blatu var izkārtot kaut ko lētāk, bez rindas vai, vēlams, vispār pateikt priekšā, kā apšmaukt valsti un kompartiju.
Un, ja cilvēks ir pamanījies izkārtot savu nodokļu konsultāciju firmu tieši VID telpās, zem VID jumta, tad ir skaidrs, ka viņam tur ir jumts, gali, iespējas un viņš ir vistuvāk lēmumu pieņēmējiem. Kaut vai, pērkot sveramo rasolu. Jo – atvērt nodokļu konsultāciju biroju VID telpās ir tas pats, kas medicīnas fakultātē uzturēt bāru pretim lekciju telpai. Vai apbedīšanas biroju blakus reanimācijas durvīm. Noiets garantēts, cilvēki sajūsmā, serviss teicams.
Jokus pie malas – kāpēc es uzskatu, ka Dābols ir kazanovskis bez tiktoka? Laikā, kamēr finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola (lasi – Kvadrāts vadīja FM), bija cilvēki, kuri apgalvoja, ka tieši Ainis Dābols esot pelēkais vai melnais kardināls, kas VIDā varot visu.
Savā mājaslapā Dābols nekautrējas norādīt VID un FM kā “sadarbības partnerus”. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka Ainim esot sakāpis galvā tik ļoti, ka viņš meties publiskos raidījumos stāstīt visu par nodokļiem, budžetiem, ministrijām. Pamācījis, kritizējis, izskaidrojis un izrādījies. Dibinājis organizācijas, pašpasludinājis sevi par galveno valsts konsultantu. Un tad Ainim VID kolēģi, kā stāsta, esot izskaidrojuši, ka viņš ir sagājis “kazanovskī”, jo pārāk zīmējas TV un citās studijās un paliek grūti ar viņu strādāt. Un viņš pazuda no publiskās telpas.
Reizniece sen vairs nav ministre un nupat jau nav vairs pat Ozola. Bet Dābols turpina darboties pa VID telpām. Dara to visu acu priekšā, bet ne tik uzkrītoši kā Kazanovskis tiktokā. Tāpēc, ka mēs esam padomju produkti un uztveram to kā pašsaprotamu lietu, ka VID ekosistēmā ir savi dāboli, kas sakārto jautājumus klusi, bez ažiotāžas, lai citi darba ļaudis nepamana blatu. Bet padomju laikā tiktoka nebija, un tāpēc arī, manuprāt, Kazanovskis tika pamanīts kā svešķermenis un sēž cietumā, savukārt Dābols mierīgi sēž VID telpās.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
