Vai „airBaltic” jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka blēdis Gauss turpina agresīvi dedzināt naudu?
Guntars Vītols09.09.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Apnicis lasīt manus skaidrojumus par AirBaltic? Beidz gari muldēt un pasaki labāk, Guntar, ko tagad darīt! Apnikusi tā vāvuļošana! Bet, lūdzu.
Vispirms dotie lielumi - no tiem izriet iespējamie rīcībsoļi. Pirmais - kompānijas finanses ļauj darboties saskaņā ar esošo plānu līdz 2026. gadam. To saka kompānijas finanšu direktors Jakovļevs.
Tas saskan ar pēdējos finanšu pārskatos minēto - nauda „beigsies” 2025. vai 2026. gadā. Ja kompānija sabremzē agresīvos lidmašīnu pirkšanas plānus - naudas pietiks ilgāk.
Otrais – Satiksmes ministrija ir bažīga par to, ka tagad esot pa kaklu pa galvu jāskrien cilpā, kas faktiski paredz tūlīt un tagad piesaistīt vienu konkrētu Gausa piedāvāto stratēģisko investoru. Plāns esot agresīvs un riskants, bet politiskā vadība (acīmredzot domāts Briškens) esot pakļāvusies Gausa spiedienam un… tagad pa kaklu pa galvu metīšoties cilpā.
Man šitais liekas… teikšu kā ir - aizdomīgi, ja lieto pieklājīgu terminoloģiju. IPO idejai jau nav nekāda vaina - iet biržā un tā. Loģisks, neizbēgams un pareizs solis. Bet man ļoti nepatīk steiga un nosacījumi, ka tagad papildus jālec gultā ar kaut kādu vienu konkrētu investoru, kuru nav izvēlējies akcionārs, bet atvedis kompānijas vadītājs - un faktiski uz valsti (akcionāru) pazemojošiem nosacījumiem.
Faktiski Gauss atnāk pie akcionāra un saka: „Klau, vācies prom un tūlīt, jo citādi mana paša ekspansīvās naudas tērēšanas rezultātātā tu tiksi bankrotēts.” A kur solītā nauda? Valdība taču apsolīja Briselei atgūt, un vēl nesen Gausa kungs televizorā pauda gatavību naudu atdot? Naudas nebūšot, palikšot ceturtdaļa akciju, un priecājies par to, ka varbūt kaut kad… naudu tu nedabūsi. Vācies prom, akcionār, un lielā steigā atdod kontroli pār kompāniju.
Vai Jums kaut kas visā tajā neliekas dīvains?
Es saku tā. Draugi mīļie - beidziet panikot. Apsēdieties un padomājiet - nekur nav jāskrien, ir laiks visu pārdomāt un… darīt ko?
Nolīgt kādu, kurš piemineklim raksturīgā pokerfeisā pameklēs stratēģisko investoru - akcionāra interesēs. Kāpēc jāatdod pirmajam un tādā steigā, kuru pie tam atradis kompānijas vadītājs (iespējams, arī savu nepublisku interešu vadīts)? Jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka kompānijas vadītājs turpina agresīvi dedzināt naudu?
Neaizmirstam vēl vienu lietu. Lai vai cik jauki šķistu kaut kādas „lufthansas” ienākšana kapitālā, tas pat mazākuma akciju gadījumā (20%?) ļoti sašņorēs rokas valstij kā akcionāram. Notiks tas, kas notika ar TET un LMT. „Sonera”s klātbūtne ir varbūt vislielākā vēsturiskā kļūda, kas ilgus gadus faktiski paralizē rīcībspēju. Ārzemniekiem pret savām „filiālēm” ir visnotaļ provinciāla attieksme - sēdi un nespridžī!
Es, ja būtu mana teikšana, šobrīd gatavotu papīrus IPO, nulle iebildumu, bet gultā ar steigā atrastu investoru (pat ar labu brendu) nelektu. Šis ir šobrīd vissliktākais taktiskais solis.
Aicinu politspēkus, deputātus un citus nesteigties. Panika nav brālis, un Dievam nepatīk, kad nabagi trako.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
