Vai „airBaltic” jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka blēdis Gauss turpina agresīvi dedzināt naudu?
Guntars Vītols09.09.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Apnicis lasīt manus skaidrojumus par AirBaltic? Beidz gari muldēt un pasaki labāk, Guntar, ko tagad darīt! Apnikusi tā vāvuļošana! Bet, lūdzu.
Vispirms dotie lielumi - no tiem izriet iespējamie rīcībsoļi. Pirmais - kompānijas finanses ļauj darboties saskaņā ar esošo plānu līdz 2026. gadam. To saka kompānijas finanšu direktors Jakovļevs.
Tas saskan ar pēdējos finanšu pārskatos minēto - nauda „beigsies” 2025. vai 2026. gadā. Ja kompānija sabremzē agresīvos lidmašīnu pirkšanas plānus - naudas pietiks ilgāk.
Otrais – Satiksmes ministrija ir bažīga par to, ka tagad esot pa kaklu pa galvu jāskrien cilpā, kas faktiski paredz tūlīt un tagad piesaistīt vienu konkrētu Gausa piedāvāto stratēģisko investoru. Plāns esot agresīvs un riskants, bet politiskā vadība (acīmredzot domāts Briškens) esot pakļāvusies Gausa spiedienam un… tagad pa kaklu pa galvu metīšoties cilpā.
Man šitais liekas… teikšu kā ir - aizdomīgi, ja lieto pieklājīgu terminoloģiju. IPO idejai jau nav nekāda vaina - iet biržā un tā. Loģisks, neizbēgams un pareizs solis. Bet man ļoti nepatīk steiga un nosacījumi, ka tagad papildus jālec gultā ar kaut kādu vienu konkrētu investoru, kuru nav izvēlējies akcionārs, bet atvedis kompānijas vadītājs - un faktiski uz valsti (akcionāru) pazemojošiem nosacījumiem.
Faktiski Gauss atnāk pie akcionāra un saka: „Klau, vācies prom un tūlīt, jo citādi mana paša ekspansīvās naudas tērēšanas rezultātātā tu tiksi bankrotēts.” A kur solītā nauda? Valdība taču apsolīja Briselei atgūt, un vēl nesen Gausa kungs televizorā pauda gatavību naudu atdot? Naudas nebūšot, palikšot ceturtdaļa akciju, un priecājies par to, ka varbūt kaut kad… naudu tu nedabūsi. Vācies prom, akcionār, un lielā steigā atdod kontroli pār kompāniju.
Vai Jums kaut kas visā tajā neliekas dīvains?
Es saku tā. Draugi mīļie - beidziet panikot. Apsēdieties un padomājiet - nekur nav jāskrien, ir laiks visu pārdomāt un… darīt ko?
Nolīgt kādu, kurš piemineklim raksturīgā pokerfeisā pameklēs stratēģisko investoru - akcionāra interesēs. Kāpēc jāatdod pirmajam un tādā steigā, kuru pie tam atradis kompānijas vadītājs (iespējams, arī savu nepublisku interešu vadīts)? Jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka kompānijas vadītājs turpina agresīvi dedzināt naudu?
Neaizmirstam vēl vienu lietu. Lai vai cik jauki šķistu kaut kādas „lufthansas” ienākšana kapitālā, tas pat mazākuma akciju gadījumā (20%?) ļoti sašņorēs rokas valstij kā akcionāram. Notiks tas, kas notika ar TET un LMT. „Sonera”s klātbūtne ir varbūt vislielākā vēsturiskā kļūda, kas ilgus gadus faktiski paralizē rīcībspēju. Ārzemniekiem pret savām „filiālēm” ir visnotaļ provinciāla attieksme - sēdi un nespridžī!
Es, ja būtu mana teikšana, šobrīd gatavotu papīrus IPO, nulle iebildumu, bet gultā ar steigā atrastu investoru (pat ar labu brendu) nelektu. Šis ir šobrīd vissliktākais taktiskais solis.
Aicinu politspēkus, deputātus un citus nesteigties. Panika nav brālis, un Dievam nepatīk, kad nabagi trako.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
