Vai „airBaltic” jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka blēdis Gauss turpina agresīvi dedzināt naudu?
Guntars Vītols09.09.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Apnicis lasīt manus skaidrojumus par AirBaltic? Beidz gari muldēt un pasaki labāk, Guntar, ko tagad darīt! Apnikusi tā vāvuļošana! Bet, lūdzu.
Vispirms dotie lielumi - no tiem izriet iespējamie rīcībsoļi. Pirmais - kompānijas finanses ļauj darboties saskaņā ar esošo plānu līdz 2026. gadam. To saka kompānijas finanšu direktors Jakovļevs.
Tas saskan ar pēdējos finanšu pārskatos minēto - nauda „beigsies” 2025. vai 2026. gadā. Ja kompānija sabremzē agresīvos lidmašīnu pirkšanas plānus - naudas pietiks ilgāk.
Otrais – Satiksmes ministrija ir bažīga par to, ka tagad esot pa kaklu pa galvu jāskrien cilpā, kas faktiski paredz tūlīt un tagad piesaistīt vienu konkrētu Gausa piedāvāto stratēģisko investoru. Plāns esot agresīvs un riskants, bet politiskā vadība (acīmredzot domāts Briškens) esot pakļāvusies Gausa spiedienam un… tagad pa kaklu pa galvu metīšoties cilpā.
Man šitais liekas… teikšu kā ir - aizdomīgi, ja lieto pieklājīgu terminoloģiju. IPO idejai jau nav nekāda vaina - iet biržā un tā. Loģisks, neizbēgams un pareizs solis. Bet man ļoti nepatīk steiga un nosacījumi, ka tagad papildus jālec gultā ar kaut kādu vienu konkrētu investoru, kuru nav izvēlējies akcionārs, bet atvedis kompānijas vadītājs - un faktiski uz valsti (akcionāru) pazemojošiem nosacījumiem.
Faktiski Gauss atnāk pie akcionāra un saka: „Klau, vācies prom un tūlīt, jo citādi mana paša ekspansīvās naudas tērēšanas rezultātātā tu tiksi bankrotēts.” A kur solītā nauda? Valdība taču apsolīja Briselei atgūt, un vēl nesen Gausa kungs televizorā pauda gatavību naudu atdot? Naudas nebūšot, palikšot ceturtdaļa akciju, un priecājies par to, ka varbūt kaut kad… naudu tu nedabūsi. Vācies prom, akcionār, un lielā steigā atdod kontroli pār kompāniju.
Vai Jums kaut kas visā tajā neliekas dīvains?
Es saku tā. Draugi mīļie - beidziet panikot. Apsēdieties un padomājiet - nekur nav jāskrien, ir laiks visu pārdomāt un… darīt ko?
Nolīgt kādu, kurš piemineklim raksturīgā pokerfeisā pameklēs stratēģisko investoru - akcionāra interesēs. Kāpēc jāatdod pirmajam un tādā steigā, kuru pie tam atradis kompānijas vadītājs (iespējams, arī savu nepublisku interešu vadīts)? Jāatdod steidzīgi un par velti tikai tāpēc, ka kompānijas vadītājs turpina agresīvi dedzināt naudu?
Neaizmirstam vēl vienu lietu. Lai vai cik jauki šķistu kaut kādas „lufthansas” ienākšana kapitālā, tas pat mazākuma akciju gadījumā (20%?) ļoti sašņorēs rokas valstij kā akcionāram. Notiks tas, kas notika ar TET un LMT. „Sonera”s klātbūtne ir varbūt vislielākā vēsturiskā kļūda, kas ilgus gadus faktiski paralizē rīcībspēju. Ārzemniekiem pret savām „filiālēm” ir visnotaļ provinciāla attieksme - sēdi un nespridžī!
Es, ja būtu mana teikšana, šobrīd gatavotu papīrus IPO, nulle iebildumu, bet gultā ar steigā atrastu investoru (pat ar labu brendu) nelektu. Šis ir šobrīd vissliktākais taktiskais solis.
Aicinu politspēkus, deputātus un citus nesteigties. Panika nav brālis, un Dievam nepatīk, kad nabagi trako.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
