Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.10.2024.
Komentāri (189)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Daudzi šo tvītu uztvēra kā liekulības paraugstundu, jo sestdien Atis Švinka piedalījās antisemītiskā mītiņā Esplanādē, ko organizēja cilvēku grupa, kas atbalsta “Hamas” teroristu “pasākumus”. Kuru pusi tad viņš atbalsta? “Hamas” zvērības vai Izraēlas aizstāvēšanos? Tāpēc uzdevu jautājumus Aizsardzības ministrijai.
“Kāpēc Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka sestdien piedalījās teroristu atbalsta pasākumā Esplanādē? Vai šī piedalīšanās bija saskaņota ar aizsardzības ministru Sprūdu? Kā ministrs Sprūds turpmāk plāno uzturēt attiecības ar Izraēlu, ja augsta amatpersona atbalsta terorismu? Lūdzu neatrunāties ar to, ka šis pasākums bija “tikai” piemiņas pasākums bojā gājušajiem palestīniešiem.”
Aizsardzības ministrijas atbilde bija šāda.
“Lūdzam šos jautājumus uzdot Atim Švinkam personīgi, jo Aizsardzības ministrija nekādā veidā nav saistīta ar Jūsu pieminēto pasākumu aizvadītajā sestdienā. Savas kompetences ietvaros norādām, ka starp Latvijas un Izraēlas Aizsardzības ministrijām pastāv divpusējās attiecības un norit intensīvs dialogs, savukārt šādu attiecību ar Palestīnu un tās pārstāvjiem nav.
Tāpat Latvijas un Izraēlas starpā ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki piedalās ANO starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization”.
Jau 2005. gada februārī starp Latvijas un Izraēlas Aizsardzības ministrijām tika parakstīts saprašanās memorands par rūpniecisko sadarbību aizsardzības nozarē, savukārt 2006. gada martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valdības līgums par klasificētās informācijas aizsardzību.
Ar cieņu AM Preses nodaļa.”
Uzmanīgi izlasot Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas atbildi, uzzinām, ka tā (respektīvi, ministrija) norobežojas no sava darbinieka - parlamentārā sekretāra - Ata Švinkas. Acīmredzot mums jāsaprot, ka viņš nav šīs ministrijas darbinieks un nav darba tiesisko attiecību pozīcijās pakļauts ministram.
Taču ir zināms, ka parlamentārais sekretārs pilda Ministru kabineta atbalsta funkcijas, kas noteiktas Ministru kabineta iekārtas likuma 24. pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Izskatās, ka nekādu saikni parlamentārais sekretārs ar parlamentu neuztur. Par to liecina arī Nacionālās apvienības (NA) deputātu iesniegtais pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (“Progresīvie”), aicinot skaidrot, kā tiek īstenota Valsts aizsardzības koncepcija.
NA iepriekš vērsās pie ministra ar aicinājumu tikties ar partijas valdi, taču līdz šim ministrs nav radis iespēju tikties, skaidrojot to ar aizņemtību. NA norāda, ka kavējas aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, ko bija plānots izstrādāt līdz 2024. gada jūlijā notikušajam NATO samitam Vašingtonā, tomēr līdz šim stratēģijas izstrāde ir kavējusies un termiņi vairākkārt atlikti, publiski minot dažādus attaisnojumus. Laika trūkums acīmredzot ir aktuāls arī Atim Švinkam, kuram bija iespējas un vēlme piedalīties antisemītu mītiņā, bet nebija laika skaidrot Aizsardzības ministrijas pozīciju, kavējot aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādi.
Aizsardzības ministrijas atbilde būtībā ir tukša atrakstīšanās, lai slēptu savu gauso darbību Valsts aizsardzības koncepcijas realizācijā. Protams, ministrijai bija nepatīkami, ka tika atgādināts: Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka NBS kara laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējas rezerves karavīru. Bija nepatīkami arī tas, ka pieprasījumā NA aicināja ministru Sprūdu skaidrot, ko Aizsardzības ministrija ir paveikusi un plāno paveikt, lai panāktu, ka NBS struktūrā būtu 61 000 karavīru, kā arī lai viņiem būtu pieejams individuālais ekipējums un materiāltehniskais nodrošinājums.
Tā ka Ata Švinkas piedalīšanās antisemītu pasākumā bija tikai loģisks gājiens, lai parādītu Aizsardzības ministrijas patieso attieksmi pret Izraēlu un tās cīņu par savu drošību. Vai šī attieksme neparāda mūsu valdības kopīgo liekulīgo attieksmi pret Izraēlas aizstāvju un arābu teroristu konfliktu?
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
