Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.10.2024.
Komentāri (189)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Daudzi šo tvītu uztvēra kā liekulības paraugstundu, jo sestdien Atis Švinka piedalījās antisemītiskā mītiņā Esplanādē, ko organizēja cilvēku grupa, kas atbalsta “Hamas” teroristu “pasākumus”. Kuru pusi tad viņš atbalsta? “Hamas” zvērības vai Izraēlas aizstāvēšanos? Tāpēc uzdevu jautājumus Aizsardzības ministrijai.
“Kāpēc Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka sestdien piedalījās teroristu atbalsta pasākumā Esplanādē? Vai šī piedalīšanās bija saskaņota ar aizsardzības ministru Sprūdu? Kā ministrs Sprūds turpmāk plāno uzturēt attiecības ar Izraēlu, ja augsta amatpersona atbalsta terorismu? Lūdzu neatrunāties ar to, ka šis pasākums bija “tikai” piemiņas pasākums bojā gājušajiem palestīniešiem.”
Aizsardzības ministrijas atbilde bija šāda.
“Lūdzam šos jautājumus uzdot Atim Švinkam personīgi, jo Aizsardzības ministrija nekādā veidā nav saistīta ar Jūsu pieminēto pasākumu aizvadītajā sestdienā. Savas kompetences ietvaros norādām, ka starp Latvijas un Izraēlas Aizsardzības ministrijām pastāv divpusējās attiecības un norit intensīvs dialogs, savukārt šādu attiecību ar Palestīnu un tās pārstāvjiem nav.
Tāpat Latvijas un Izraēlas starpā ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki piedalās ANO starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization”.
Jau 2005. gada februārī starp Latvijas un Izraēlas Aizsardzības ministrijām tika parakstīts saprašanās memorands par rūpniecisko sadarbību aizsardzības nozarē, savukārt 2006. gada martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valdības līgums par klasificētās informācijas aizsardzību.
Ar cieņu AM Preses nodaļa.”
Uzmanīgi izlasot Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas atbildi, uzzinām, ka tā (respektīvi, ministrija) norobežojas no sava darbinieka - parlamentārā sekretāra - Ata Švinkas. Acīmredzot mums jāsaprot, ka viņš nav šīs ministrijas darbinieks un nav darba tiesisko attiecību pozīcijās pakļauts ministram.
Taču ir zināms, ka parlamentārais sekretārs pilda Ministru kabineta atbalsta funkcijas, kas noteiktas Ministru kabineta iekārtas likuma 24. pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Izskatās, ka nekādu saikni parlamentārais sekretārs ar parlamentu neuztur. Par to liecina arī Nacionālās apvienības (NA) deputātu iesniegtais pieprasījums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (“Progresīvie”), aicinot skaidrot, kā tiek īstenota Valsts aizsardzības koncepcija.
NA iepriekš vērsās pie ministra ar aicinājumu tikties ar partijas valdi, taču līdz šim ministrs nav radis iespēju tikties, skaidrojot to ar aizņemtību. NA norāda, ka kavējas aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, ko bija plānots izstrādāt līdz 2024. gada jūlijā notikušajam NATO samitam Vašingtonā, tomēr līdz šim stratēģijas izstrāde ir kavējusies un termiņi vairākkārt atlikti, publiski minot dažādus attaisnojumus. Laika trūkums acīmredzot ir aktuāls arī Atim Švinkam, kuram bija iespējas un vēlme piedalīties antisemītu mītiņā, bet nebija laika skaidrot Aizsardzības ministrijas pozīciju, kavējot aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādi.
Aizsardzības ministrijas atbilde būtībā ir tukša atrakstīšanās, lai slēptu savu gauso darbību Valsts aizsardzības koncepcijas realizācijā. Protams, ministrijai bija nepatīkami, ka tika atgādināts: Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka NBS kara laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējas rezerves karavīru. Bija nepatīkami arī tas, ka pieprasījumā NA aicināja ministru Sprūdu skaidrot, ko Aizsardzības ministrija ir paveikusi un plāno paveikt, lai panāktu, ka NBS struktūrā būtu 61 000 karavīru, kā arī lai viņiem būtu pieejams individuālais ekipējums un materiāltehniskais nodrošinājums.
Tā ka Ata Švinkas piedalīšanās antisemītu pasākumā bija tikai loģisks gājiens, lai parādītu Aizsardzības ministrijas patieso attieksmi pret Izraēlu un tās cīņu par savu drošību. Vai šī attieksme neparāda mūsu valdības kopīgo liekulīgo attieksmi pret Izraēlas aizstāvju un arābu teroristu konfliktu?
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
