Iesaki rakstu: 
Rīgas vicemēra Andra Amerika pārziņā esošās pašvaldības SIA Rīgas ūdens šonedēļ medijos plaši izsludinātais biznesa projekts, kas paredz jaunas meitas sabiedrības izveidošanu fasēta dzeramā ūdens ražošanai, ne vien rada bažas par iespējamo pašvaldības uzņēmuma naudas izsaimniekošanu, bet neoficiāli tiek saistīts arī kārtējām Amerika biznesa iecerēm.
Pietiek rīcībā nonākušais SIA Rīgas ūdens jaunās fasētā dzeramā ūdens ražošanas meitas sabiedrības izveidošanas biznesa plāns, kuru šodien publiskojam, vedina spriest, ka šī iecere patiesībā saistīta nevis ar publiski pausto mērķi rīdziniekiem nodrošināt lētāku ūdeni, bet gan ar biznesa shēmu, kura īstenošanā, visticamākais, iesaistījies arī Ameriks.
Kā Pietiek norāda nozares lietpratēji, Rīgas ūdens iecerētā jaunā biznesa plāns lielākoties balstīts uz pieņēmumiem bez detalizētas analīzes. Toties šie pieņēmumi ir iespaidīgi – Pietiek rīcībā nonākušajā „biznesa plānā” tiek apgalvots, ka Rīgas ūdens meitas kapitālsabiedrības darbības plāns ir komerciāli pamatots, jo „1000 km attālumā no Rīgas (t. .i. ekonomiski pamatotos mērķa tirgos no loģistikas izmaksu viedokļa) dzīvojošie aptuveni 59 miljoni iedzīvotāju Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā un Kaļiņingradā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā viena gada laikā patērē aptuveni 1 377,7 miljonus litrus fasēta ūdens”.
Saskaņā ar Rīgas ūdens iecerēm visā šajā reģionā tā ūdens varētu būt labi pieprasīts: „Kapitālsabiedrība plāno izplatīt produkciju sākotnēji identificētajos 9 (deviņos) primārajos mērķa tirgos - Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā, Somijā, Zviedrija, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā; pēc darbības uzsākšanas un papildus tirgus izpētes iespējamas piegādes arī citos tirgos.”
Eksperti norāda arī uz to, ka Rīgas ūdens iecerētā jaunās meitas sabiedrības dibināšana esot pretrunā ar valsts likumdošanu, jo likums nosaka, ka valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos. Fasētā ūdens ražošana neatbilstot nevienam no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem gadījumiem, kad pašvaldībai būtu pieļaujama uzņēmējdarbības veikšana.
Kā zināms, aizvadītajā nedēļā Rīgas ūdens ziņoja, ka, lai gūtu papildu ienākumus, uzņēmums tuvākajos divos gados plāno sākt ražot fasētu dzeramo ūdeni. Uzņēmuma pārstāve Signe Dreijere par jaunās meitas sabiedrības dibināšanu medijos paziņojusi, ka „tas ir viens no veidiem, kā iegūt līdzekļus, lai nevajadzētu palielināt tarifu.”
Savukārt Ameriks, pamatojot šo ieceri, medijos bija norādījis, ka pilsētai esot jāmeklē alternatīvi ieņēmumu avoti, lai, pieaugot infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, nebūtu jāceļ ūdens tarifs.
Līdz šim Ameriks gana atklāti lobējis ar oligarhiem – Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītās atkritumu firmas Ekodoktrīna intereses, kas saistītas ar firmas iecerēm saimniekot Rīgas un Stopiņu pašvaldībām piederošajā Getliņu izgāztuvē.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
