Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šāds jautājums rodas, izpētot divus sarakstus: vienu – par Rīgas apbedīšanas kompāniju organizēto bēru skaitu, otru - par šo pašu kompāniju samaksātajiem nodokļiem. Izrādās, ka, samaksājot nodokļos vien nepilnus divus tūkstošus eiro, var sarīkot aptuveni 250 bēru (rakstā norādītie skaitļi ir aptuveni, noapaļoti līdz apaļiem desmitiem, lai neierobežotu veselīgu konkurenci), vai arī kompānija, kurā strādā tikai viens darbinieks, var sarīkot 180 bēres gadā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir īpaša programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams atrast aizdomīgus darījumus, iespējamu izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanos. Tieši no šajā sistēmā redzamajiem datiem VID laiku pa laikam izvēlas nozari, kuru pārbaudīt īpaši, jo samaksāto nodokļu apjoms dažādām nozarē strādājošām kompānijām ievērojami atšķiras.

Šādas īpaši pārbaudāmās nozares ir bijušas gan frizieri, gan auto remonta darbnīcas, gan zobārsti utt., taču nekas nav dzirdēts, ka VID pastiprinātas uzmanības lokā nonāktu apbedītāji. Tomēr, tikai pavirši iepazīstoties ar datiem par Rīgas apbedīšanas sabiedrību maksātajiem nodokļiem, nevar nepamanīt iespaidīgas dīvainības un samaksāto nodokļu nesakritības un ievērojamās atšķirības starp kompānijām.

Manā rīcībā ir nonākušas divas tabulas. Viena, kurā redzams, cik bēru sarīkojušas Rīgas apbedīšanas kompānijas, bet otra - par šo kompāniju samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu. Pētot un iedziļinoties šajās tabulās, rodas jautājums – cik godīgi apbedītāji maksā nodokļus.

Ikviens, kurš saskāries ar bēru organizēšanu, zinās, ka par aizgājēja pienācīgu guldīšanu zemē nākas rēķināties ar summām no 800 līdz 1000 eiro, kas jāsamaksā apbedīšanas kompānijai. Tur ietverta gan 140 eiro maksa par kapa rakšanu, kas jāsamaksā Rīgas domei, gan apmēram tikpat liela summa par kapu kopšanu, tāpat palielas summas par aizgājēja glabāšanu morgā – aptuveni 15 eiro, kas pārsniedz pat Rīgas hosteļu cenas.

Pārējā summa jāmaksā par apbedīšanas sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem – nelaiķa transportēšanu, zārku utt. Līdz ar to par katrām bērēm apbedīšanas sabiedrības rīcībā nonāk 500 un vairāk eiro, un no šīs summas tad arī būtu jāmaksā gan nodokļi par darbiniekiem, gan uzņēmumu ienākumu nodoklis.

Kā rāda tabulu dati, lielākais šī bēdīgā pakalpojuma sniedzējs Rīgā pērn bijusi SIA Rīgas kremācijas centrs – krematorija, kas apbedījusi 2400 aizgājējus un nodokļos kopā samaksājusi 336,87 tūkstošus eiro, kopā nodarbinot 25 darbiniekus. Līdzīga nodokļu un bēru attiecība ir arī otrai lielākajai apbedīšanas kompānijai Atvadas, kas pērn sarīkojusi 750 bēres un nodokļos samaksājusi 149,38 tūkstošus eiro, nodarbinot 11 darbiniekus.

Taču trešā lielākā apbedīšanas kompānija SIA Karāls plus, samaksājot nodokļos vien 68,42 tūkstošus eiro, apbedījusi 640 aizgājējus, un to, ja ticēt oficiālām atskaitēm, paveikuši četri darbinieki. Savukārt SIA Lod.lv pamanījusies sarīkot 250 bēres, nodokļos samaksājot vien 1,74 tūkstošus eiro, turklāt par pieciem darbiniekiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts vien 460 eiro apmērā jeb 92 eiro par katru darbinieku gadā. Līdz ar to vidējā bruto alga šajā uzņēmumā bijusi aptuveni simt eiro, ņemot vērā, ka 75 eiro ir neapliekamais minimums, no kura nodokļi nav jāmaksā.

Tikpat neizprotama bijusi SIA Krusts saimniekošana. Šajā uzņēmumā oficiāli strādā tikai viens darbinieks, kurš pamanījies noorganizēt 180 bēres, no vienām bērēm nodokļos samaksājot vien 27,92 eiro, kamēr lielākās kompānijas no vienām bērēm nodokļos samaksā 130-200 eiro.

Šādas dīvainības šajās tabulās var atrast ne mazums. Turklāt, ja kā paraugu nodokļu nomaksā ņem divas lielākās kompānijas, tad var izrēķināt, ka tās abas kopā nodokļos samaksājušas 486,25 tūkstošus eiro jeb 143 eiro par katru mirušo.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn Rīgā nomira aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, līdz ar to no apbedīšanas kompānijām valsts budžetam bija jāsaņem aptuveni 1,4 miljoni eiro. Tomēr pārējās apbedīšanas kompānijas, bez abām lielākajām, nodokļos kopā pērn samaksājušas vien 210 tūkstošus eiro. Vai kāds ir pameklējis, kur palikuši pārējie vairāk nekā 900 tūkstoši teorētiski iekasējamās nodokļu naudas?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...