Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19 gadījumu, kas liecina par 3847,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tikmēr vakcinēto personu vidū šajā laika periodā atklāti 896 Covid-19 gadījumi no 169 764 kopumā VAKCINĒTĀM personām. Tādējādi saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju šajā grupā bijusi 527,8 gadījumi jeb 7,3 reizes mazāk."

Tātad vakcinētās personas saslimušas 7 reizes mazāk?! Bet saslimušas un, visticamāk, arī izplatījušas infekciju. Iepriekš mums stāstīja, ka vakcinācija pasargās no saslimšanas. Kur šī tēze palikusi?

Kas mums bija prioritārās vakcinējamo grupas? Kur visvairāk izplatījās infekcija, cik veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēs? Cik inficēto tika importēts caur vaļā esošajām robežām? Kā šobrīd tiek kontrolēti vakcinētie, vai tie nav saslimuši un neizplata infekciju? Vai nepastāv risks, ka, jo vairāk vakcinēs, jo vairāk paaugstināsies infekcijas izplatības risks?

Tādus datus gribētos dzirdēt. Tā vietā atkal varam līdz nelabumam klausīties amatpersonu "maldīšanos" uzskaites datos - pirmdien Eva Juhņēviča stāsta, ka pirmo poti esot saņēmuši apmēram 208 321, vakar Perevoščikovs stāsta, ka sapotēti 169 764, šodien Krišjānis Kariņš, ka 10% no iedzīvotājiem, tātad nepilni 190 000. Tad CIK ir patiesībā?

Valstī ir spēkā tāds Statistikas likums, kas nosaka, kā oficiālā statistika nodrošināma. Tas ir darbību un paņēmienu kopums, kas nodrošina oficiālās statistikas plānošanu, izstrādi, datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un izplatīšanu. Tur cita starpā ir definēts arī statistikas jomas standarts, kam būtu jābūt kā dokumentam - tiesību aktam, rokasgrāmatai, vadlīnijām vai citam dokumentam un informācijas tehnoloģiju instrumentam, kas nosaka oficiālās statistikas nodrošināšanas prasības.

Visticamāk, ka MK neko tādu nav izstrādājis un pieņēmis, jo tad būtu iespējams izsekot vētrainajām manipulācijām ar C19 un vakcinācijas datiem. Toties MK naski ir pacenties akceptēt Digital Green Certificate (DZS) ieviešanu. CINISKI – situācijā, kad sapotēti ir tikai 10% un diez vai vara vairāk par 20% piespiedīs vakcinēties, vara par sabiedrības vairākuma (apmēram 80%) nodokļos samaksāto naudu šo vairākumu DISKRIMINĒS.

Potes, atsevišķu grupu sistemātisko testēšanu, nelikvīdu biroju ar nelikvīdiem darboņiem, avīzītes, aģitācijas rullīšus, miljonus nelietderīgu datu bāžu izstrādei un stutēšanai (kā e-veselība), segregējošo DZS, utt., - to visu par KOPĒJO nodokļu maksātāju naudu. Bet lielākais vairākums (ap 80%), kas, sargot savu dzīvību un veselību, nepotēsies, tiesības brīvi pārvietoties varēs nopirkt par SAVU naudu. Kā šo visu nosaukt - apzināta DISKRIMINĀCIJA un SEGREGĀCIJA nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

P.S. Aizmirsu pavaicāt – vai mēs jau pieteicāmies uz tām vakcīnu devām, no kurām atteicās Norvēģija?

Novērtē šo rakstu:

84
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...