Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?
Ilze Jurča23.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19 gadījumu, kas liecina par 3847,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tikmēr vakcinēto personu vidū šajā laika periodā atklāti 896 Covid-19 gadījumi no 169 764 kopumā VAKCINĒTĀM personām. Tādējādi saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju šajā grupā bijusi 527,8 gadījumi jeb 7,3 reizes mazāk."
Tātad vakcinētās personas saslimušas 7 reizes mazāk?! Bet saslimušas un, visticamāk, arī izplatījušas infekciju. Iepriekš mums stāstīja, ka vakcinācija pasargās no saslimšanas. Kur šī tēze palikusi?
Kas mums bija prioritārās vakcinējamo grupas? Kur visvairāk izplatījās infekcija, cik veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēs? Cik inficēto tika importēts caur vaļā esošajām robežām? Kā šobrīd tiek kontrolēti vakcinētie, vai tie nav saslimuši un neizplata infekciju? Vai nepastāv risks, ka, jo vairāk vakcinēs, jo vairāk paaugstināsies infekcijas izplatības risks?
Tādus datus gribētos dzirdēt. Tā vietā atkal varam līdz nelabumam klausīties amatpersonu "maldīšanos" uzskaites datos - pirmdien Eva Juhņēviča stāsta, ka pirmo poti esot saņēmuši apmēram 208 321, vakar Perevoščikovs stāsta, ka sapotēti 169 764, šodien Krišjānis Kariņš, ka 10% no iedzīvotājiem, tātad nepilni 190 000. Tad CIK ir patiesībā?
Valstī ir spēkā tāds Statistikas likums, kas nosaka, kā oficiālā statistika nodrošināma. Tas ir darbību un paņēmienu kopums, kas nodrošina oficiālās statistikas plānošanu, izstrādi, datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un izplatīšanu. Tur cita starpā ir definēts arī statistikas jomas standarts, kam būtu jābūt kā dokumentam - tiesību aktam, rokasgrāmatai, vadlīnijām vai citam dokumentam un informācijas tehnoloģiju instrumentam, kas nosaka oficiālās statistikas nodrošināšanas prasības.
Visticamāk, ka MK neko tādu nav izstrādājis un pieņēmis, jo tad būtu iespējams izsekot vētrainajām manipulācijām ar C19 un vakcinācijas datiem. Toties MK naski ir pacenties akceptēt Digital Green Certificate (DZS) ieviešanu. CINISKI – situācijā, kad sapotēti ir tikai 10% un diez vai vara vairāk par 20% piespiedīs vakcinēties, vara par sabiedrības vairākuma (apmēram 80%) nodokļos samaksāto naudu šo vairākumu DISKRIMINĒS.
Potes, atsevišķu grupu sistemātisko testēšanu, nelikvīdu biroju ar nelikvīdiem darboņiem, avīzītes, aģitācijas rullīšus, miljonus nelietderīgu datu bāžu izstrādei un stutēšanai (kā e-veselība), segregējošo DZS, utt., - to visu par KOPĒJO nodokļu maksātāju naudu. Bet lielākais vairākums (ap 80%), kas, sargot savu dzīvību un veselību, nepotēsies, tiesības brīvi pārvietoties varēs nopirkt par SAVU naudu. Kā šo visu nosaukt - apzināta DISKRIMINĀCIJA un SEGREGĀCIJA nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?
P.S. Aizmirsu pavaicāt – vai mēs jau pieteicāmies uz tām vakcīnu devām, no kurām atteicās Norvēģija?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
