Vai ar Konkurences padomes svētību top Baltijas auzu un vistu karteļi?
Zigurds, tirgotājs08.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi pēdējo mēnešu notikumiem, kas ietekmē graudu un vistu ražošanas tirgu, mani pārņem šausmas par nākotnes vīziju pārtikas ražošanas un tirdzniecības jomās.
Konkurences padome 22.02.2021. publicējusi lēmumu, ar kuru tiek pieļauts nesaprotams darījums: AB Linas Agro Group (kura jau kontrolē Putnu fabriku Ķekava, SIA Lielzeltini, SIA Cerova, SIA Broileks) iegūst ietekmi pār UAB TABA Holding, AB Kauno grūdai, AB Vilniaus paukštynas, AB Kaišiadoriu, UAB Kormoprom invest un AB Zelvė.
Turklāt līdztekus šim lēmumam noticis vēl viens darījums graudu jomā: Dobeles dzirnavnieks parakstījis līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma Baltic Mill iegādi, kam pieder šādas kompānijas: Malsena Plius, makaronu ražotājs Amber Pasta Lietuvā, AS Rīgas dzirnavnieks un Balti Veski.
Ko tas nozīmē īsumā? Turpmāk Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks nekonkurēs, un Ķekavas vistu fabrika nekonkurēs ar Vilniaus paukštine! Šie darījumi būtiski mainīs konkurences ainu Baltijā un ne tikai, - turpmāk visi pārmaksās par pārtiku nepietiekamas konkurences dēļ. Un šo situāciju absurdā kārtā pieļāvušas visu trīs Baltijas valstu konkurenci regulējošās iestādes!
Kādam ir jābūt lobisma spēkam, lai “izsistu” cauri šādus lēmumus, saprotot, ka pārtikas cenas strauji augs? Un cik vājām ir jābūt iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, lai šos darījumus pieļautu? Taču, iespējams, Saeimas deputāti savā ēdnīcā šo cenu pieaugumu tik traki neizjutīs.
Īpaši satraucoši šis skan arī tā iemesla dēļ, ka nesen medijos parādījās ziņas par pārtikas cenu kāpumu pasaulē, kas ietekmēs arī Latvijas cenas drīzumā. Un uz šo satraucošo ziņu fona mūsu Konkurences padome vai nu piever acis, vai nejauši nav pamanījusi būtisku apdraudējumu, ko radīs šie darījumi.
Esmu pārsteigts, ka brīvvalsts laikā mēs atkal tuvojamies padomju režīmam tik raksturīgajam monopolam. Bet faktiski visu trīs Baltijas valstu institūcijas pašlaik bruģē ceļu divu lielu karteļu uzplaukšanai.
Godātie žurnālisti, lūdzu jūs veikt padziļinātu izpēti un analīzi par šiem darījumiem un mudināt institūcijas pārdomāt šos lēmumus.
Foto – jaunais Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
