Vai Ašeradenam nāksies izšķirties par Jaunzemes atbrīvošanu?

Taču šķiet, ka finanšu ministra izšķiršanos ir paātrinājis gan spiediens no koalīcijas partnera “Apvienotā saraksta” (AS) puses, gan no uzņēmēju organizācijām, gan jauns briestošs skandāls saistībā ar VID informācijas sistēmu galvenā apkalpotāja izcelsmi.

Būtiski, ka tieši A. Ašeradena kā par nozari atbildīgā ministra ziņā būs tālākā procesa izpilde, kas, ņemot vērā I. Jaunzemes stingro iekrampēšanos krēslā, var nebūt vienkāršs uzdevums. Viņa telefons vakar pēcpusdienā bija izslēgts, bet tas ir saprotams, jo viņš šobrīd atrodas Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā. “Jaunās Vienotības” (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uz “Neatkarīgās” zvaniem neatbildēja, bet bijušais finanšu ministrs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs teica, ka neko nezinot, jo jau divas nedēļas esot atvaļinājumā.

“Neatkarīgā” jau rakstīja par nozīmīgo 3. aprīļa sanāksmi, kurā piedalījās finanšu ministrs, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcija, kā arī I. Jaunzeme un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks. Pēc tās AS nāca klajā ar aicinājumu finanšu ministram atstādināt Jaunzemi, jo viņai “nav izpratnes, kā veicināt nodokļu nomaksu, vienlaikus palīdzot ekonomikai dzīvot”. AS arī paziņoja, ka VID “netiek galā ar ēnu ekonomikas samazināšanu un tam ir nopietnas reputācijas problēmas”.

Pēc “Neatkarīgās” informācijas, reālais AS viedoklis ir bijis vēl asāks - frakcija faktiski izteikusi ultimātu: Jaunzeme vai valdības stabilitāte. Nav arī izslēgts, ka Jaunzemes kārts ir viens no elementiem šī brīža plašākās sarunās gan par Valsts prezidenta kandidatūru, gan iespējamiem jaunas valdības modeļiem un šīs strīdīgās figūras nomešana varētu būt zināms JV reveranss AS.

Jāpiebilst gan, ka pašā JV attieksme pret I. Jaunzemi nekad nav bijusi tikai atbalstoša: bijušais finanšu ministrs J. Reirs pērn septembrī pat panāca viņas atstādināšanu, bet A. Ašeradens šī gada janvārī viņu atjaunoja amatā, izsakot rājienu par “novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi”.

Premjers Krišjānis Kariņš 3. aprīlī pēc koalīcijas padomes sēdes, kurā AS viņu informēja par savu “aicinājumu”, vairs nebija I. Jaunzemei tik atbalstošs kā kādreiz. Viņš teica, ka “Finanšu ministrija labi apzinās, ka VID darbībā ir nepilnības un nepieciešami uzlabojumi”, taču šogad I. Jaunzemei beidzas pilnvaru termiņš, līdz ar to ministrija sludinās konkursu uz šo amatu, un nākamajam pretendentam būs jāīsteno tās reformas, kuras ministrija iezīmēs, ziņo “lsm.lv”. Lēmums par VID vadītāju, pēc premjera teiktā, esot “finanšu ministra kompetencē”.

Likums par Valsts ieņēmumu dienestu nosaka, ka sešus mēnešus pirms VID ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata.

Tā kā I. Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas tikai 2024. gada februārī (nevis šogad, kā apgalvo premjers), tad parastajā lietu kārtībā valdībai lēmums par viņas atbrīvošanu būtu jāpieņem tikai augustā. Tātad I. Jaunzemei būtu visas iespējas vēl vairākus mēnešus VID brīvi vadīt “savā gaumē”.

Visā stāstā ir vēl viens būtisks jaunums. J. Reirs savulaik I. Jaunzemi mēģināja dabūt prom no amata par ilgstošiem formāliem pārkāpumiem, ministra rīkojumu nepildīšanu u.tml. Pietrūka vienas būtiskas, izšķirošas lietas, kas nepārprotami liecinātu par VID valdošām nelikumībām vai tāda mēroga neizdarībām, pēc kurām I. Jaunzemes palikšana amatā kļūtu politiski neiespējama.

Kā savā tvitera kontā norādījusi “Forbes” izdevēja Latvijā Katrīna Iļinska, “kā būtu, ja VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura reģistrēta Bermudā un patiesā labuma guvējus neatklāj; to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību; līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti; vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas u.tml.? Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot? Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem?”

Kā atsaucoties uz žurnālu “Ir” 2022. gada 1. decembrī ziņoja LETA, “Īrijā reģistrētai firmai piederošais uzņēmums "Emergn" jau gadiem tiek izraudzīts par galveno VID informācijas sistēmu nodrošinātāju, tādējādi uzņēmumam šajā laikā ticis ievērojams valsts budžeta kumoss: 16 gados tas uzvarējis 52 VID izsludinātajos iepirkumos un tā ieguvis vairāk nekā ceturtdaļu jeb 96,9 miljonus eiro no visas dienesta iepirkumu naudas šajā periodā”.

“Daudzo uzvaru rezultātā "Emergn" jau gadiem nodrošina augsta riska valsts sistēmas, piemēram, krimināllietu uzskaites sistēmu, akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, centrālo muitas informācijas sistēmu, fizisko personu riska analīzes sistēmu un Eiropas Savienības datu apmaiņas informācijas sistēmu.”

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu: