Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Studentu apvienības (LSA) dome pagājušo piektdien pieņēma svarīgu lēmumu t.s. RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) lietā - proti, atklāti iestājās pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto RPIVA likvidēšanu un pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Lielākajai daļai Latvijas augstskolu studentu voluntārā un ar loģiskiem argumentiem grūti pamatojumā RPIVA likvidēšana šķiet bīstams precedents. Nekad nevar zināt, kāds būs nākamais IZM izgudrotais eksperiments patiesu un zinātniskiem pamatiem balstītu augstākās izglītības reformu imitācijai!

Saprotams, studenti nav tā publika, kuras viedoklis Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir kaut cik noteicošs, tomēr, ņemot vērā plaši izvērsto sabiedrisko attiecību kauju par un pret RPIVA likvidēšanu, tas beigās var izrādīties izšķirošais piliens, lai valdība izšķirtos akadēmiju likt mierā.

Tādēļ neizbrīna, ka pirms lēmuma pieņemšanas LSA diemžēl neiztika bez "politisku onkuļu" apciemojuma un ietekmēšanas mēģinājumiem. Un, proti, ir zināms, ka neilgi pirms LSA domes sēdes pie LSA vadības viesojies izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns (attēlā no labās). Varam tikai minēt, kādus argumentus ministra pārstāvis ir izmantojis sarunā ar studentiem. Taču jebkurā gadījumā zināms, ka A Geižāna izturēšanās, tiekoties ar studentiem, bijusi lielīga un pašpārliecināta. Proti, viss jau ir nolemts, jūs tur tāpat nevarat neko ietekmēt!

Jāņem vērā, ka A. Geižāns nav gluži parasts ierēdnis, bet visai ietekmīga un skandaloza politiska figūra, aizkulisēs dažkārt dēvēta par IZM "finansistu" vai "lietu kārtotāju". Kandidējis no "Jaunā laika" un pēc tam no "Vienotības" Saeimas vēlēšanās, bijis "Vienotības" revīzijas komisijas loceklis, izglītības ministres Inas Druvietes padomnieks viņas pirmās "ministrēšanas" laikā un parlamentārais sekretārs, kad I. Druviete otrreiz kļuva par ministri.

Mediju uzmanību A. Geižāns izpelnījies pārsvarā ar skandāliem - 2015. gadā atklātībā nāca fakts, ka A. Geižāns piekopj savdabīgu shēmu, kā piepelnīties, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un, proti, esot amatā IZM viņš panāk naudas piešķiršanu dažādām ministrijas pārraudzībā esošām institūcijām, kurās vēlāk - pēc amata IZM atstāšanas - pats kļūst par "finanšu konsultantu". Turklāt, shēma ir vērienīga un A. Geižāna "apkalpoto" iestāžu saraksts garš - Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola, Nacionālais sporta centrs "Mežaparks".

Pēdējā no minētajām iestādēm A. Geižāna vārds izskanējis pat saistībā ar iespējamu noziedzīgu darbību. "Mežaparka" izpilddirektors Lauris Pavlovs 2015. gadā vērsās IZM, KNAB, Ģenerālprokuratūrā, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojā ar iesniegumu par iespējamu valsts līdzekļu izzagšanu aptuveni 100 000 eiro apmērā, kas veikta "Mežaparka" rekonstrukcijas darbu laikā. Pēc L. Pavlova domām, noziedzīgajā shēmā - līdzekļu pārskaitīšanā SIA "Newcom construction" par reāli nenotikušiem rekonstrukcijas darbiem - bez "Mežaparka" valdes locekles Ievas Zundas bijis iesaistīts arī toreizējais IZM parlamentārais sekretārs A. Geižāns.

Tie nav vienīgie publiski izskanējušais A. Geižāna grēki. Presē viņam pārmesta arī IZM naudas izšķērdēšana dārgos un nepamatotos komandējumos jeb "polittūrismā"uz eksotiskām valstīm - Japānu, Indonēziju, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pēc medijos saceltas trauksmes 2015. gadā tika atcelts viņa paredzētais brauciens uz Vjetnamu.

Ņemot vērā Geižāna pagātni, viņa parādīšanās RPIVA lietas "kārtošanā" visticamāk liecina, ka IZM publiski deklarētais mērķis akadēmijas pievienošanai LU - finanšu līdzekļu taupīšana un akadēmisko resursu koncentrēšana vienā institūcijā - ir tikai piesegs. Medijos jau ir izskanējusi ziņa par 65 miljoniem eiro ES fondu naudas, ko Latvijas augstskolas, un pārsvarā tieši LU, varētu saņemt esošo ēku rekonstrukcijai un jaunu būvniecībai. Savukārt aizkulisēs runā, ka minētās naudas apsaimniekošanai LU jau tiek gatavota jauna amata vieta - būvniecības direktors. Kas paredzēta nevienam citam kā bēdīgi slavenajam daudzu IZM pārraudzībā esošo iestāžu "finansistam" Geižānam. Kuram, kā mēs redzam sporta centra "Mežaparks" skandālā, nav sveša "interese" arī par būvniecības projektiem.

Pastāv tikai viena "tehniska" problēma - ES nauda nespīd, ja netiek veiktas reformas augstākajā izglītībā. 900 esošās augstākās izglītības programmas ir jāsamazina vismaz līdz 600. Un, tā kā problēmas risināšana, kā ierasts Latvijas birokrātijas aprindās, ir atlikta līdz pēdējam brīdim, nepieciešams steidzami kaut ko darīt reformu imitācijai. Jālikvidē RPIVA! Tā kā uz spēles tiek likta ievērojamu naudas summu "apgrozīšana", par tādiem sīkumiem kā negatīvs sabiedrības viedoklis, studentu un nevalstisko organizāciju protesti, augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitātes graušana vairs nav jāuztraucas. Nākotnes labumi aizēno šodienas neērtības. Tādēļ arī nav grūti kaut kur aiziet, kaut ko mēģināt sarunāt, mēģināt politiski ietekmēt pēc likuma autonomās augstskolas un pat studentu organizācijas.

Līdzīga situācija ir arī Geižāna formālajam ""bosam" K. Šadurskim. Popularitātes reitings ministram ir viszemākais ministru vidū, nekāda spožā politiskā nākotne nav gaidāma, un vēlētāju viedoklim līdz ar to ir uzspļaut. Svarīgi ir nodrošināt finansiāli stabilu nākotni. Un, nākamā augstskola, kas pretendē uz lielo ES naudu, ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras profesors ir arī K. Šadurskis.

Te nu visi gali saiet kopā - IZM gatavība iet ar pieri sienā, lai par katru cenu panāktu RPIVA likvidāciju, Geižāna "viesošanās" RPIVA likvidācijas lietā Studentu apvienībā un citur, un, galu galā, arī K. Šadurska partijas biedrenes un tagadējās LU prorektores Inas Druvietes neslēptā nostāšanās ministrijas advokātes lomā, atļaujoties pat komentēt, ka "nav pamata teikt, ka šāds lēmums [par RPIVA likvidēšanu] pieņemts slepeni un aiz iesaistīto pušu muguras". Jautājums tikai - aiz kuru pušu muguras?

Tā nu dzīvē notiek - ja politisks lēmums ar loģiskiem argumentiem ir grūti pamatojams vai arī patieso pamatojumu mēģina noslēpt no sabiedrības, nākas ķerties pie nekrietniem līdzekļiem. Proti, sarīdīt dažādas lietā iesaistītās puses, manipulēt ar viedokļu līderiem, iejaukties pēc likuma autonomu iestāžu, kādas ir augstskolas, darbā un pat studentu lēmumos. Pārsteidz tikai nekaunīgā pārliecība, ka neviens jau to neredz vai nesaprot!

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...