
Vai beidzot sagaidīsim RAKUS un PSKUS jaunos korpusus, lai uzņemšanā cilvēkiem nav jāguļ slimnīcas gaiteņos?
Pietiek lasītājs25.03.2025.
Komentāri (24)
Pirms pāris nedēļām redzējām dramatiskus sižetus, kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) auto ar pacientiem gaida ārā pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) divas un pat trīs stundas. Ātrāk slimnīcā var tikt tikai tad, ja dzīvībai draud briesmas. Tikmēr uzņemšanas nodaļas gaiteņos izvietotas gultas, kurās guļošajiem pacientiem plāno piedāvāt ausu aizbāžņus un nedaudz samazināt apgaismojumu gaiteņos, lai šo kritisko situāciju pacientu aprūpē kaut cik uzlabotu.
PSKUS pārstāvji skaidroja, ka šāda situācija uzņemšanās radusies, jo sabiedrība noveco un esošā infrastruktūra tam nav gatava. Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene izveidojušos situāciju sauca par nepieļaujamu, atzīstot, ka, kamēr nav uzbūvēts PSKUS jaunais korpuss, telpu trūkst[1]. Taču vēl nedēļu vēlāk Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri televīzijā izteica aicinājumu reģionu pacientus uz galvaspilsētas slimnīcām nemaz nevest.
Tomēr kritiskākais šajā stāstā, ka rindas pie PSKUS uzņemšanas nodaļas izveidojušās visparastākajā no parastākajām darba dienām. Latvijā nebija noticis nekas ārkārtējs, ja vien neskaita gripas un vīrusu sezonu, kas mūs piemeklē katru gadu. Nebija ne krīzes, ne pandēmijas, ne kādi lieli negadījumi ar daudziem cietušajiem, ne citas ārkārtas situācijas. Taču šī visparastākā darbadiena ar pilniem uzņemšanas gaiteņiem un neatliekamās palīdzības auto rindām pie slimnīcas ļoti labi atspoguļoja sistēmiskās problēmas valsts veselības aprūpē, kas līdz ar lielākiem satricinājumiem, visticamāk, vienkārši sabruktu un noturētos pie dzīvības, tikai pateicoties ārstiem, medmāsām un citam medicīnas personālam.
Pagājušajā nedēļā TV 3 raidījumā „900 sekundes” valsts galvenais infektologs Uga Dumpis bez kautrēšanās atļāvās pateikt, ka kopš COVID 19 pandēmijas pilnīgi nekas nav izdarīts, jo tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve. To pašu pateica arī NMPD direktore Liene Cipule, pamanoties kritizēt arī zāļu rezervju neesamību.
Gan Dumpis, gan Cipule var jau gatavoties saņemt rājienu, disciplinārsodu, noteikti paliks bez prēmijām un atvaļinājuma saskaņojumu saņems uz gada nemīlīgāko mēnesi. Tas tāpēc, ka Hosams Abu Meri un Agnese Vaļuliene kategoriski nepieņem jebkādu kritiku no nozares pārstāvjiem, ir ļaunatminīgi un skaidri jau iepriekš demonstrējuši, ka jebkāds padoto pausts kritisks viedoklis rezultējas ar represijām no abiem Veselības ministrijas vadoņiem.
Absurds šajā ir tas, ka šoreiz pat jaunu slimnīcas korpusu būvniecībai nauda no ES fondiem bija, bet ierēdniecība un slimnīcu administratīvais aparāts ar padomē priekšgalā to nespēj izmantot. Nav arī skaidra plāna, kad un kā tiks pabeigts PSKUS A2 korpuss. Termiņš tiek kavēts jau divus gadus, vajadzīgi vēl 67 miljoni eiro, lai to pabeigtu, bet tikmēr uzņemšanā cilvēki izmeklējumus gaida gultās gaiteņos vai rindās pie slimnīcas. Ar iepriekšējo būvnieku “Velve” līgums jau sen kā lauzts, bet naudas būvdarbu pabeigšanai arī īsti nemaz neesot.
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejamos līdzekļus te vienubrīd plāno izmantot RAKUS jaunā infektoloģijas korpusa būvniecībai, te atkal pārvirza uz PSKUS A2 korpusa pabeigšanu pēc tam, kad RAKUS jaunā korpusa būvniecībai nepiesakās neviens pretendents, bet tad atkal izziņo jaunu RAKUS jaunā korpusa būvniecības iepirkumu.
Abus šos haotiskos projektus par nozari atbildīgās Veselības ministrijas nespēja slimnīcās izveidot rīcībspējīgu vadību. RAKUS valdes priekšsēdētājs un PSKUS padomes priekšsēdētājs ir Normunds Staņēvičs (attēlā), kurš, kā izskatās, bauda nedalītu veselības ministra atbalstu. Labāk un vienkāršāk ir aicināt nevest pacientus no reģioniem uz universitātes slimnīcām Rīgā, nekā beidzot atrisināt problēmas ar nespēju realizēt pacientiem un valstij tik vajadzīgos slimnīcu būvniecības projektus. Cieš pacienti un ārsti, valsts zaudē iespējas saņemt ES finansējumu, bet slimnīcu augstākā vadība turpina savas iepirkumu spēlītes, iespējams, cenšoties tajos kā uzvarētājus virzīt kādus savus favorītus.
Ne velti būvnieku un politiķu aprindās spriež, ka N.Staņēviča simpātiju balva esot piešķirta “UPB”, kas ticis noskatīts gan PSKUS A2 korpusa darbu pabeigšanai, gan RAKUS jaunā korpusa būvniecībai. Vienkārši ilgstoši jau neizdodas izkombinēt “UPB” uzvaru, jo ierēdņi ir pārāk neaptēsti, lai uzrakstītu vajadzīgajam uzvarētājam piemērotu nolikumu. Staņēvičam nospļauties, ka tikmēr visi guļ gaitenī, - kam jāmirst, tas tāpat nomirs.
Jaunajā RAKUS infektoloģijas korpusa iepirkumā pieteikušies četri pretendenti, trīs no kuriem ir personu apvienības (divu, četru un pat piecu biedru sastāvā). Tikai “UPB” ir bijis “pa spēkam” iesniegt piedāvājumu vienam pašam. “UPB” piedāvājis arī viszemāko cenu – 71,7 miljoni EUR, kamēr nākamie tuvākie piedāvājumi bijuši gandrīz 82 miljoni EUR un 82,78 miljoni EUR. Savukārt visdārgākais piedāvājums bijis 88,8 miljoni EUR.
Tomēr publiskotie fakti liecina, ka arī pēc piedāvājumu iesniegšanas jaunajā RAKUS iepirkumā kaut kas turpina buksēt. Turklāt visi šie piedāvājumi pārsniedz RAKUS vēl decembrī izteikto prognozi par RAKUS Infektoloģijas centra paredzamajām būvniecības izmaksām – zem 70 miljoniem EUR jeb 69,66 miljoni, kuram interesantā kārtā tieši “UPB” piedāvājums bijis vistuvākais. Var tikai minēt, vai iemesls plānotajai zemākajai līguma summai bijusi no pasūtītāja puses nepietiekama iepriekšējā tirgus izpēte vai arī “pēkšņs” būvniecības izmaksu pieaugums.
Tikmēr RAKUS valdes priekšsēdētājs N. Staņēvičs nu jau publiski jau minējis, ka “pašlaik pieejamais budžets ir aptuveni 80 miljoni eiro, savukārt lētākā būvnieku piedāvātā summa ir aptuveni 86 miljoni eiro”. Nav gan skaidrs, kur pekšņi RAKUS budžetā radušies papildu 11 miljoni projektam un ar kādām matemātiskām formulām lētākais piedāvājums N.Staņēvičam sanācis 86 miljonu eiro vērtībā. Viens no atbilžu variantiem uz otro jautājumu varētu būt, ka “UPB” nevar tikt atzīts par uzvarētāju, jo tā piedāvājums nav labākais kritērijā - saimnieciskais izdevīgums, ko noteicis pats pasūtītājs nolikumā. Atbilstoši šim kritērijam pasūtītājam jāvērtē cenas vai izmaksu efektivitāte un arī kvalitātes kritēriji, ievērojot arī likumā noteikto. Tādēļ visticamāk N. Staņēviča neoficiālajam favorītam “UPB” tikai ar lētāko piedāvāto cenu uzvara vien nav garantēta.
Kāpēc Staņēviča favorīts ir UPB? Atcerēsimies, ka Staņēvičs par RAKUS vadītāju kļuva ar veselības ministres Līgas Meņģelsones rīkojumu laikā, kad par VM atbildēja Apvienotais saraksts. Visiem zināms, ka Apvienotā saraksta garīgais un faktiskais līderis ir Uldis Pīlēns. Un gandrīz visiem zināms, ka “UPB” nosaukums ir abreviatūra no – “Ulda Pīlēna Birojs”. Un ziņu arhīvs bezkaislīgi vēsta, ka Staņēvičam, mistiskā kārtā paralēli RAKUS ieņemot arī vadošu amatu PKUS jeb Stradiņos, pirmais darbiņš Stradiņos bija lauzt līgumu ar „Velvi”, padzīt viņus no būvlaukuma un ... meklēt jaunu būvnieku. Iespējams Ulda vārdā nosauktu vai vismaz pietuvinātu Lielajam Uldim, kā viņu sauc Liepājā.
Kamēr pasūtītājs jeb RAKUS ar valdes priekšsēdētāju N. Staņēviču pie vadības stūres turpina vērtēt četru pretendentu iesniegto piedāvājumu “saimniecisko izdevīgumu”, tikmēr mums atliek vērot un gaidīt, kādu “lēmumu” šoreiz pieņems pasūtītājs par RAKUS jaunā korpusa būvniecību un vai beidzot tiks atrasts būvnieks, kurš patiesi to varēs sākt būvēt.
Tikmēr arī cerēsim, ka PSKUS A2 korpusa būvniecības jautājumā būs kāda kustība un to izdosies pabeigt, lai iedzīvotājiem nav jāgaida uzņemšana slimnīcā stundām ilgi, bet ārstiem sabiedrībai jāmēģina iestāstīt, ka pie visa vainīga sabiedrības novecošana, nevis slimnīcas vadības nolaidība un nespēja nodrošināt pacientu plūsmai atbilstošas telpas un darba apstākļus ārstiem.