Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms pāris nedēļām redzējām dramatiskus sižetus, kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) auto ar pacientiem gaida ārā pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) divas un pat trīs stundas. Ātrāk slimnīcā var tikt tikai tad, ja dzīvībai draud briesmas. Tikmēr uzņemšanas nodaļas gaiteņos izvietotas gultas, kurās guļošajiem pacientiem plāno piedāvāt ausu aizbāžņus un nedaudz samazināt apgaismojumu gaiteņos, lai šo kritisko situāciju pacientu aprūpē kaut cik uzlabotu.

PSKUS pārstāvji skaidroja, ka šāda situācija uzņemšanās radusies, jo sabiedrība noveco un esošā infrastruktūra tam nav gatava. Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene izveidojušos situāciju sauca par nepieļaujamu, atzīstot, ka, kamēr nav uzbūvēts PSKUS jaunais korpuss, telpu trūkst[1]. Taču vēl nedēļu vēlāk Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri televīzijā izteica aicinājumu reģionu pacientus uz galvaspilsētas slimnīcām nemaz nevest.

Tomēr kritiskākais šajā stāstā, ka rindas pie PSKUS uzņemšanas nodaļas izveidojušās visparastākajā no parastākajām darba dienām. Latvijā nebija noticis nekas ārkārtējs, ja vien neskaita gripas un vīrusu sezonu, kas mūs piemeklē katru gadu. Nebija ne krīzes, ne pandēmijas, ne kādi lieli negadījumi ar daudziem cietušajiem, ne citas ārkārtas situācijas. Taču šī visparastākā darbadiena ar pilniem uzņemšanas gaiteņiem un neatliekamās palīdzības auto rindām pie slimnīcas ļoti labi atspoguļoja sistēmiskās problēmas valsts veselības aprūpē, kas līdz ar lielākiem satricinājumiem, visticamāk, vienkārši sabruktu un noturētos pie dzīvības, tikai pateicoties ārstiem, medmāsām un citam medicīnas personālam.

Pagājušajā nedēļā TV 3 raidījumā „900 sekundes” valsts galvenais infektologs Uga Dumpis bez kautrēšanās atļāvās pateikt, ka kopš COVID 19 pandēmijas pilnīgi nekas nav izdarīts, jo tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve. To pašu pateica arī NMPD direktore Liene Cipule, pamanoties kritizēt arī zāļu rezervju neesamību.

Gan Dumpis, gan Cipule var jau gatavoties saņemt rājienu, disciplinārsodu, noteikti paliks bez prēmijām un atvaļinājuma saskaņojumu saņems uz gada nemīlīgāko mēnesi. Tas tāpēc, ka Hosams Abu Meri un Agnese Vaļuliene kategoriski nepieņem jebkādu kritiku no nozares pārstāvjiem, ir ļaunatminīgi un skaidri jau iepriekš demonstrējuši, ka jebkāds padoto pausts kritisks viedoklis rezultējas ar represijām no abiem Veselības ministrijas vadoņiem.

Absurds šajā ir tas, ka šoreiz pat jaunu slimnīcas korpusu būvniecībai nauda no ES fondiem bija, bet ierēdniecība un slimnīcu administratīvais aparāts ar padomē priekšgalā to nespēj izmantot. Nav arī skaidra plāna, kad un kā tiks pabeigts PSKUS A2 korpuss. Termiņš tiek kavēts jau divus gadus, vajadzīgi vēl 67 miljoni eiro, lai to pabeigtu, bet tikmēr uzņemšanā cilvēki izmeklējumus gaida gultās gaiteņos vai rindās pie slimnīcas. Ar iepriekšējo būvnieku “Velve” līgums jau sen kā lauzts, bet naudas būvdarbu pabeigšanai arī īsti nemaz neesot.

No Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejamos līdzekļus te vienubrīd plāno izmantot RAKUS jaunā infektoloģijas korpusa būvniecībai, te atkal pārvirza uz PSKUS A2 korpusa pabeigšanu pēc tam, kad RAKUS jaunā korpusa būvniecībai nepiesakās neviens pretendents, bet tad atkal izziņo jaunu RAKUS jaunā korpusa būvniecības iepirkumu.

Abus šos haotiskos projektus par nozari atbildīgās Veselības ministrijas nespēja slimnīcās izveidot rīcībspējīgu vadību. RAKUS valdes priekšsēdētājs un PSKUS padomes priekšsēdētājs ir Normunds Staņēvičs (attēlā), kurš, kā izskatās, bauda nedalītu veselības ministra atbalstu. Labāk un vienkāršāk ir aicināt nevest pacientus no reģioniem uz universitātes slimnīcām Rīgā, nekā beidzot atrisināt problēmas ar nespēju realizēt pacientiem un valstij tik vajadzīgos slimnīcu būvniecības projektus. Cieš pacienti un ārsti, valsts zaudē iespējas saņemt ES finansējumu, bet slimnīcu augstākā vadība turpina savas iepirkumu spēlītes, iespējams, cenšoties tajos kā uzvarētājus virzīt kādus savus favorītus.

Ne velti būvnieku un politiķu aprindās spriež, ka N.Staņēviča simpātiju balva esot piešķirta “UPB”, kas ticis noskatīts gan PSKUS A2 korpusa darbu pabeigšanai, gan RAKUS jaunā korpusa būvniecībai. Vienkārši ilgstoši jau neizdodas izkombinēt “UPB” uzvaru, jo ierēdņi ir pārāk neaptēsti, lai uzrakstītu vajadzīgajam uzvarētājam piemērotu nolikumu. Staņēvičam nospļauties, ka tikmēr visi guļ gaitenī, - kam jāmirst, tas tāpat nomirs.

Jaunajā RAKUS infektoloģijas korpusa iepirkumā pieteikušies četri pretendenti, trīs no kuriem ir personu apvienības (divu, četru un pat piecu biedru sastāvā). Tikai “UPB” ir bijis “pa spēkam” iesniegt piedāvājumu vienam pašam. “UPB” piedāvājis arī viszemāko cenu – 71,7 miljoni EUR, kamēr nākamie tuvākie piedāvājumi bijuši gandrīz 82 miljoni EUR un 82,78 miljoni EUR. Savukārt visdārgākais piedāvājums bijis 88,8 miljoni EUR.

Tomēr publiskotie fakti liecina, ka arī pēc piedāvājumu iesniegšanas jaunajā RAKUS iepirkumā kaut kas turpina buksēt. Turklāt visi šie piedāvājumi pārsniedz RAKUS vēl decembrī izteikto prognozi par RAKUS Infektoloģijas centra paredzamajām būvniecības izmaksām – zem 70 miljoniem EUR jeb 69,66 miljoni, kuram interesantā kārtā tieši “UPB” piedāvājums bijis vistuvākais. Var tikai minēt, vai iemesls plānotajai zemākajai līguma summai bijusi no pasūtītāja puses nepietiekama iepriekšējā tirgus izpēte vai arī “pēkšņs” būvniecības izmaksu pieaugums.

Tikmēr RAKUS valdes priekšsēdētājs N. Staņēvičs nu jau publiski jau minējis, ka “pašlaik pieejamais budžets ir aptuveni 80 miljoni eiro, savukārt lētākā būvnieku piedāvātā summa ir aptuveni 86 miljoni eiro”. Nav gan skaidrs, kur pekšņi RAKUS budžetā radušies papildu 11 miljoni projektam un ar kādām matemātiskām formulām lētākais piedāvājums N.Staņēvičam sanācis 86 miljonu eiro vērtībā. Viens no atbilžu variantiem uz otro jautājumu varētu būt, ka “UPB” nevar tikt atzīts par uzvarētāju, jo tā piedāvājums nav labākais kritērijā - saimnieciskais izdevīgums, ko noteicis pats pasūtītājs nolikumā. Atbilstoši šim kritērijam pasūtītājam jāvērtē cenas vai izmaksu efektivitāte un arī kvalitātes kritēriji, ievērojot arī likumā noteikto. Tādēļ visticamāk N. Staņēviča neoficiālajam favorītam “UPB” tikai ar lētāko piedāvāto cenu uzvara vien nav garantēta.

Kāpēc Staņēviča favorīts ir UPB? Atcerēsimies, ka Staņēvičs par RAKUS vadītāju kļuva ar veselības ministres Līgas Meņģelsones rīkojumu laikā, kad par VM atbildēja Apvienotais saraksts. Visiem zināms, ka Apvienotā saraksta garīgais un faktiskais līderis ir Uldis Pīlēns. Un gandrīz visiem zināms, ka “UPB” nosaukums ir abreviatūra no – “Ulda Pīlēna Birojs”. Un ziņu arhīvs bezkaislīgi vēsta, ka Staņēvičam, mistiskā kārtā paralēli RAKUS ieņemot arī vadošu amatu PKUS jeb Stradiņos, pirmais darbiņš Stradiņos bija lauzt līgumu ar „Velvi”, padzīt viņus no būvlaukuma un ... meklēt jaunu būvnieku. Iespējams Ulda vārdā nosauktu vai vismaz pietuvinātu Lielajam Uldim, kā viņu sauc Liepājā.

Kamēr pasūtītājs jeb RAKUS ar valdes priekšsēdētāju N. Staņēviču pie vadības stūres turpina vērtēt četru pretendentu iesniegto piedāvājumu “saimniecisko izdevīgumu”, tikmēr mums atliek vērot un gaidīt, kādu “lēmumu” šoreiz pieņems pasūtītājs par RAKUS jaunā korpusa būvniecību un vai beidzot tiks atrasts būvnieks, kurš patiesi to varēs sākt būvēt.

Tikmēr arī cerēsim, ka PSKUS A2 korpusa būvniecības jautājumā būs kāda kustība un to izdosies pabeigt, lai iedzīvotājiem nav jāgaida uzņemšana slimnīcā stundām ilgi, bet ārstiem sabiedrībai jāmēģina iestāstīt, ka pie visa vainīga sabiedrības novecošana, nevis slimnīcas vadības nolaidība un nespēja nodrošināt pacientu plūsmai atbilstošas telpas un darba apstākļus ārstiem.

Novērtē šo rakstu:

51
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi