Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos vērst uzmanību uz aktuālu problēmu veselības aprūpē un iespējamu interešu konfliktu saistībā ar audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveidi.

2015. gadā LR Veselības ministrija sadarbībā ar koncernu Roche ir iecerējusi izveidot "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratoriju", iesaistot gan Latvijas valsts, gan ārzemju un vietējas privātas iestādes ar paredzamu Roche ieguldījumu ap 5 miljoniem eiro un Latvijas finansējumu (tai skaitā Latvijas valsts finansējumu ap 2 miljoniem eiro), iekļaujot laboratorijā valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas (pilnībā reorganizējot šīs struktūras vai nošķirot no tam visu onkoloģijas pacientu materiālu -Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centru, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtu, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļu, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patanatomijas nodaļu, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļu.

Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, ES, kā arī Latvija ir augsta, un ļaundabīgie audzēji ir viens no biežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Tādējādi neapšaubāmi ļaundabīga audzēju diagnostika ir būtisks pīlārs audzēju ārstēšanā un prognozē. Moderna audzēju terapija bieži vien ir tā saucama mērķterapija, kas ir vērsta uz to, lai nomāktu audzēja šūnu raksturīgāko molekulu. Mūsdienu audzēju diagnostika balstās gan uz standarta izmeklēšanu un krāsošanu, gan imūnhistoķīmiju un molekulārās bioloģijas metodēm (polimerāzes ķedes reakcija, fluorescences in situ hibridizācija). Līdz ar to patoloģijas dienestam Latvija ir jābūt spējīgam diagnosticēt audzēju, ka arī noteikt audzēja prognozi, farmakoloģiskos mērķus un ārstēšanas stratēģijas.

Iepriekš Veselības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos ir izstrādati un īstenoti Latvijas slimnīcu attīstības un reorganizācijas plāni, veiktas reformas, ir ieguldīti lieli valsts budžeta līdzekļi valsts slimnīcās, tai skaitā Eiropas projektu līdzekļi, veiktas būtiskas reorganizācijas un ieguldīti lieli valsts līdzekļi un resursi slimnīcu attīstība, tai skaita patoloģijas dienesta attīstībā. Līdz ar to valsts jau ir ieguldījusi daudz finanšu resursu patoloģijas dienesta attīstībā, lai gan neapšaubāmi tehnoloģijas process attīstās strauji un ir pastāvīgi nepieciešams ieguldīt resursus, iegadāties modernas iekārtas un ieviest praksē jaunākās izmeklēšanas metodes.

Pašlaik notiekošais ap "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra izveidi" ir noslēpumains un neskaidrs, nedz ārsti, it īpaši slimnīcu patoloģijas nodaļu vadītāji, nedz sabiedrība nav informēta par laboratorijas izveidi, un rodas vairāki jautājumi.

1) Viens no būtiskajiem jautājumiem ir valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāte un ekonomiskā pamatojuma izvērtējums. Ir plānots izveidot jaunu audzēja audu izcilības laboratoriju, kas pamatā būs privātā iestāde, bet, apvienojot (vai būtiski samazinot darba apjomu) valsts iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtā, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļā, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patoloģiskās anatomijas nodaļā, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļā, ieguldot arī valsts līdzekļus jaunās laboratorijas izveidošanā.

2) Jau pašlaik Latvijā patoloģijas un audzēju diagnostikas nozarē darbojas gan privāti uzņēmumi, piemēram, SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, kas ir aprīkota ar modernu aprīkojumu un iekārtām, gan arī valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas, kas regulāri veic audzēja audu diagnostiku. Lielākā valsts iestāde, kas veic audzēju audu diagnostiku, ir Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrs. Turklāt ir jāatzīmē, ka gan privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, gan RAKUS Patoloģijas centrs ir akreditētas iestādes atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kas veic audzēju diagnostiku, izmantojot modernās iekārtas un tehnoloģijas.

3) Interešu konflikts. Sabiedrība, vairāku patoloģijas nodaļu vadība un ārsti nav informēti par laboratorijas izveides iecerēm. Laboratorijā plānots iesaistīt aptuveni 30 patologu.

4) Nesaprotama situācija, kāpēc vadošo nozīmi un vadošos amatus (tai skaitā laboratorijas vadītāja un virsārsta amatu) tieši tiek plānots piedāvāt darbiniekiem no Stradiņa slimnīcas, nevis rīkot konkursu uz amatiem. Izbrīna fakts kāpēc tieši Stradiņu slimnīcas patoloģijas nodaļai ir iezīmēta vadoša nozīme laboratorijas darbībā, lai gan lielākā patoloģijas iestāde Latvijā kas nodarbojas ar onkoloģisko slimību diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs, kā arī privātā SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija.

5) Vēl jo vairāk - lielākā daļa no jaunās laboratorijas vadošā personāla līdztekus ir Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) mācībspēki. Laboratorijā nav neviena sertificēta patologa, kas pārstāvētu Latvijas Universitāti (LU), tādējādi tiek izslēgta lielākās valsts augstskolas dalība, lai gan par vienu no saviem mērķiem jaunā laboratorija ir definējusi arī zinātnisko un akadēmisko darbību.

Secinājumi

Ļaundabīgu audzēju diagnostikā un patoloģijas dienestam ir nepieciešama nepārtraukta attīstība un papildu līdzekļu piesaiste. Tomēr, ņemot vērā to, ka jau pašlaik Latvijas valsts lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā Universitātes slimnīca un P. Stradiņa klīniskā Universitātes slimnīca, kā arī privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija spēj nodrošināt augsti kvalificētu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu, tad pašreizējā darbības plānā jaunās pamatā privātas "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveide", reorganizējot valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas un iekļaujot tās pilnībā vai daļēji jaunā laboratorijā, nošķirot no jau esošām patoloģijas laboratorijām un nodaļām audzēju diagnostiku, neatbilst valsts labā pārvaldības principam, ekonomiskās efektivitātes principam, un nevar izslēgt interešu konfliktu.

Red. piez. Tā kā Gunta Belēviča vadītā Veselības ministrija jau tradicionāli izvairās atbildēt uz jebkuru nepatīkamāku Pietiek jautājumu, par rakstā minētajiem faktiem esam nosūtījuši ministram oficiālu informācijas pieprasījumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...