Vai Bērnu slimnīcas valde nav pārcentusies, ierobežojot savus darbiniekus?
Fanija Golda10.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikam jau pilnmēness ietekmē daudzus. Šoreiz tas ir skāris Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdi, kura ar rīkojuma palīdzību panāks to, ka medicīnas personālam piespiedu brīvprātīgā kārtā liks ņemt slimības lapas un, atsaucoties uz Darba likuma 37.panta divpadsmito daļu, personālu nepielaidīs pie darba pienākumu izpildes, nesaglabājot darba samaksu.
Rīkojums, ko izdevusi BKUS valde, ir ļoti nenoteikts, un no tā faktiski izriet arī tas, ka darbinieki faktiski nevar pamest valsti, jo Covid-19 lielākā vai mazākā mērā skāris visu pasauli, izņemot Ziemeļpolu un Dienvidpolu. Izrādās, ka struktūrvienību vadītāji drīkstēs neapstiprināt darbinieku atvaļinājumus, ja to laikā būs ieplānoti braucieni uz kādu no epidēmijas skartajām valstīm. Lieki atzīmēt, ka neviens neplāno kompensēt ceļojumus, ko ar savām zemajām algām ilgi bija plānojis zemākais medicīnas personāls.
Lūk, viss skaisti izlasāms BKUS valdes 9.marta rīkojumā:
„Par piesardzības pasākumiem sakarā ar koronavīrusa (COVID-19) izraisīto uzliesmojumu
Ņemot vērā sabiedrības intereses - VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” (turpmāk - Slimnīca) pacientu veselības drošību, tās apdraudējumu risku novēršanu un veselības aprūpes iestādes izpratnes līmeni par koronavīrusa COVID-19 apdraudējumu gan Slimnīcas pacientiem, gan darbiniekiem, uzdodu:
1. Slimnīcas darbiniekiem nekavējoties informēt darba devēju (Personāla vadības daļu) par faktu, ja viņi vai viņu tuvākie ģimenes locekli, vai personas, ar kurām ir kopīga mājsaimniecībā (turpmāk tekstā - tuvinieki), pēdējo 14 dienu laikā (kopš 2020.gada 24.februāra) ir apmeklējuši ārvalstis, īpaši COVID-19 skartās valstis un teritorijas (ar aktuālākajiem krīzes reģioniem var iepazīties SPKC mājas lapā).
2. Darbinieki, kuri paši vai to tuvinieki ir apmeklējuši COVID-19 skartās valstis un teritorijas, bet pēc atgriešanās Latvijā neatrodas pārejošā darbnespējā, var tikt atstādināti no darba pienākumu veikšanas Slimnīcā.
3. Darbiniekiem, kuri ir apmeklējuši COVID-19 skartās valstis un teritorijas paši vai minētajās valstīs un teritorijās bijuši to tuvinieki, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu, izvērtēt nepieciešamību atvērt darbnespējas lapu, arī gadījumos, ja koronavīrusam COVID-19 raksturīgie simptomi nav parādījušies uzreiz pēc atgriešanās Latvijā.
4. Darbiniekus, kuri ir atgriezušies no COVID-19 skartajām valstīm un teritorijām un tiem ir parādījušies simptomi, taču tie neatrodas pārejošā darbnespējā, nepielaist pie darba saskaņā ar Darba likuma 37.panta divpadsmito dalu, nesaglabājot darba samaksu.
5. Slimnīcas darbiniekiem nekavējoties informēt darba devēju (Personāla vadības daļu) par faktu, ja viņi laikā līdz 2020.gada 30.aprīlim plāno doties atvaļinājumā ārpus Latvijas teritorijas, norādot valsti/-is, kuras plānots apmeklēt.
6. Struktūrvienību vadītājiem saskaņot pieteiktos atvaļinājumus tikai tad, ja darbinieks iesniegumā norādījis informāciju par to, vai plānots doties ārpus Latvijas teritorijas un norādījis mērķa valsti/-is;
7. Struktūrvienību vadītājiem un virsmāsām vienlaikus ar darbinieka atvaļinājuma apstiprināšanu ir jābūt rīcības plānam, kā nodrošināt pilnvērtīgu struktūrvienības darbu situācijā, ja darbinieka prombūtne pagarināsies par 14 dienām.
8. Struktūrvienību vadītājiem aicināt savus darbiniekus atturēties no došanās uz COVID- 19 skartajām valstīm un teritorijām, kā arī aicināt izvērtēt nepieciešamību doties uz jebkādu valsti, kurā šobrīd konstatēta saslimšanas ar COV1D-19, ņemot vērā situācijas attīstību un mainību.
9. Rīkojums ir spēkā līdz tā atzīšanai par spēku zaudējušu.
10. Rīkojuma izpildes kontroli uzdodu slimnīcas virsārstiem R.Snipei un V.Grīnbergam, virsmāsai I.Stūrei-Stūriņai un Personāla vadības daļas vadītājai G.Tralmakai.
Valde: V. Ābols, Z. Straume, I. Riekstiņa.”
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
