Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.

Nodokļus mēs maksājam tāpēc, lai par tiem gūtu kopīgu labumu, nevis tāpēc, lai uzturētu valsts pārvaldi - birokrātiju. Tā ir tikai mūsu nodokļu naudas apsaimniekotājs un nekas vairāk! Zemākiem nodokļiem ir virkne daudz dažādu plusu. Ja patērētāji var atļauties maksāt mazāk par produktiem, atsaucoties uz PVN pazemināšanu, tad gluži elementāri cilvēki būs ieinteresēti vairāk tērēt un laist apgrozībā savu naudu. Ja strādniekiem un ražotājiem tādējādi tiek pazemināts nodokļu slogs, viņi kļūst ieinteresēti vairāk un smagāk strādāt, palielinot katrs savu individuālo darba atalgojumu, produktivitāti, kas loģiski atsauksies arī uz ražotāju produktivitāti un konkurētspēju tirgū ilgtermiņā!

Šeit, šādā ķēdītē izriet arī labvēlīgāka vide ārzemju uzņēmumiem ražot un celt rūpnīcas Latvijā, citiem vārdiem - labvēlīga augsne ārzemju investoriem darboties Latvijā! Latvieši ir strādīga, lepna un ņipra tauta! Viss, ko vēlamies, ir radīt un saimniekot mājās, nevis citā zemē un citā valstī! Protams, domājot ar veselo saprātu, mēs nevaram visam samazināt nodokļus, tāpēc jāsāk būtu ar tiešajiem nodokļiem.

Es, piemēram, esmu gatavs maksāt  vairāk veselības aprūpei. Ko mēs šeit varētu darīt, lai man nevajadzētu atbalstīt nodokļu celšanos vispār? Viens variants būtu speciālu nodokļu sistēma, kas būtu piesaistīta katrai izdevumu nozarei atsevišķi. Par to varam diskutēt. Bet mums Latvijā ir piemērs, kā risināt veselības nodrošināšanas politiskās problēmas – slimokases. Tajās aizietu daļa nodokļu, kurus mēs varētu regulēt, gan ievēlot slimokasu pārvaldniekus, gan arī lemjot par nodokļu pārdali tautas nobalsošanā.

Mūsu valstī Latvijā tiek celti nodokļi, vai grib tos celt katru mīļu brīdi. Es pieļauju, ka savas nemākulības un citu mehānismu nepārzināšanas dēļ, kā tikai paaugstināt nodokļu slogu jau tā trūcīgajiem iedzīvotājiem, tikai lai papildinātu budžeta robus, kuri radušies nejēdzīgu darbību rezultātā, var rasties neatgriezeniskas būtiskas demogrāfiskas problēmas, sākot no vēl straujāka dzimstības krituma un beidzot ar emigrēšanu. 

Valsts aparāta loma ir būt par mūsu naudas apsaimniekotāju. Diemžēl tas uzurpē mūsu tiesības pārvaldīt savu naudu – nodokļi arī ir mūsu nauda – un rīkojas atbilstoši domai, ka valsts pieder nevis tautai, bet birokrātijai. Ironiski “demokrātijā”, vai ne?

Minēšu sadzīvisku piemēru par apgaismojumu koplietojamās telpās. Apsaimniekotāja pārvaldībā ir trīs daudzstāvu ēkas, un divas no tām ir aprīkotas ar automātiskiem gaismas sensoriem, bet vienai ēkai joprojām ir manuāli ieslēdzami/izslēdzami gaismas ķermeņi.

Uz jautājumu, kāpēc nevar uzstādīt arī trešajā ēkā sensorus, atbilde skan šādi: “Tas izmaksā pārāk dārgi, un sakarā ar to, ka trešajai ēkai ir lielākas kāpņu telpas, kas izvēršas arī uz sāniem, katrā stāvā būtu jāuzstāda vairāk sensoru!” Tā nu dedzinām elektrību, jo tumšajā laikā slēdžus visbiežāk neizslēdz, bet lielās kāpņu telpās dedzina vēl vairāk elektrības.

Apsaimniekotāja uzskats, ka tas var lemt par mājas budžetu – ko darīt un ko nedarīt - skan dīvaini, jo apsaimniekotāju jau var nomainīt uz citu, bet valsti nomainīt nevar. Varbūt paši pamēģināsim kļūt par apsaimniekotājiem? Protams, tad jāgroza Satversme, un tas ir iespējams.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...