Vai Bordāna kontrolētajam bezkompromisu tiesiskumam ir divas sejas?
Pēteris Rubenis, SIA „Olmafarm” valdes loceklis24.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no labklājīgas valsts stūrakmeņiem ir tiesiski sakārtota valsts, kas sevī ietver augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību un likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu. Lai gan tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns uzsver bezkompromisu tiesiskuma izšķirīgo lomu un savas partijas vērtībās norāda, ka bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība valstij, diemžēl prakse parāda, ka daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem.
Šā gada 13. jūnijā, zaudējot līdzmantinieku vairākuma uzticību, no zāļu ražotāja „Olainfarm” lielākā īpašnieka SIA „Olmafarm” valdes tika atcelta Milana Beļeviča. „Olmafarm” līdzmantinieku vairākuma lēmums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tajā pašā dienā tika iesniegts pieteikums Uzņēmumu reģistrā izmaiņu veikšanai komercreģistrā, turklāt paātrinātā kārtībā, kas paredz to veikt vienas darba dienas laikā.
Pēc būtības tāds pats pieteikums ar līdzmantinieku vairākuma lēmumu (atšķīrās tikai lēmuma pieņēmēju sastāvs) tika reģistrēts šā gada janvāra sākumā, un toreiz paātrinātās kārtības ietvaros izmaiņas vienas darba dienas laikā tika veiktas komercerģistrā, apstiprinot valdē Milanu Beļeviču, kas ar 13. jūnija līdzmantinieku vairākuma lēmumu tika atcelta.
Arī tagad pieteikums par izmaiņu veikšanu komercreģistrā no līdzmantinieku puses tika iesniegts nekavējoties, tomēr Uzņēmumu reģistrs, nesniedzot motivētus paskaidrojumus vai pamatojumu savam lēmumam, ir atteicis līdzmantinieku lēmumā balstīto izmaiņu publisku reģistrāciju, norādot, ka lēmums par izmaiņu iegrāmatošanu tiks pieņems 14. jūlijā, t.i. tikai pēc mēneša, ignorējot apstākli, ka tika samaksāta valsts nodeva izmaiņu veikšanai paātrinātā kārtībā.
Apstākļos, kad ir pamatotas bažas par līdzmantinieku mazākuma mēģinājumiem saglabāt varu uzņēmumā un lemt par tā pārdošanu, par ko liecina Signes Balderes-Sildedzes publiskie izteikumi, nav saprotams, kāpēc valsts iestāde kavējas ar lēmumu izskatīt izmaiņu veikšanu paātrinātā kārtībā, ņemot vērā, ka izmaiņas balstītas divu no trīs līdzmantinieku lēmumā un apstākļi ir identiski situācijai, kad tika veiktas izmaiņas janvārī. Konkrētā gadījumā Uzņēmuma reģistra rīcība palīdz ar Krievijas investoru saistītajam līdzmantinieku mazākumam saglabāt varu pār AS „Olainfarm”.
Jau 2019. gada 17. jūnijā notikušajā akcionāru sapulcē ar SIA „Olmafarm” piederošajām akcijām balsoja līdzmantinieku vairākumam nepazīstama ārvalstu persona, pieņemot visiem akcionāriem nelabvēlīgu lēmumu grozīt AS „Olainfarm” statūtus.
Augstāk minētais rada nopietnas bažas un apdraudējumu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, kurš nonācis kritiskā situācijā, bet arī jebkuram citam Latvijas uzņēmumam, kuram šādos apstākļos nācies vai nāksies saskarties ar Uzņēmuma reģistra rīcību, kas skaidri norāda uz tiesību normu un attieksmes viendabīgas piemērošanas prakses pārkāpumu un procedūras necaurspīdīgumu.
Esošā situācija rada aizdomas, ka tieslietu ministrs bezkompromisu tiesiskumu attiecina tikai uz tām situācijām, kas ir izdevīgas. Un tomēr, nezaudējot cerību uz taisnīgumu un ņemot augstāk minēto, aicinu Uzņēmumu reģistra galveno notāri Gunu Paideri un tieslietu ministru Jāni Bordānu vērtēt radušos situāciju un skaidrot, kā uzņēmumam, saskaroties ar šādu nepamatotu, neargumentētu Uzņēmuma reģistra rīcību, īstenot un aizsargāt savas tiesiskās intereses.
Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres skaidrojums:
2018.gada 5.novembrī Reģistrā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, vienotais reģistrācijas Nr.40003283699, (turpmāk – Sabiedrība) 2018.gada 3.novembra pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē. Lēmuma pieņemšanas termiņš tika pagarināts.
Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un jaunas Reģistra prakses veidošanu, 2018.gada 28.novembrī notika Reģistra Konsultatīvās padomes sēde, kurā tika lemts par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda nedalīti.
2019.gada 2.janvārī Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, pieņēma lēmumu reģistrēt izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām statūtos un dalībnieku reģistrā, kurā norādīts, ka ir ticis iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē.
Ņemot vērā, ka iesniegtie pieteikumi satur pretrunīgu informāciju, proti – no viena pieteikuma izriet, ka ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis, kuram saskaņā ar Komerclikumu būtu tiesības turpmāk pieņemt lēmumus dalībnieku vārdā, savukārt no otra pieteikuma redzams, ka lēmumu par izmaiņām valdē ir pieņēmis līdzmantinieku vairākums, Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu attiecībā uz abiem pieteikumiem. Tāpat norādām, ka ir pieņemts lēmums 2019.gada 3.jūlijā sasaukt Reģistra Konsultatīvās padomes sēdi, kurā tiks izskatīts jautājums par dalībnieku kopīgā pārstāvja iecelšanu un līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Nav nekāda pamata secinājumam, ka Reģistra rīcība būtu atšķirīga, pastāvot vienādiem apstākļiem. Rudenī pieteiktās izmaiņas Sabiedrības valdē, gan vērtējot šī jautājumu tiesisko dabu Reģistra Konsultatīvās padomē, gan pēc pašas Sabiedrības iesniegto dokumentu precizēšanas tika reģistrētas tikai 2019. janvārī. Līdzīgi noticis ar pašreiz iesniegtajiem pieteikumiem – tie netika izskatīti paātrinātā kārtībā. Pirmkārt, tie satur pretrunīgu informāciju. Otrkārt, tiks turpināta diskusija Reģistra Konsultatīvās padomes sēdē, par pareizāko Reģistra praksi/rīcību jautājumā par līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
