Vai Bordāna kontrolētajam bezkompromisu tiesiskumam ir divas sejas?
Pēteris Rubenis, SIA „Olmafarm” valdes loceklis24.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no labklājīgas valsts stūrakmeņiem ir tiesiski sakārtota valsts, kas sevī ietver augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību un likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu. Lai gan tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns uzsver bezkompromisu tiesiskuma izšķirīgo lomu un savas partijas vērtībās norāda, ka bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība valstij, diemžēl prakse parāda, ka daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem.
Šā gada 13. jūnijā, zaudējot līdzmantinieku vairākuma uzticību, no zāļu ražotāja „Olainfarm” lielākā īpašnieka SIA „Olmafarm” valdes tika atcelta Milana Beļeviča. „Olmafarm” līdzmantinieku vairākuma lēmums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tajā pašā dienā tika iesniegts pieteikums Uzņēmumu reģistrā izmaiņu veikšanai komercreģistrā, turklāt paātrinātā kārtībā, kas paredz to veikt vienas darba dienas laikā.
Pēc būtības tāds pats pieteikums ar līdzmantinieku vairākuma lēmumu (atšķīrās tikai lēmuma pieņēmēju sastāvs) tika reģistrēts šā gada janvāra sākumā, un toreiz paātrinātās kārtības ietvaros izmaiņas vienas darba dienas laikā tika veiktas komercerģistrā, apstiprinot valdē Milanu Beļeviču, kas ar 13. jūnija līdzmantinieku vairākuma lēmumu tika atcelta.
Arī tagad pieteikums par izmaiņu veikšanu komercreģistrā no līdzmantinieku puses tika iesniegts nekavējoties, tomēr Uzņēmumu reģistrs, nesniedzot motivētus paskaidrojumus vai pamatojumu savam lēmumam, ir atteicis līdzmantinieku lēmumā balstīto izmaiņu publisku reģistrāciju, norādot, ka lēmums par izmaiņu iegrāmatošanu tiks pieņems 14. jūlijā, t.i. tikai pēc mēneša, ignorējot apstākli, ka tika samaksāta valsts nodeva izmaiņu veikšanai paātrinātā kārtībā.
Apstākļos, kad ir pamatotas bažas par līdzmantinieku mazākuma mēģinājumiem saglabāt varu uzņēmumā un lemt par tā pārdošanu, par ko liecina Signes Balderes-Sildedzes publiskie izteikumi, nav saprotams, kāpēc valsts iestāde kavējas ar lēmumu izskatīt izmaiņu veikšanu paātrinātā kārtībā, ņemot vērā, ka izmaiņas balstītas divu no trīs līdzmantinieku lēmumā un apstākļi ir identiski situācijai, kad tika veiktas izmaiņas janvārī. Konkrētā gadījumā Uzņēmuma reģistra rīcība palīdz ar Krievijas investoru saistītajam līdzmantinieku mazākumam saglabāt varu pār AS „Olainfarm”.
Jau 2019. gada 17. jūnijā notikušajā akcionāru sapulcē ar SIA „Olmafarm” piederošajām akcijām balsoja līdzmantinieku vairākumam nepazīstama ārvalstu persona, pieņemot visiem akcionāriem nelabvēlīgu lēmumu grozīt AS „Olainfarm” statūtus.
Augstāk minētais rada nopietnas bažas un apdraudējumu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, kurš nonācis kritiskā situācijā, bet arī jebkuram citam Latvijas uzņēmumam, kuram šādos apstākļos nācies vai nāksies saskarties ar Uzņēmuma reģistra rīcību, kas skaidri norāda uz tiesību normu un attieksmes viendabīgas piemērošanas prakses pārkāpumu un procedūras necaurspīdīgumu.
Esošā situācija rada aizdomas, ka tieslietu ministrs bezkompromisu tiesiskumu attiecina tikai uz tām situācijām, kas ir izdevīgas. Un tomēr, nezaudējot cerību uz taisnīgumu un ņemot augstāk minēto, aicinu Uzņēmumu reģistra galveno notāri Gunu Paideri un tieslietu ministru Jāni Bordānu vērtēt radušos situāciju un skaidrot, kā uzņēmumam, saskaroties ar šādu nepamatotu, neargumentētu Uzņēmuma reģistra rīcību, īstenot un aizsargāt savas tiesiskās intereses.
Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres skaidrojums:
2018.gada 5.novembrī Reģistrā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, vienotais reģistrācijas Nr.40003283699, (turpmāk – Sabiedrība) 2018.gada 3.novembra pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē. Lēmuma pieņemšanas termiņš tika pagarināts.
Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un jaunas Reģistra prakses veidošanu, 2018.gada 28.novembrī notika Reģistra Konsultatīvās padomes sēde, kurā tika lemts par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda nedalīti.
2019.gada 2.janvārī Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, pieņēma lēmumu reģistrēt izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām statūtos un dalībnieku reģistrā, kurā norādīts, ka ir ticis iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē.
Ņemot vērā, ka iesniegtie pieteikumi satur pretrunīgu informāciju, proti – no viena pieteikuma izriet, ka ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis, kuram saskaņā ar Komerclikumu būtu tiesības turpmāk pieņemt lēmumus dalībnieku vārdā, savukārt no otra pieteikuma redzams, ka lēmumu par izmaiņām valdē ir pieņēmis līdzmantinieku vairākums, Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu attiecībā uz abiem pieteikumiem. Tāpat norādām, ka ir pieņemts lēmums 2019.gada 3.jūlijā sasaukt Reģistra Konsultatīvās padomes sēdi, kurā tiks izskatīts jautājums par dalībnieku kopīgā pārstāvja iecelšanu un līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Nav nekāda pamata secinājumam, ka Reģistra rīcība būtu atšķirīga, pastāvot vienādiem apstākļiem. Rudenī pieteiktās izmaiņas Sabiedrības valdē, gan vērtējot šī jautājumu tiesisko dabu Reģistra Konsultatīvās padomē, gan pēc pašas Sabiedrības iesniegto dokumentu precizēšanas tika reģistrētas tikai 2019. janvārī. Līdzīgi noticis ar pašreiz iesniegtajiem pieteikumiem – tie netika izskatīti paātrinātā kārtībā. Pirmkārt, tie satur pretrunīgu informāciju. Otrkārt, tiks turpināta diskusija Reģistra Konsultatīvās padomes sēdē, par pareizāko Reģistra praksi/rīcību jautājumā par līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
