Vai budžets finansēs vēsturisko trilleri Velmera un Krastiņa jubilejai par godu?
Pietiek lasītājs21.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās jubilejas ir diviem “izciliem” Latvijas ekonomikas (izsaimniekošanas) darboņiem – Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram (attēlā). Kad viņi, ēdot smalko jubilejas kūku, žagojas, viņus, visticamākais, piemin izputinātā „Liepājas metalurga” darbinieku ģimenes, kas vakariņām vietējā „Lidlā” nopērk lētākos produktus.
Tā kādā Valpurģu naktī ar pustukšu vēderu tapis šis scenārijs seriālam “Latvijas izshēmošanas Čižiks un Pižiks” un konkrēti 1.sērijai “Ar Bordānu uz jauno Skultes krastiņu” un 2.sērijai “Kārlēns apmāca Haraldu. SIA “Latvijas ekonomika” nonāk nāves ēnā”. Protams, jebkādas sakritības ar realitāti šajā tekstā ir paša lasītāja fantāzijas vai urdošas vainas apziņas augļi.
Šajās vēlēšanās daži ministri kļūst par bezdarbniekiem. Bet ko tur raudāt, iesāktie projekti gan jau nesīs kādu siltu vietu vai noderīgu lietu. Viens no tādiem ir BordānJanka, kam ir tāds kā pusčoms Kārlēns. Kad pirms mēneša uz protesta akciju pret iecerēto Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli bija ieradušies aptuveni 200 cilvēku (daudz solīdu ģimeņu, nevis kaut kādi plakanzemes folijcepurītes, kā protestētājus mēdz apsaukāt), viens no plakātiem vēstīja: “Ziedojums Bordānam, peļņa Ragaušam, rēķini mums!”
Bordāns, protams, ir redzamā daļa. Bet ir arī neredzamāki darboņi kā Kārlis Krastiņš, ko ar Bordānu saista siltas saites vēl no tādu „Black Duck” čehu pseidoinvestoru-krāpnieku laikiem (kur Krastiņš bija viens no neveiksmīgas šaha spēles laidņiem). Kad sagribējās izreiderēt „Olainfarmu”, čehu investoriem bija nodrošināta tiešā līnija pie tieslietu ministra. Kad fakts nonāca atklātībā, nācās “samudrīties” un skandāliņu paslaucīt zem Tieslietu ministrijas jau tā pieķēzītā tepiķīša.
Tikmēr Krastiņš gāzē tālāk un aktīvi pieslēdzas Skultes terminālim. Gaitas Zemessardzē, ko kādā rakstā plātīgi sauc par savu izaugsmes ceļu, nākas pārtraukt, jo kāds nu tur zemessargs ar krimināllietām (vismaz likums Latvijā šādiem cilvēkiem tēvzemes sardzes rindās nepieļauj būt). Nieks ar visu Zemessardzi, ja var tikt pie stratēģisku objektu shēmošanas - tur Kārlēna izmanīgās shēmošanas iemaņas novērtē vairāk. Zemessardzē bija jārāpo pa zemi, bet te – tik vien kā jāprot nogulties zem pareizās politiskās līnijas.
Kārlēnam ir risinājums – viņš „Twiterī” iesaka Baltijas jūrā būvēt vēl 5-7 jaunus termināļus! Tas nekas, ka protestētāji Skultes LNG nosaukuši par OIK2. Tas nekas, ka Krastiņš ir nederīgs Zemessardzei. Piepildās tomēr kāds sapnītis. Visa Baltijas jūra pilna ar LNG termināļiem. Bet dažas kabatas – ar rubļiem, dināriem un inflētiem eirikiem, kā arī nekur nedeklarējamiem bitkoiniem. Sērija beidzas puslīdz traģiski – saplīst Kārlēna iemīļotā krūzīte ar Latvijas armijas logo. Peļņas iespējas paliek.
Kad Kārlēnam ar jauno normālāko un domājošo valdības sastāvu sāk savā gāzes rūpalā neveikties, cerams, viņa rociņu saprotoši patur 2.sērijas rezervists, draugs Haralds Velmers.
Haralda māksla grozīties ap SIA “Latvijas ekonomika” patiesā labuma guvējiem ir daudz labāka par jebkuru universitāti, kur viņi nav mācījušies. Haralda spilgtākais uznāciens uz skatuves bija izcili nekaunīgā debija „Liepājas metalurga” administrēšanā.
Mediji vēstīja, ka par šo darbiņu, administrējot „Liepājas metalurgu”, 2014. gadā esot saņēmis miljonu eiro. Turklāt, rūpējoties par ģimenes labklājību, Haralds mēģinājis nodrošināt arī savai sievai Annai labu rūpalu, “izkārtojot” viņai „Liepājas ostas LM” maksātnespējas procesu, kas gan beidzās neveiksmīgi. Tikmēr „Metalurga” noadministrēšana pašam Haraldam bija veiksmes stāsts, izbraucot sveikā uz Latvijai stratēģiski svarīga uzņēmuma izsaimniekošanas plāna un palielinot bezdarba statistikas rādītājus pilsētā, kurā piedzimst vējš.
Palaidnis Haralds 2020. gadā (esot AS „Olainfarm” padomes locekļa amatā) izpelnās advokātu padomes rājienu. Saistībā ar kādas personas lūgumu izvērtēt Haralda “rīcību saistībā ar darbošanos interešu konflikta situācijā, klienta informācijas nodošanu pretējai pusei un atlīdzības pieprasīšanu no klienta nevis personīgi, bet gan izmantojot SIA un tās izrakstītu rēķinu, ko zvērināti advokāti nav tiesīgi darīt”.
Sapnītis par „Olainfarm” kontroles iegūšanu Haraldam gan rezultējās murgā, jo iedzīvojās bloķētos kontos un pret sevi uzsāktā krimināllietā, kā arī sašmucēja reputāciju. Taču pieminēšanas vērti ir plāna gaitā izmantotie instrumenti, shēmās iepinot valsts institūciju darboņus tā, ka paši pēcāk klupa savos pinekļos un dabūja punus, uzkāpjot uz saviem grābekļiem.
Neskaitot psiholoģiskās manipulācijas ap mantiniecēm, iekšējās informācijas nopludināšanu/tirgošanu, Haralds ar tiesu izpildītāju un notāru palīdzību mēģināja arī izdabūt sev un draugam Kārlēnam no „Olainfarm” iespaidīgas kompensācijas atlaišanas gadījumā (nodrošinot sev vismaz drošības spilvenu, ja sākotnēji iecerētā shēma neizdodas).
Taču kā jau īstā asa sižeta stāstā parādās arī sliktais policists – Kāpostiņš (kura uzvārds ironiski saskan ar darbības metodēm un mīlestību pret čaukstošo). Haralda čoms un medību biedrs, kurš darbojies Valsts policijā, domājot, ka tā arī ir SIA. Abiem kopā (vai atsevišķi) esot radusies ideja inscenēt draudus Haralda veselībai un dzīvībai. Tas palīdzēšot tikt pie informācijas no oponentiem – iekārojamā „Olainfarm” mantinieču strīdā iesaistītajām māsām un, iespējams, arī citām personām, kas traucēja raitai plāna izpildei.
Šī spīdošā ideja pavēra vēl vairāk iespēju pēc Pāvela Rebenoka nāves, kad parādījās izdevība veikt operatīvās un procesuālās darbības pret oponentiem. Iesniegumus pēc patikas esot rakstījuši dažādi haraldi, judži un citi mūdži, lai kāpostiņi (šeit domātas arī Kāpostiņa padotās personas) varētu piekļūt stratēģiski svarīgai informācijai un rosināt kriminālprocesus.
Haralda draudziņa Kāpostiņa vārds parādās arī saistībā ar lomu kāda citā “kases grāvējā” – Mārtiņa Bunkus slepkavības lieta. Nogalinātā advokāta ģimene izteikusi aizdomas, ka notiekot mēģinājumi ietekmēt slepkavības lietas izmeklēšanu. Viņi minējuši, ka “iespējams, pieļauta informācijas noplūde, kukuļošana un mēģinājumi ietekmēt lieciniekus”. „Nekā personīga” pauda, ka saistībā ar šo Bunkus slepkavību esot atstādināts augsta ranga policists slepkavību izmeklēšanas nodaļā – Haralda draugs Kāpostiņš. Pret viņu sākta disciplinārlieta. Bet abi apcietinātie - Uļmans un Babenko nolieguši, ka viņiem būtu kāds sakars ar iespējamo liecinieku iebiedēšanu vai pat policistu uzpirkšanu (būtu gan slimīgi naivi cerēt, ka viņi to apstiprinās).
Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu. Par Haraldu un Kārlēnu var pateikt daudz. Un cerams, ka jubilāri šodien nav vientuļi, bet ciešā draugu lokā nopūš dzimšanas dienas svecītes un uzdzied “Palīdzi man bēdas ciest, es tev palīdzēšu medu ēst”. Tomēr apaļajā jubilejā novēlam beigt shēmot, krāpt un izkrāpt un tā vietā nodoties godīgam darbam, lai dzimšanas dienas pavadītu mierīgi un harmoniski.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
