Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās jubilejas ir diviem “izciliem” Latvijas ekonomikas (izsaimniekošanas) darboņiem – Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram (attēlā). Kad viņi, ēdot smalko jubilejas kūku, žagojas, viņus, visticamākais, piemin izputinātā „Liepājas metalurga” darbinieku ģimenes, kas vakariņām vietējā „Lidlā” nopērk lētākos produktus.

Tā kādā Valpurģu naktī ar pustukšu vēderu tapis šis scenārijs seriālam “Latvijas izshēmošanas Čižiks un Pižiks” un konkrēti 1.sērijai  “Ar Bordānu uz jauno Skultes krastiņu” un 2.sērijai “Kārlēns apmāca Haraldu. SIA “Latvijas ekonomika” nonāk nāves ēnā”. Protams, jebkādas sakritības ar realitāti šajā tekstā ir paša lasītāja fantāzijas vai  urdošas vainas apziņas augļi.

Šajās vēlēšanās daži ministri kļūst par bezdarbniekiem. Bet ko tur raudāt, iesāktie projekti gan jau nesīs kādu siltu vietu vai noderīgu lietu. Viens no tādiem ir BordānJanka, kam ir tāds kā pusčoms Kārlēns. Kad pirms mēneša uz protesta akciju pret iecerēto Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli bija ieradušies aptuveni 200 cilvēku (daudz solīdu ģimeņu, nevis kaut kādi plakanzemes folijcepurītes, kā protestētājus mēdz apsaukāt), viens no plakātiem vēstīja: “Ziedojums Bordānam, peļņa Ragaušam, rēķini mums!”

Bordāns, protams, ir redzamā daļa. Bet ir arī neredzamāki darboņi kā Kārlis Krastiņš, ko ar Bordānu saista siltas saites vēl no tādu „Black Duck” čehu pseidoinvestoru-krāpnieku laikiem (kur Krastiņš bija viens no neveiksmīgas šaha spēles laidņiem). Kad sagribējās izreiderēt „Olainfarmu”, čehu investoriem bija nodrošināta tiešā līnija pie tieslietu ministra. Kad fakts nonāca atklātībā, nācās “samudrīties” un skandāliņu paslaucīt zem Tieslietu ministrijas jau tā pieķēzītā tepiķīša.

Tikmēr Krastiņš gāzē tālāk un aktīvi pieslēdzas Skultes terminālim. Gaitas Zemessardzē, ko kādā rakstā plātīgi sauc par savu izaugsmes ceļu, nākas pārtraukt, jo kāds nu tur zemessargs ar krimināllietām (vismaz likums Latvijā šādiem cilvēkiem tēvzemes sardzes rindās nepieļauj būt). Nieks ar visu Zemessardzi, ja var tikt pie stratēģisku objektu shēmošanas - tur Kārlēna izmanīgās shēmošanas iemaņas novērtē vairāk. Zemessardzē bija jārāpo pa zemi, bet te – tik vien kā jāprot nogulties zem pareizās politiskās līnijas.

Kārlēnam ir risinājums – viņš „Twiterī” iesaka Baltijas jūrā būvēt vēl 5-7 jaunus termināļus! Tas nekas, ka protestētāji Skultes LNG nosaukuši par OIK2. Tas nekas, ka Krastiņš ir nederīgs Zemessardzei. Piepildās tomēr kāds  sapnītis. Visa Baltijas jūra pilna ar LNG termināļiem. Bet dažas kabatas – ar rubļiem, dināriem un inflētiem eirikiem, kā arī nekur nedeklarējamiem bitkoiniem. Sērija beidzas puslīdz traģiski – saplīst Kārlēna iemīļotā krūzīte ar Latvijas armijas logo. Peļņas iespējas paliek. 

Kad Kārlēnam ar jauno normālāko un domājošo valdības sastāvu sāk savā gāzes rūpalā neveikties, cerams, viņa rociņu saprotoši patur 2.sērijas rezervists, draugs Haralds Velmers. 

Haralda māksla grozīties ap SIA “Latvijas ekonomika” patiesā labuma guvējiem ir daudz labāka par jebkuru universitāti, kur viņi nav mācījušies. Haralda spilgtākais uznāciens uz skatuves bija izcili nekaunīgā  debija „Liepājas metalurga” administrēšanā. 

Mediji vēstīja, ka par šo darbiņu, administrējot „Liepājas metalurgu”, 2014. gadā esot saņēmis miljonu eiro. Turklāt, rūpējoties par ģimenes labklājību, Haralds mēģinājis nodrošināt arī savai sievai Annai labu rūpalu, “izkārtojot” viņai „Liepājas ostas LM” maksātnespējas procesu, kas gan beidzās neveiksmīgi. Tikmēr „Metalurga”  noadministrēšana pašam Haraldam bija veiksmes stāsts, izbraucot sveikā uz Latvijai stratēģiski svarīga uzņēmuma izsaimniekošanas plāna un palielinot bezdarba statistikas rādītājus pilsētā, kurā piedzimst vējš.  

Palaidnis Haralds 2020. gadā (esot AS „Olainfarm” padomes locekļa amatā) izpelnās advokātu padomes rājienu. Saistībā ar kādas personas lūgumu izvērtēt Haralda “rīcību saistībā ar darbošanos interešu konflikta situācijā, klienta informācijas nodošanu pretējai pusei un atlīdzības pieprasīšanu no klienta nevis personīgi, bet gan izmantojot SIA un tās izrakstītu rēķinu, ko zvērināti advokāti nav tiesīgi darīt”.  

Sapnītis par „Olainfarm” kontroles iegūšanu Haraldam gan rezultējās murgā, jo iedzīvojās bloķētos kontos un pret sevi uzsāktā krimināllietā, kā arī sašmucēja reputāciju. Taču pieminēšanas vērti ir plāna gaitā izmantotie instrumenti, shēmās iepinot valsts institūciju darboņus tā, ka paši pēcāk klupa savos pinekļos un dabūja punus, uzkāpjot uz saviem grābekļiem.  

Neskaitot psiholoģiskās manipulācijas ap mantiniecēm, iekšējās informācijas nopludināšanu/tirgošanu, Haralds ar tiesu izpildītāju un notāru palīdzību mēģināja arī izdabūt sev un draugam Kārlēnam no „Olainfarm” iespaidīgas kompensācijas atlaišanas gadījumā (nodrošinot sev vismaz drošības spilvenu, ja sākotnēji iecerētā shēma neizdodas).

Taču kā jau īstā asa sižeta stāstā parādās arī sliktais policists – Kāpostiņš (kura uzvārds ironiski saskan ar darbības metodēm un mīlestību pret čaukstošo). Haralda čoms un medību biedrs, kurš darbojies Valsts policijā, domājot, ka tā arī ir SIA. Abiem kopā (vai atsevišķi) esot radusies ideja inscenēt draudus Haralda veselībai un dzīvībai. Tas palīdzēšot tikt pie informācijas no oponentiem – iekārojamā „Olainfarm” mantinieču strīdā iesaistītajām māsām un, iespējams, arī citām personām, kas traucēja raitai plāna izpildei. 

Šī spīdošā ideja pavēra vēl vairāk iespēju pēc Pāvela Rebenoka nāves, kad parādījās izdevība veikt operatīvās un procesuālās darbības pret oponentiem. Iesniegumus pēc patikas esot rakstījuši dažādi haraldi, judži un citi mūdži, lai kāpostiņi (šeit domātas arī Kāpostiņa padotās personas) varētu piekļūt stratēģiski svarīgai informācijai un rosināt kriminālprocesus.  

Haralda draudziņa Kāpostiņa vārds parādās arī saistībā ar lomu kāda citā “kases grāvējā” – Mārtiņa Bunkus slepkavības lieta. Nogalinātā advokāta ģimene izteikusi aizdomas, ka notiekot mēģinājumi ietekmēt slepkavības lietas izmeklēšanu. Viņi minējuši, ka “iespējams, pieļauta informācijas noplūde, kukuļošana un mēģinājumi ietekmēt lieciniekus”. „Nekā personīga” pauda, ka saistībā ar šo Bunkus slepkavību esot atstādināts augsta ranga policists slepkavību izmeklēšanas nodaļā – Haralda draugs Kāpostiņš. Pret viņu sākta disciplinārlieta. Bet abi apcietinātie - Uļmans un  Babenko nolieguši, ka viņiem būtu kāds sakars ar iespējamo liecinieku iebiedēšanu vai pat policistu uzpirkšanu (būtu gan slimīgi naivi cerēt, ka viņi to apstiprinās). 

Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu. Par Haraldu un Kārlēnu var pateikt daudz. Un cerams, ka jubilāri šodien nav vientuļi, bet ciešā draugu lokā nopūš dzimšanas dienas svecītes un uzdzied “Palīdzi man bēdas ciest, es tev palīdzēšu medu ēst”. Tomēr apaļajā jubilejā novēlam beigt shēmot, krāpt un izkrāpt un tā vietā nodoties godīgam darbam, lai dzimšanas dienas pavadītu mierīgi un harmoniski.

Novērtē šo rakstu:

128
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...

21

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

FotoEsat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
Lasīt visu...

21

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

Foto“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...