Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad valdība par situāciju valstī uzņemas tikai politisku, tas ir, kā pie mums jau ir pierasts – nekādu atbildību, un paziņo, ka visi viņu lēmumi balstās ekspertu ieteikumos, mēs uzskatām, ka esam tiesīgi atbildību par situācijas attīstību un valsts iedzīvotāju veselību prasīt no Jums.

Jūs vadījāt projektu, kura anotācijā ir teikts – “Mēs sagatavosiem uz pierādījumiem balstītus ieteikumus par drošības pasākumiem skolās, slimnīcās, darba vietās un kultūras pasākumos, balstoties uz sistemātisku literatūras pārskatu un eksperimentiem, pielietojot innovatīvas metodes”. Saite - https://lzp.gov.lv/project/multidisciplinara-pieeja-covid19-un-citu-nakotnes-epidemiju-monitoresanai-kontrolei-un-ierobezosanai-latvija/. Projekta izmaksas - 497 580 EUR.

Tāpēc uzdosim Jums jautājumus, kas ir aktuāli katram Latvijas iedzīvotājam:

1. Kas ir mainījies Latvijā kopš pagājušā gada 10.marta, kad Jūs publiski paziņojāt, ka nepareiza masku lietošana saslimšanas risku palielina un sadzīvē tās pareizi lietot ir praktiski neiespējams? Vai ir kāds pētījums, ka tagad tās ir iespējams pareizi lietot arī darba vietās katru dienu 6-8-12 stundu garumā, arī slikti vēdināmās, karstās, mitrās telpās, darba vietās ar mainīgu gaisa temperatūru, arī darbam mainoties no telpās uz āru?

Ir pētījumi, ka bērni ir labāk apmācīti masku lietošanā vai bērniem ir mazāks risks, piespiedu kārtā lietojot maskas, saslimt? Kā Jūs vērtējat to, ka daži citu valstu pieņemtie pasākumi pandēmijas apkarošanai ir apstrīdēti tiesā un atcelti – Austrijas, Vācijas piemēri par masku lietošanu?

Kā Jūs pieļāvāt situāciju, ka MK pieņem lēmumu par masku obligātu nēsāšanu, kas daļai sabiedrības ir saistoši, bet nav izpildāmi tīri finansiālu apsvērumu pēc, jo vismaz ¼ Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un maskas, kuru kā pirmās nepieciešamības preču cenu griesti ārkārtas situācijas apstākļos netika noteikti, viņi nevarēs nopirkt? Kā Jūs gandrīz gada laikā esat risinājis jautājumu par iespēju sabiedriskās vietas nomazgāt rokas?

2. Jūs apgalvojat, ka nav pētījumu, kas pierādītu, ka masku nēsāšana kaitē cilvēku, tostarp bērnu, veselībai.

1) Kāpēc Latvija, kad situācija ar covid -19 un masku jautājums ir aktuāli jau gandrīz gadu, kad maskas nepārtraukti nēsājam jau 3 mēnešus, šādu pētījumu joprojām nav? To, ka Jūsu 10.marta apgalvojums ir pareizs, pierāda arvien pieaugošā saslimstība - masku obligāta nēsāšana, kas pareizi praktiski nav iespējama, tiešām paaugstina saslimstību, pie kam tā pavairo tieši smagāko gadījumu īpatsvaru, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, kad ļoti bija aktuāli “bezsimptomu slimnieki” dažās decembra dienās un janvarī ir pat desmitkārtīgs procentuāls palielinājums. Kāpēc šī situācija netiek analizēta?

2) Pasaulē šādi pētijumi ir - https://www.bmj.com/content/369/bmj.m1435/rr-40, citāts: “…Lai gan slimības pārraides kavēšana ir būtiska, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu, līdz šim maza nozīme ir piešķirta notikumiem, kas notiek pēc slimības pārnešanas, kad iedzimtajai imunitātei ir izšķiroša loma. Iedzimtas imūnās atbildes galvenais mērķis ir nekavējoties novērst svešu patogēnu izplatīšanos un pārvietošanos visā ķermenī. Iedzimtās imunitātes efektivitāte ir ļoti atkarīga no vīrusu slodzes. Ja sejas maskas nosaka mitru biotopu, kur SARS-CoV-2 var palikt aktīvs ūdens tvaiku dēļ, ko nepārtraukti nodrošina elpošana un ko uztver maskas audums, tās nosaka vīrusu slodzes palielināšanos un tāpēc var izraisīt iedzimtās imunitātes sakāvi un infekciju palielināšanos.”

3) Masu medijos, pat PVO ieteikumos pietiek informācijas par to, kā dažādu masku ilgstoša nēsāšana ietekmē paša šī nēsātāja veselību – ir noteiktas riska grupas, norādīts uz to, kādas sekas var būt tam, ka organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes – acidoze, HOPS slimību riski. Ir īpaši uzsvērts, ka aptuveni līdz 7 gadu vecumam bērna bronhi un traheja ir salīdzinoši šauri un bieži satur gļotas un krēpas, tāpēc brīva elpošana un labi vēdinātas telpas šai vecumā ir izšķirošas bērna turpmākajai veselībai (Jūs taču saprotat, ka 7 gadi nav ar cirvi iecirsta robeža – mazs bērns ir mazs bērns?). Izelpotais mitrais gaiss kairina acis, neapzināti liekot tās pakasīt, ja rokas ir inficētas, tad ir augsts risks inficēties, jo acu gļotādai nav imunitātes barjeras – tas jo seviški attiecināms uz bērniem, jo seviški tiem, kas nēsā brilītes. Ja Saeimas deputāti publiski atzīst, ka nevar nosēdēt maskās pat 1,5 stundu, kā bērns var mācīties maskā 6-8 stundas? Kam tas ir ienācis prātā? Jums?

4) Tas, ka katrā elpošanas ciklā tiek ieelpota iepriekš izelpotā oglekļa dioksīda daļa, maina gāzu sastāvu asinīs, samazinot skābekļa ipatsvaru – liels trombozes risks, ko tagad mēgina novelt uz covid-19 slimību. Tas var pasliktināt covid-19 slogu, jo inficētie cilvēki, kas valkā maskas, izplata vairāk piesārņota gaisa. Tas var arī pasliktināt inficēto cilvēku klīnisko stāvokli, ja pastiprināta elpošana vīrusu slodzi nospiež viņu plaušās.

5) Sejas maskas gaisa temperatūra būtiski ietekmē visa ķermeņa termiskās sajūtas. Pieļaujamais elpošanas aizsargierīču valkāšanas ilgums bija aptuveni 1 stunda darba vidē ar gaisa temperatūru vidēji 18° C, vairāk un augstākā temperatūrā tas nav ieteicams ķermeņa paaugstināta karstuma stresa dēļ. Šie atklājumi skaidri parāda, ka, valkājot aizsargapģērbu, mediķi izdeg vārda burtiskā nozīmē. Loti augsts risks cilvēkiem ar sirds un asinsrites problēmām gan dažādās darba vietās, gan siltā, pat karstā laikā.

6) Pavisam vienkārši šādu pētījumu būtu iespējams veikt, monitorējot cilvēku grupu intensīvos darba apstākļos visas darba dienas garumā un kontrolējot dzīvības funkciju rādītājus – asinsspiedienu, sirdsdarbību, analizēt gāzu sastāvu asinīs… Tas neizmaksātu ne tuvu tik daudz, cik sabiedrībā šobrīd tik plaši izreklamētie IZM pētījumi, bet izskatās, ka nevienam, arī Jums, šie jautājumi nav būtiski.

3. Šai visai informācijai neviens, arī Jūs, nevar likt pretī pierādījumus, ka masku, jo sevišķi apšaubāmas kvalitātes un auduma masku nēsāšana kaut nedaudz aizsargā no inficēšanas ar jebkuru vīrusu. Šādu pētījumu arī nevar būt, jo tiem ir liels varbūtības procents. Visas atsauces es šeit nelikšu, domājams, Jums šī informācija ir zināma un pieejama tāpat kā jebkuram interneta lietotājam. Un katrs interneta lietotājs ar vismaz 6 klašu izglītību to var saprast. To, ka šie fakti pie mums pierādās, ir labi redzams, jo jau jūnija mēnesī bija pirmie rezultāti - augstāka ar covid nesaistīta mirstība, arī novembrī un decembrī pēc statistikas ar covid nesaistīto mirušo ir daudz vairāk. Arī inficēto un, kas ir vēl būtiskāk, smagi slimo skaits pieaug. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā strādājošo invalīdu vien ir ap 80 tūkstošiem, ļoti liels ir arī pirmspensijas vecuma strādājošo īpatsvars, kuriem ir daudz hronisku saslimšanu.

4. Lielākā daļa atbildības par šo situāciju gulstas uz Jums, jo situācijā, kad nav nopietnu pētījumu, ir nepieciešams ievērot piesardzības principu - “stratēģija iespējamo kaitējumu jautājumiem, kad trūkst plašu zinātnisku pierādījumu par šo jautājumu”, nevis “ar izpletņiem izlecot no lidmašīnām” principu. Ir nepieciešams kvantitatīvi noteikt sarežģīto mijiedarbību, kas varētu būt efektīva starp masku valkāšanas pozitīvo un negatīvo ietekmi iedzīvotāju līmenī. Ārkārtas stāvoklis nudien nav laiks pieņemt lēmumus bez pierādījumiem, jo sevišķi tāpēc, ka tas var radīt tiesiskas sekas šo lēmumu pieņēmējiem. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punktā ir teikts, katram cilvēka brīvības ietver tiesības kontrolēt savu veselību un organismu. Šobrīd šīs tiesības nav iespējams realizēt, tās tiek ignorētas vai būtiski pārkāptas, jo piespiedu ilgstoša maskas nēsāšana rada būtisku kaitējumu katra cilvēka veselībai, palielina maskas nēsātāja inficēšanās un smagākas saslimšanas risku.

Ceram uz publisku atbildi un situācijas risināšanu.

* Rīcības partija

Novērtē šo rakstu:

188
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...