Iesaki rakstu: 
Priekšsvētku nedēļas politisko diskusiju topā bija nonācis arī jautājums par SIF – Sabiedrības integrācijas fonda lietderību vai pat likvidēšanu. Nu, nelikvidēja – ierosināja veikt funkciju auditu.
Mūsu lasītāji būs pamanījuši lodziņus ar atsauci MAF (Mediju atbalsta fonds, kas ir viena no SIF "funkcijām" jeb kompetencēm). Nācies arī atbildēt uz lasītāju jautājumu, vai šādi apzīmētais raksts ir t.s. pasūtījuma raksts un vai tas piederīgs pie neatkarīgās žurnālistikas.
Nē, nav pasūtinājums, jā, ir neatkarīgas žurnālistikas raksts, ko "cenzējusi" tikai un vienīgi autora pašcenzūra. SIF vienkārši sadala valsts budžeta naudu, kas atvēlēta sabiedriski nozīmīgai tematikai medijos, tostarp mūsējā, diasporas presē.
Naudas summa, kas tiek piešķirta, mums ir pieticīga – 20 tūkstoši eiro gadā. Tā tiek izcīnīta projektu konkursā, ko savukārt izvērtē valsts budžeta apmaksāti eksperti. Un te nu sākas problēmas – pirmām kārtām ar šo ļaužu kompetenci un diemžēl arī godaprātu.
Piemēru? Lūdzu! Eksperte – profesore, aicināta mediju grupas "Diena" tiesvedības lietā kā lieciniece, atļaujas teikt: "Pieteikumu vērtēju no subjektīvā skatupunkta" un "paļāvos uz otra vērtētāja viedokli." Bez komentāriem!
Otrais – konkursā pārspīlēta nozīme ir piešķirta tīri tehniskām detaļām kā procesuālās atbilstības, izmaksāto naudas summu vairākkārtīga pamatošana, auditorijas apjoma mērījumi, sadarbības partneru piesaiste utt., utjpr. Beigās tiek saskaitīti punkti un pieņemts lēmums, daudz neiedziļinoties projekta saturā un nemaz neņemot vērā pēctecību.
Te arī mūsu redakcijai gadījās "neietrāpīt" vienā digitālā projekta ailītē ciparus, kas skaidri izlasāmi citā. Un – bāc! Iepriekšējā gadā lieliski noritējušais sadarbības projekts starp avīzi Laiks un Latvijas Avīzi netiek atbalstīts, un 30 tūkstoši eiro, kas paredzēti satura veidošanai abām avīzēm, - gar degunu. Lieki teikt, ka drukātajai presei tā ir nozīmīga naudas summa.
Bet pats skumjākais šajā stāstā ir tas, ka nevienam no lēmējiem ne mazākā mērā neieinteresēja tas, ka ar šo projektu tiktu turpināts ļoti veiksmīgais un lasītāju atsaucību ieguvušais diasporas un Latvijas cilvēku un organizāciju sadarbības, tuvināšanās un savstarpējās saizņas ceļš. Nemaz jau nerunājot par šāda projekta atbilstību Diasporas likuma iedzīvināšanas vajadzībai.
Janvāra beigās notiks tiesa, kurā redakcija centīsies aizstāvēt savu taisnību un apstrīdēt "ekspertu" paviršo un nekompetento veikumu. Starp citu, viņi par to saņēmuši atalgojumu no valsts budžeta.
Šai sakarā liels bija mans – un, kā izrādās, ne tikai mans izbrīns, TV ēterā dzirdot SIF sekretariāta vadītāju Inesi Kalvāni sakām, ka tiesvedību uz šo brīdi esot vienpadsmit (!) un Kalvānes kundzi tas it nemaz nesatraucot.
Kur pamats šādam mieram? Vai pārliecībā, ka visas tiesas rezultēsies ar SIF uzvaru? Un, ja tā, tad savukārt jautājums – kāds pamats šai pārliecībai? Bet, ja SIF zaudē, jāsamaksā tiesvedības izdevumi – taču no valsts budžeta naudas!
Pa tam laikam "žurnālistes" gaitās saņemu bezcerības un baiļu pilnos stāstus, jā, jā, – "mums ir bail no tā SIF!"- tā teica kādas tālo zemju diasporas organizācijas vadītāja. Un vēlreiz atkārtošu faktu, par kuru jau rakstīju – sīkas tehniskas nepilnības dēļ atteikts finansējums apmēram 13 tūkstošu eiro apmērā biedrībai "Peldēt droši!", kas sevi lieliski apliecinājusi jau vairāk nekā desmit gadu garumā, bet apmēram tikpat liela summa piešķirta nesen tapušai biedrībai "Flourish NGO", kuras mājaslapas nosaukums ir resnums.lv un kura, tā teikt, tolerē tuklumu. Piebildīšu, vismaz 30% valsts iedzīvotāju ir ar lieko svaru vai aptaukojušies – par to trauksmi ceļ ārsti.
Politiski SIF vada padome ar premjeres parlamentāro sekretāri Karīnu Ploku priekšgalā, un tajā ietilpst visu ministriju pārstāvji vai paši ministri. Uz manu trauksmaino vēstuli atsaucās tikai kultūras ministres padomnieks preses jautājumos Kārlis Dagilis – uzklausīja, tad sekoja apspriede Kultūras ministrijā 3. jūnijā, kur saņēmām apsolījumu kādus birokrātiskus punktus tiešām mīkstināt. Teiksim tā – nevērtēt tik brutāli.
Funkciju audits, lai cik rūpīgs tas būtu, neiznīdēs SIF iesakņojušos birokrātiju un atsevišķu tā vadības dāmu augstprātību.
Diasporas preses allaž ir bijusi politiski neatkarīga, ar ko arī lepojos! Acīmredzot tāpēc arī visus šos gadus bijusi spiesta samierināties ar valsts atbalsta naudas mazumiņu.
* ilggadēja trimdas latviešu laikrakstu "Laiks" un "Brīvā Latvija" galvenā redaktore
Attēlā - SIF "seja", tā bijusī vadītāja Zaiga Pūce.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
