Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.

Runā, ka Dievs dod cilvēkam pārbaudījumus tik daudz, cik tas spēj pavilkt. Zināma loģika tur ir, jo diez vai būtu labi, ja visi staigātu šai saulē pastāvīgi laimīgi un pašapmierināti. Tomēr jautājums nav viennozīmīgs. Gadījums iz dzīves. Vīrs spēka gados iet boja muļķīgā negadījumā (sadeg iesprostots sasistā auto). Māte, kas audzinājusi vienīgo dēlu bez tēva, bieži cīnīdamās ar trūkumu, apglabā dēlu un pēc divām nedēļām nomirst. Tātad nepavilka. Acīmredzot jautājums jāatstāj kategorijā „cilvēka prātam neaptverams”.

Šis bija izvilkums no mana raksta par ticības un reliģijas jautājumiem, kas tika publicēts šajā portālā vairāk nekā septiņus gadus atpakaļ - https://www.pietiek.com/raksti/par_ticibu,_religiju_un_vertibam.

Bet šoreiz ne tik daudz pa to. Kopš 26. februāra kristīgajā pasaulē ir iestājies Lielais gavēnis, laiks, kad būtu jāatsakās no izpriecām, jāierobežo ēšanas prieki un jānododas pārdomām par mūžīgo, jo, kā zināms, tad tukšā dūšā domājas labāk. Dīvainā kārtā šogad tas sakritis ar “Covid-19” vīrusa izraisīto pandēmiju, kas jau prasījusi vairākus tūkstošus dzīvību (salīdzinoši - tā saucamā “spāņu gripa”, kas pasaulē plosījās no 1918. līdz 1920.gadam, prasīja vairāk nekā 50 miljonus upuru).

Neiedziļinoties jautājumā par to, vai tas ir Dieva sods, brīdinājums vai kosmiskā karma par cilvēku grēkiem un dabas postījumiem, vēlos paust dažas domas par tā saucamo vērtību skalu, absolūti nepretendējot uz to kā “patiesību pēdējā instancē”.

Domājams, ka katra indivīda dzīvē ir bijuši vairāk vai mazāk skarbi satricinājumi vai, ja vēlaties, pārbaudījumi. Kāds pēc likteņa trieciena dabū sirmu matu šķipsnu, pārskata savu vērtību skalu un iegūst papildu dzīves gudrību, cits neko nepārskata un uztver to kā neveiksmi, kurā ir vainīgi citi, vēl kāds cits vienkārši uzmet sev cilpu kaklā.

Likteņa sūtītie pārbaudījumi var attiekties kā uz atsevišķu indivīdu, tā arī uz indivīdu grupām vai pat veselām sabiedrībām. Ja runā par pēdējām, tad kolīziju vaininieki, kā likums, ir pašas cilvēku kopas vai sabiedrības. Neiedziļinoties senākā vēsturē, pietiek atcerēties abus pasaules karus un pierādījumu piestādīšana šeit nav nepieciešama.

Tāpat ir skaidrs, ka atsevišķi indivīdi, lai arī cik liela vara viņu rokās nebūtu, nav spējīgi “savārīt ziepes” bez attiecīgās sabiedrības atbalsta. Otra likumsakarība - pēc saņemtiem likteņa sitieniem atsevišķi indivīdi vai to kopas pārskata savu pasaules uztveri, tomēr, paiet zināms laiks, un viss ieiet vecajās sliedēs. Indivīda gadījumā šis laiks var pat būt pat mazāks par gadu, sabiedrībām- -desmit un vairāk.

Kas tad varētu būt tas, kas traucē izvairīties no nopietnām problēmām. Būtībā tie ir tie paši Bībeles baušļi, kuri konsekventi netiek ievēroti. Var jau apņirgt reliģiju kā tādu, tomēr apstrīdēt šīs desmit lietas nav iespējams. Lūk, pirmais no tiem - “Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man”. Šaurākā nozīmē tas nozīmē neradīt sev elkus, kā tas notika Staļina padomijā vai Hitlera Vācijā, un attiecināms arī uz šodienas Krieviju, savukārt plašākā nozīmē to var attiecināt uz tādiem “elkiem” kā mantrausība, godkāre un varaskāre, par ko arī vēlos parunāt konkrētāk.

Manā skatījumā šīs pēdējās trīs “vērtības” nāk mantojumā no padomijas un izteikti saskatāmas tā saucamajā postpadomju telpā, tai skaitā arī Latvijā, bet it īpaši Krievijā, kas sevi pasludinājusi par mantinieci PSRS - greizo spoguļu karaļvalsti, kur gaļas izcirtējs sociālajā piramīdā atradās vairākas pakāpes augstāk par inženieri, bet piramīdas augšgalā bija iekārtojies partijas funkcionārs, kurš radīja pievienoto vērtību tikai ar mīnusa zīmi. Principā tas modelis ar čomu būšanām, blatiem un kukuļdošanu lielākā vai mazākā mērā ir pārnests uz šodienu postpadomju valstīs, pielāgojot to kapitālismam, tā teikt, “kapitālisms priekš savējiem”, un ar brīvo tirgus ekonomiku šeit nav ne mazākā sakara.

Kāds pateiks - atkal jau kārtejais rusofobiskais raksts. Vispār jau nebūtu to Krieviju tā izcēlis, lai jau vārās savā sulā, ja vien tur valdošā kliķe necenstos uzspiest savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Pateikšu vēl vairāk – nebūtu iebildumu sadarboties ar šo valsti, ja no šīs sadarbības varētu iegūt ko vērtīgu, un nav runa par dabas resursiem, kuru nozīme ekonomikā pamazām izzudīs, bet gan par tādām lietām kā modernas tehnoloģijas un efektīva valsts pārvalde, ko ņemt par piemēru. Sorry, bet tuvākā nākotnē tur neko tādu nesaskatu.

Turpinot tēmu par vērtību skalu greizo spoguļu karaļvalstī, daži piemēri. Krievijas valsts uzņēmuma Rosņeftj vadītājs un Putina “cīņu biedrs” vēl kopš Pēterburgas laikiem Igors Sečins ir iegādājies 5 stāvu (!) dzīvokli prestižā Maskavas rajonā. Vai kāds var man paskaidrot, kādā velna pēc vienai ģimenei ir vajadzīgs dzīvoklis piecos līmeņos - https://youtu.be/Rl7i79_UyU4

Jāpiebilst, kas tas tālu nav vienīgais šī “topmenedžera” īpašums. Vārdu “topmenedžeris” ieliku pēdiņās, jo neko izcilu šis kungs savā amatā nav paveicis, drīzāk gan otrādi, ja piemin naftas karu ar Saūda Arābiju, kura konsekvences Krievijas ekonomikai var izrādīties visai bēdīgas, ja atceramies naftas cenu krituma izraisīto defoltu PSRS ar sekojošu šīs valsts sabrukumu.

Vēl viens spožs piemērs. Bijušais atslēdznieks un Putina miesassargs, bet tagadējais Krievijas Nacionālās gvardes vadītājs Viktors Zolotovs - https://youtu.be/kdhauZIebdw

Labi. Liksim mierā Krieviju. Lūk piemērs no šejienes ikdienas - jau pirmajās klasēs sīcis, kurš nevar palielīties ar planšetdatoru vai krutu viedtālruni, pārējo klasesbiedru vidū tiek uzskatīts par nepilnvērtīgu un izstumto. Bļin, vecāki, kādu piemēru Jūs rādāt!

Vēl viena lieta, ko gribu pieminēt. Tā ir komercializācija visās dzīves sfērās. Kaut kā nav dzirdēts, ka pēdējo 30 gadu laikā ir radīti kādi šedevri mākslas jomā, kā tas bija, piemēram, rokmūzikā pagājušajā gadsimta 60. un 70. gados. Nu nevar radīt kaut ko vērtīgu un paliekošu, ja pirmajā vietā ir peļņa, bet ne radošums.

Apkopojot šeit uzrakstīto, kādi var būt secinājumi? Acīmredzot visas iepriekšējas kolīzijas senākā un ne tik senā cilvēces vēsturē nav bijušas pietiekamas, lai ļaudis nāktu pie prāta. Varbūt vajag kaut ko šerpāku, piemēram, kodolbumbošanu, par ko tā tīk runāt Kremļa saimniekam (Putina atklāsme - “mēs nonāksim paradīzē, bet viņi nosprāgs”).

Žēl tikai, ka “nosprāgs” tie, kas to vismazāk pelnījuši, savukārt, tie, kas pelnījuši, pavilks savu dzīvi vēl kādu laiku Altaja kalnu bunkurā vai līdzīgā vietā - https://youtu.be/0X5wVDCbiMs

Novērtē šo rakstu:

22
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...