Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai cilvēka nāvē vainojamas arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes?

Aleksandrs Lebedevs, mantinieces ģimenes pārstāvis
18.03.2024.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pērnā gadā rakstījām par pensijas vecuma ASV pilsones Tamāras Benksones, kura ir arī Latvijas valstspiederīgā, asinis stindzinošajiem “piedzīvojumiem”, kuros viņu ievilka sešciparu skaitļos mērāma īpašumus kārojošie radinieki, iesaistot īpašuma piesavināšanās shēmā arī vairākus Latvijā zināmus juristus, policijas darbiniekus un valsts institūcijas, vēl bija cerības, ka Temīda svara kausi tomēr noslieksies taisnības un cilvēciskuma pusē. Diemžēl aizdomīgās shēmas dalībnieki, ciniski rīkojoties, ne tikai sekmēja, bet arī tieši ietekmēja Tamāras veselības stāvokļa pasliktināšanos, un šonedēļ viņas sirds pārstāja pukstēt, radot jautājumu – kurš atbildēs par nevainīga cilvēka nāvi.

Atgādināsim, ka šis detektīvromānam līdzīgais stāsts sākās ASV 2021.gada novembrī, kas aizsaulē aizgāja Tamāras vīrs, atstājot viņai ceturto daļu no saviem iespaidīgajiem īpašumiem. Viņas dēls Staņislavs māti atveda uz Rīgu un iebiedēto sievieti centās ievietot pansionātā, atstājot bez ienākumiem. Kad plāns neizdevās, Staņislavs pārtrauca sadarbību ar advokātu Aleksandru Laiviņu un piesaistīja citu advokātu – Mihailu Černousovu, turklāt iespējamie mantojuma kārotāji sāka izmantot pavisam netīrus paņēmienus – 2023.gada martā policijai tikai uzrakstīts iesniegums, ka atsevišķas personas piespiedu kārtā turot Tamāru neatbilstošos apstākļos un neļaujot komunicēt ar tuviniekiem. Tajā brīdī lieta tika izbeigta, jo likuma sargi pārliecinājās, ka iesniegumā rakstītais neatbilst taisnībai un sieviete ir sveika un vesela, turklāt dzīvo labos apstākļos, bet pati nevēlas runāt ar tuviniekiem, kuri seko tikai vienam mērķim – iegūt viņas mantojumu.

Taču ar to šis detektīvromāns nebūt nebeidzās. Pērnajā jūnijā advokāts M. Černousovs kā Staņislava pārstāvis parādīja savu īsto dabu un ne tikai draudēja Tamāras aprūpētājiem, bet arī vērsās policijā, panākot, ka mantiniece tiek pasludināta par bezvēsts pazudušu. Lai puses būtu līdzvērtīgas, Tamāra arī piesaistīja advokātu A. Laiviņu, taču viņu attiecības sabojājās tajā brīdī, kad mantiniece atteicās dot viņam pilnvaru, lai viņš ASV varētu piekļūt viņas bankas kontiem un veikt tajos kaut kādas darbības. Un A.Laiviņš, kā stāsta Tamāras aprūpētāji Marina un Arnis, veiksmīgi pārmeta kažoku uz otru pusi, aktīvi iesaistījās viņu terorizēšanā, sūtot draudu vēstules, turklāt klātienes tikšanās laikā nepārprotami norādot, ka pret viņu iet nedrīkst, jo, lūk, sieva ir prokurore (Irīna Laiviņa).

Centieni piespiedu kārtā ievietot pansionātā, draudi veselībai un dzīvībai un pat pasludināšana par mirušu – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām mantiniecei nācās saskarties, turklāt vajāšana tika veikta ne tikai pret viņu, bet arī pret cilvēkiem, kuri nesavtīgi centās palīdzēt, tērējot tam savu laiku, spēku un ievērojamus finanšu līdzekļus, rūpējoties par Tamāras veselību un tiesību aizstāvēšanu. Latvijas tiesībsargājošās institūcijas šajā situācijā nevis palīdzēja, bet tieši pretēji – iespējams, pat metās uz vienu roku ar aizdomīgās shēmas dalībniekiem, par ko liecina vairāki fakti.

Lai glābtos no mantojuma kārotājiem, Tamāra kopš pērnās vasaras atradās Baltkrievijā, kur saņēma arī medicīnisko aprūpi. Pat ASV, kuras pilsone Tamāra bija, pret to neiebilda, tieši otrādi – uzsvēra, ka ASV pilsonis var dzīvot jebkurā pasaules valstī, kurā jūtas labi un droši. Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes šajā lietā sadarbojās ar Latviju un ASV, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, taču, neskatoties uz to, ka Latvijas policijas darbinieki un piesaistītie advokāti ne reizi vien sazinājās ar Baltkrieviju, saņēma oficiālas atbildes par Tamāras atrašanos šajā valstī un arī attālināti tikās ar Tamāru, joprojām tika izdarīts spiediens, pieprasot konkrētu mantinieces atrašanās vietas atklāšanu.

Diemžēl, neizturot spiedienu, Tamāras aprūpētāja Marina izpauda informāciju par viņas atrašanās vietu, un Minskā ieradās mantojuma kārotāju advokātu Mihaila Černousova un Aleksandra Laiviņa cilvēki, mēģinot izdarīt spiedienu uz sirmo kundzi, tādējādi būtiski pasliktinot viņas veselības stāvokli, kā rezultātā Tamāra nonāca slimnīcā. Arī tur miera no vajātājiem nebija – uzdodoties par labdarības fonda darbiniekiem un pat piedāvājot kukuli ārstam, pie viņas iekļuva nelabvēļi, cenšoties nofotografēt, acīmredzot, lai ASV tiesā, kas 25.martā plāno skatīt lietu par Tamāras mantojumu, demonstrētu, cik sliktā stāvoklī viņa ir. Tas viss noveda pie tā, ka vairāk nekā divus gadus ilgo terorizēšanu sirmās sievietes sirds neizturēja un apstājās, radot jautājumu, kurš un kā atbildēs par viņas nāvi.

Ja jau pieskārāmies martā beigās ASV Arizonas štatā paredzētajai tiesas sēdei Tamāras mantojuma lietā, tad jārunā par Tamāras aprūpētāju Arni, kurš kopš tā brīža, kad Tamārai pārstāja izmaksāt pensiju, rūpējās, arī finansiāli, par viņas veselību un juridisko palīdzību. Viņš vairākkārtīgi tika saukts uz policiju sniegt paskaidrojumus saistībā ar it kā Tamāras nelikumīgu slēpšanu, lai gan pēc loģikas šai lietai sen jau bija jābūt izbeigtai, jo bija pietiekami daudz pierādījumu, tajā skaitā video, ka viss ir kārtībā un neviens piespiedu kārtā viņu nekur netur.

Visbeidzot, balstoties uz Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļas galvenās inspektores Sigitas Tambergas ierosinājumu, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Biruta Horuna deva atļauju kratīšanai Arņa īpašumos, kuru oficiālais mērķis bija atrast un izņemt ar Tamāru saistītus dokumentus.

Jāpiebilst, ka B.Horuna kļuva slavena 2022.gadā, kad lēma pret drošības naudu izlaist no apcietinājuma būvuzņēmēju Valentīnu Frolovu, kuru apsūdz ilgstošā spiegošanā Krievijas militārā izlūkdienesta interesēs, bet vēl vairākus gadus iepriekš raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka B.Horuna ar kolēģi Solvitu Glaudāni tiesu spriedušas, atrodoties alkohola iespaidā. Toreiz viņas sodīja ar 20% amatalgas samazinājumu uz gadu.

Kratīšana notika, tomēr nevis pērnajā decembrī, kad tai tika dota tiesas atļauja, bet šā gada martā. Arnis to saista ar ASV paredzēto tiesas sēdi: “Viņi mēģināja mani “izsist no ierindas”, atrast kaut ko, kas ļautu mani aizturēt, tādējādi neļaujot piedalīties tiesas sēdē.” Pati kratīšana arī notikusi ne visai ētiski, - pat no septiņgadīga bērna mēģināts uzzināt, kur tētis glabā dokumentus. Lieki piebilst, ka nekas atrasts netika un arī aizturēšanai nebija pamata.

Redzot cilvēkus, kas visticamāk iesaistīti mantojuma piesavināšanās shēmā, un to, kā tā darbojas, vai nav jāaizdomājas, cik bieži līdzīgas mahinācijas īstenotas iepriekš un cik cilvēki palikuši bez īpašumiem? Vai tiešām Temīda Latvijā ir akla un vai nebūtu beidzot jāpievērš uzmanība tam, ko dara advokāts Aleksandrs Laiviņš, piesedzoties ar savu sievu prokurori Irīnu Laiviņu, un advokāts Mihails Černousovs? Vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nebūtu jāsauc pie atbildības par “kēdes suņu” funkciju pildīšanu? Tamāras vairs nav! Iespējams, ka viņas mantojumu dalīs dēls kopā negodīgiem cilvēkiem uzplečos, iedzīvojoties uz nevainīga cilvēka, kurš vēl varēja dzīvot ilgi, ja nebūtu pakļauts vajāšanai un teroram, rēķina.

Novērtē šo rakstu:

87
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...