Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kamēr personāls metāla bļodas ar ēdienu liek uz galda, klienti atrodas aiz telpas durvīm, pēc tam personāls durvis atver un aicina klientus pie galda. Novērots, ka klienti skriešus metas pie galda un steigā sāk ēst. Ēdiena porcijas vizuāli ir nelielas un klienti cenšas paņemt citu klientu ēdienu – tas liecina, ka klienti iespējams nav apmierinājuši izsalkumu. Vairākiem klientiem novērojams nesamērīgi ātrs ēšanas temps. Šāda sasteigta ēšanas procesa rezultātā novērots, ka klienti regulāri atrij ēdienu, un tad atkārtoti to košļā un apēd otrreiz.” Un vēl, un vēl, un vēl. Lapaspusēm un lapaspusēm tiek aprakstīts, kādos apstākļos cilvēki spiesti dzīvot.

Šīs ir nevis rindas par mītiskas pagātnes notikumiem kādā tālā un svešā zemē, bet gan citāti no 2020. gada 13. oktobra LR tiesībsarga preses konferences ziņojuma “Par cilvēku dzīves apstākļiem Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC)[1]”. Institucionālā aprūpe Latvijā joprojām zeļ un plaukst, lai gan jau 2002. gadā Labklājības ministrija savā Koncepcijā norāda par institucionālās aprūpes nelietderību,[2] bet 2006. - 2008. gada stratēģijā apņēmās valstī “attīstīt alternatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus.[3]

Tātad jau vairāk nekā divdesmit gadus valdības gaiteņos tiek izstrādātas stratēģijas, koncepcijas, apņemšanās, kuras nevienam neuzliek nekādus pienākumus vai atbildību. Tiek virknētas vispārīgas, skaistas frāzes, kurās izteiktie apgalvojumi grūti apstrīdami. Tomēr konkrēta rīcības plāna nav, un visas apņemšanās paliek tikai uz papīra - realtitātē nekas nemainās, vismaz uz labo pusi noteikti nē.

Dzīves apstākļi VSAC neuzlabojas, tajos ievietotie cilvēki degradējas, viņi zaudē tādas savas dzīves laikā apgūtās iemaņas un prasmes kā uzklāt galdu, pagatavot ēdienu, uzvārīt tēju. Cilvēki spiesti dzīvot šaurībā, bezpersoniskās istabiņās, bez  personiskajām mantām - pat privātās drēbes tiek ieslēgtas, un cilvēki staigā tajā, ko viņiem iedod. Uz naktskapīšiem, kas iespiesti starp gultām, visbiežāk atrodas vien tukša glāze. Jo arī dzeramais ūdens nav brīvi pieejams. [4][5][6] 

Labierīcību skaits ir nepietiekams tik lielam cilvēku skaitam, kāds uzturas institūcijās, turklāt tajās nav iespējams ievērot privātumu. Vēl vairāk - bieži  “klientu tiesības un brīvība tiek ierobežoti, ieslēdzot viņus nodaļā[7]”. Tiesībsargs raksta, ka nodaļu ārdurvis pastāvīgi tiek slēgtas, tādejādi cilvēkiem liedzot iespēju atstāt nodaļas telpas pat personāla pavadībā – tikai daļai no šiem cilvēkiem tiek dota iespēja doties svaigā gaisā. Vēl vairāk - cilvēki bieži tiek ieslēgti telpās, kurās nav pieejamas dušas un tualetes. Šie uzskatāmi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Jau 2011. gadā tiesībsargs ministru prezidentam norādīja uz “valsts amatpersonu nolaidību cilvēktiesību jautājumu risināšanā” rakstot, ka: “(..)problēmu nerisināšana ir vērtējama kā atbildīgo valsts amatpersonu nolaidība cilvēktiesību jautājumu risināšanā”, un uzsver “valsts pienākumu veikt deinstitucionalizāciju, pakāpeniski atsakoties no VSAC sniegtajiem pakalpojumiem.[8]

Kopš tā laika gadu no gada valdībai tiek norādīts uz neskaitāmajiem cilvēktiesību pārkāpumiem institucionālajā aprūpē.[9] Informācija par to ceļo no viena ierēdņa pie otra, bet mainās vienīgi VSAC aprūpes uzturēšanas izmaksas - tās arvien palielinās, turpretī cilvēku dzīves kvalitāte pazeminās.[10]

Tā nu cilvēki spiesti savus mūža gadus pavadīt ieslēgti, izolēti no visa, kas jebkuram cilvēkam ir svarīgs. Ievietošana institūcijā pārkāpj cilvēku tiesības dzīvot sabiedrībā.[11] Turklāt institucionālā aprūpe ir neizdevīga ne tikai indivīdam, kurš saņem pakalpojumu, bet arī sabiedrībai kopumā. Lai gan izmaksas ir aptuveni vienādas, jāatzīmē, ka sabiedrībā balstīti pakalpojumi “nodrošina ievērojami labāku cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc ir uzskatāmi par efektīvāku nodokļu naudas izlietojumu[12]”.

Tomēr Labklājības ministrija gadu no gada turpina desmitiem miljonu eiro  novirzīt arhaiskas un novecojušas sistēmas uzturēšanai, rīkojoties tieši pretēji tam, ko arī A.K. Kariņa valdība savā deklarācijā ir apņēmusies darīt.[13]. Ar milzīgu finansējumu stiprinot institucionālo aprūpi,[14].tiek neefektīvi izlietota nodokļu maksātāju nauda, tādejādi rīkojoties pretēji labas pārvaldības principiem. Kāpēc tas tā notiek – nav izprotams.

 ERAF fondu atbalstu valstī kopš 2015. gada uzsāktais deinstitucionalizācijas projekts notiek ārkārtīgi lēni, tajā iesaistīto cilvēku skaits ir nepiedodami mazs. To valdībai pārmet arī tiesībsargs, bet ministru prezidents pie tā vaino pašvaldību politiķu negatīvo attieksmi un iedzīvotāju protestus.[15] Latvija 2010. gadā ratificēja Konvenciju par invalīdu tiesībām, kuras 8. pantā par izpratnes veidošanu skaidri definēts, ka: "dalībvalstis apņemas veikt tūlītējus, efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai visā sabiedrībā veidotu izpratni par personām ar invaliditāti un veicinātu personu  tiesību un cieņas ievērošanu.[16]"

Nav saprotams, ar ko Labklājības ministrija nodarbojusies šos vienpadsmit gadus, jo acīmredzami nekādi “tūlītēji, efektīvi un atbilstoši pasākumi” nav veikti. Līdz ar to vainot sabiedrības izpratnes trūkumu tajā, ka valdība nedara to, ko tā apņēmusies darīt, ir diezgan ciniski.

Izpratne nerodas pati par sevi, tā veidojas daudzu gadu garumā, sākumā viss jaunais ir biedējošs. Bailes un aizspriedumi savukārt lieliski sabiedrotie politiķiem, kuri ar tiem viegli var manipulēt, virzot cilvēkus, kur pašiem izdevīgāk. Un lieliska atruna, lai neko nedarītu.

Par izpratnes trūkumu atbildīgo ierēdņu vidū liecina kaut vai tas, ka viss šis dārgais, sarežģītais, laikietilpīgais deinstitucionalizācijas projekts būvēts, pamatojoties uz to, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem “varēs izvēlēties[17]”, vai viņi gribēs tajā piedalīties vai ne. Šie cilvēki bieži nevar izteikt savas vēlmes, jo viņiem ir garīga rakstura traucējumi, nevis tāpēc, ka negribētu dzīvot cilvēciskos apstākļos. Turklāt ar cilvēkiem ir jāstrādā, viņi pakāpeniski jāsagatavo pārmaiņām.[18]

Labklājības ministrijas mājas lapā teikts, ka projekta ietvaros iespēja dzīvot sabiedrībā tiks dota tiem, “kuriem veselības stāvoklis to atļauj.[19]” Kā tad paliek ar ANO Konvenciju, kurā skaidri definēts, ka „šīs konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē[20]”?

Tur nav ne vārda par to, ka tiesības dzīvot sabiedrībā ir tikai tiem, “kuru veselības stāvoklis to atļauj”. Šāds apgalvojums ir pret konvencijas būtību. Tas ir nežēlīgs un klaji diskriminējošs. Ar to principā tiek ignorēts iemesls, kāpēc šie cilvēki atrodas institūcijās – viņiem ir garīga rakstura traucējumi. Tādejādi atbildīgie ierēdņi ar savu politiku jau sākotnēji no sociālā atbalsta saņēmēju loka izslēdz lielu cilvēku grupu - to, kurai šie pakalpojumi vajadzīgi visvairāk.  Un ne visiem ir aizgādņi, kas var “izteikt vēlmi” šo cilvēku vietā - lielākā daļa no viņiem nokļūst VSAC pēc radinieku nāves.[21]

Šim absurdajam apgalvojumam seko gara, sarežģīta un dārga birokrātiskā procedūra, kuras laikā tiek izvērtēts,[22] lemts, domāts, spriests - piešķirt vai nepiešķirt pakalpojumu.

Matemātikai būtu jābūt diezgan vienkāršai. Cilvēku skaits, kuriem darba ekspertīzes ārstu komisija (DEĀK) pietiekami sarežģīta izvērtēšanas procesa laikā piešķīrusi 1. un 2. grupas invaliditāti GRT dēļ, ir zināms - tie ir aptuveni 22000 cilvēki.[23] Izvērtējot šo cilvēku vajadzības un veselības stāvokli, būtu jānosaka nepieciešamā atbalsta līmenis, ņemot vērā to, ka atbalsts nepieciešams visiem. Ja cilvēkam tas nav vajadzīgs, tas nozīmē, ka DEĀK ir pieņēmusi nepareizu lēmumu, ārstu komisija kļūdījusies. Un cik bieži tā var gadīties?

Savukārt no šiem cilvēkiem aptuveni 4500[24] uzturas institūcijās, tātad deinstitucionalizāciju nepieciešams nodrošināt 4500 cilvēkiem, izveidojot konkrētu rīcības plānu, apzinot šo cilvēku iespējas un vajadzības. Tomēr nevar vienkārši. Tiek radīta neiedomājami sarežģīta birokrātiska struktūra, kuras šķēršļu joslas pārvarēšana sagādātu grūtības par  veselam cilvēkam. Nav jābrīnās,  ka kopš 2015. gada deinstitucionalizācijas ietvaros no visiem 4500, kuri dzīvo VSAC, "dzīvi sabiedrībā" uzsākuši 67[25] cilvēki.

Un tad iestājas riņķa dancis - jaunu pakalpojumu neievieš, jo nav pieteikumu, bet VSAC likvidēt nevar, jo nav, kur citur cilvēkiem dzīvot. Absurda, absurda situācija.

Vēl vairāk. Informācija par deinstitucionalizācijas procesu, par sabiedrībā balstīto pakalpojumu pieejamību lielākajā daļā pašvaldību mājas lapās nav atrodama. Tās tur nav. Toties informācija par VSAC gan atrodama viegli, ātri un bez jebkādas aizķeršanās. Tā ir visur. Fonā kā skaista, salda un iemidzinoša mūzika skan LM pārvaldībā esošās mājas lapas  “Cilvēks nevis diagnoze” rakstītais: “ mūsdienās ir zudusi praktiska nepieciešamība cilvēkus ar GRT nošķirt no sabiedrības, turklāt zināšanas, kas ir pieejamas sabiedrībai, ļauj aiz diagnozes ieraudzīt cilvēku – personību ar savām vēlmēm, vajadzībām un tiesībām. Šo institūciju pastāvēšana paredz cilvēku ar GRT nošķiršanu no sabiedrības, tādejādi viņi ir spiesti dzīvot vienkopus.[26]

Realitātē atsauc tiesībsargs, savā uzrunā Saeimai norādot: "...diemžēl arī 2020. gadā nācās konstatēt, ka personām ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem vienīgais valsts piedāvātais pakalpojums ir institucionālā aprūpe.[27]” Kāpēc tas tiek pieļauts? Uz šo jautājumu atbildes nav.

Būtu jāizstrādā un jāievieš tāds pakalpojums, pēc kura būtu pieprasījums ar skaidri saprotamu mērķauditorijas definēšanu – kam, ko un cik ilgā laikā. Pēc labiem piemēriem nav tālu jāmeklē.

Sociālo pakalpojumu sniegšanas ziņā līderes ir Skandināvijas valstis. Somijā dzīvo aptuveni 40000 cilvēki ar GRT. Līdz 1990 gadiem  lielākā daļa no cilvēkiem  ar smagiem GRT dzīvoja institūcijās – 1995 gadā tie bija 3669 cilvēki.  Pakāpeniski šo cilvēku skaits tika samazināts. Kad 2010. gadā Somijas valdība uzstādīja mērķi – līdz 2020 gadam slēgt visas institūcijas, tajās joprojām uzturējās 1934 cilvēki, bet 2017. gadā institucionālo aprūpi saņēma 739 personas. Skaidri saprotams, kas notiek ar šiem cilvēkiem pēc deinstitucionalizācijas – izstrādātā stratēģija paredz trīs aprūpes līmeņus, kuru izveidoti, balstoties uz GRT smaguma pakāpi.  Assisted living - cilvēki, kuriem vajadzīgs patstāvīgs atbalsts 24 stundas diennaktī, Guided living - cilvēki, kuri saņem atbalstu 12 stundas dienā bez nakts uzraudzības un Supported living – pēc vienošanās dažas stundas nedēļā.[28] 

Ņemot vērā visu minēto, Latvijas valdībai nekavējoties jāizstrādā skaidra, saprotama stratēģija, kā un cik ilgā laikā tiks ieviesti deinstitucionalizācijas pasākumi, kā to plānots turpināt arī pēc 2023. gada, kad beigsies ES līdzfinansējums.[29]Jābūt konkrētam ilgtermiņa mērķim un saprotamam, reāli realizējamam rīcības plānam – cik ilgā laikā un ko ieviesīs, kam tas būs paredzēts, un kā tiks finansēts. Lai mainītu sistēmu, jāpaiet desmitgadēm, bet, ja nekas netiks darīts, nekas arī nemainīsies.

Vai arī  pienācis laiks godīgi atzīt – daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem arī turpmāk nolemti drūmai eksistencei institucionālas aprūpes sistēmā, kura jau gadus sešdesmit Eiropas līmenī atzīta par nelietderīgu, arhaisku un nehumānu. Vismaz tā būtu patiesība.


[1]Maslova piramīda.” Citāti no ziņojumiem par apstākļiem VSAC. 13.10.2020. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[2] “Bieži vien šie VSAC pilda funkcijas, kuras daudz optimālāk varētu realizēt alternatīvās aprūpes institūcijas – mājas aprūpe, grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, ko rezultātē personām ar garīga rakstura traucējumiem netiek nodrošināta iespēja integrēties sabiedrībā.” LM 2002. gada Koncepcija “Par sociālo pakalpojumu sniegšanas attīstību”

[3] Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam

[4] Latvijas Republikas tiesībsarga 2013. gada 15. februāra ziņojums Nr.1-12/2 par VSAC pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

[5] Maslova piramīda.” Citāti no ziņojumiem par apstākļiem VSAC. 13.10.2020. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[6] Tiesībsarga 2020.gada 12. novembra ziņojums Nr. 1-5/147 “Par cilvēktiesību nodrošināšanu Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Litene”.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[7] Tiesībsarga 2020.gada 12. novembra ziņojums Nr. 1-5/147 “Par cilvēktiesību nodrošināšanu Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Litene”.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[8] Tiesībsarga vēstule V.Dombrovs

[9] Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175 A.K.Kariņam “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[10] . 2013. gadā 37.46 miljoni, savukārt 2019. gadā jau 50.85 miljoni Salīdzinot ar iepriekšējo situāciju, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāte ir pasliktinājusies, līdz ar to pazeminājusies klientu dzīves kvalitāte, apliecinot, ka finansējuma pielietojuma zemo efektivitāti pakalpojumu saņēmēju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Maslova piramīda.” Citāti no ziņojumiem par apstākļiem VSAC. 13.10.2020. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[11] Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2012.gada 13. marta ziņojumā „Personu ar invaliditāti tiesības uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā” norādīts, ka visizplatītākais tiesību dzīvot sabiedrībā pārkāpšanas veids ir ievietošana sociālās aprūpes institūcijās. Pieejams www.commissioner.coe.int

[12] Cilvēks nevis diagnoze. Publ. https://cilveksnevisdiagnoze.lv/ (sk.02.03.2021)

[13] Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punktā teikts: “Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem”// Latvijas Vēstnesis, 91, 09.05.2019. https://likumi.lv/ta/id/306691  (sk.18.02.2020)

[14] : “Lielie valsts sociālās aprūpes centri joprojām nav aizstāti ar sabiedrībā balstītiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem. Turklāt vairums apmeklēto valsts sociālās aprūpes centru ir pat paplašinājušies, un tajos tiek ieguldīti milzīgi un apjomīgi valsts budžeta līdzekļi, tādējādi spēcinot institucionālo aprūpi.[14]

[15] “Aizkavēšanās galvenais iemesls ir bijusi gan pašvaldību politiķu un citu darbinieku, gan iedzīvotāju negatīvā attieksme pret DI procesu un nevēlēšanās plānot un attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Arī šobrīd, kad pašvaldības uzsāk plānoto sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi, ir gadījumi, kad iedzīvotāji asi iebilst pret šo pakalpojumu izveidi, jo nevēlas personas ar garīga rakstura traucējumiem savas dzīvesvietas tuvumā.”

[16] Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām  // Latvijas vēstnesis – 27, 17.02.2010. Publ. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630 (sk.21.01.2020)

[17] Pastāvīga dzīve cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Publ. https://www.lm.gov.lv/lv/patstaviga-dzive-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem (sk.08.03.2021)

[18] Kas tas ir deinstitucionalizācija? Kurzeme visiem. – Publ. https://kurzemevisiem.lv/kas-tas-ir-deinstitucionalizacija/ (sk.08.03.2021)

[19] “Projekts palīdz cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis to atļauj, izvēlēties uzsākt patstāvīgu dzīvi sabiedrībā un strādāt sev piemērotu darbu” Pastāvīga dzīve cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Publ. https://www.lm.gov.lv/lv/patstaviga-dzive-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem (sk.08.03.2021)

[20] Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām  // Latvijas vēstnesis – 27, 17.02.2010. Publ. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630 (sk.21.01.2020)

[21] Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam.  – SAFEGE Baltija: 2017 – 146.lpp. Publ. https://www.kurzemesregions.lv/apstiprinati-grozijumi-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana/ (sk.15.02.2020)

[22] Daudzas mātes, kuru bērniem piešķirta  invaliditātes grupa, šo izvērtēšanu gaida jau kopš 2018. gada. Sarunu pieraksts autores arhīvā.

[23] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.18.02.2020)

[24] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas%20(sk.18.02.2020)

[25] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[26] Par projektu. Kas ir deinstitucionalizācija.  – publ.  https://cilveksnevisdiagnoze.lv/par-projektu/  (sk.08.03.2021)

[27] Latvijas Republikas tiesībsarga 2020. gada ziņojums LR Saeimas sēdē 2021.gada 25.februārī. Pub.

https://saeima.lv/lv/transcripts/view/2203  (sk.04.03.2020)

[28] Hisayo Katsui, Katja Valkama, Teppo Kröger. Country report on living independently and being included in society. Finland // The Academical Network of European Dissability Experts. Pub. https://www.disability-europe.net/  (sk.04.01.2021)

[29] Labklājības ministrija. Deinstitucionallizācijas process. Publ. http://adm.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/9-noderiga-informacija/sabiedriba-balstiti-socialie-pakalpojumi-un-deinstitucionalizacija/informacija-par-projektu (sk.09.03.2021)

Pārpublicēts no https://ievarosne.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

72
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

FotoŠonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā rajonā. Es labi pazinu Romu Bezzubovu. Viņš bija labs draugs, stiprs, dzīvespriecīgs, ar lielisku humora izjūtu. Milzīgs zaudējums, kas atstās tukšu vietu ģimenē, draugiem un viņa astoņus gadus vecajai meitiņai.
Lasīt visu...

21

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

FotoFutbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī, – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina R. Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c.
Lasīt visu...

15

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

FotoŠis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk. Sākot jau no “paldies Gobzemam, ka tika piekauts kurjers”. Jūs jau sevi un savu vājumu izgaismojat, vienlaikus arī manu spēku. Jūs neesat pamanījuši, mani nelabvēļi, ka nekas no Jūsu paustā neķer mani? Tā ir muļķība to nepamanīt. Un, jo tālāk Jūs ejat, jo lielāks apsmiekls par Jums pašiem. Iziesim pa punktiem.
Lasīt visu...

21

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

FotoLatvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija "Imunitāte pret Covid-19". Raidījums radīja plašu rezonansi sabiedrībā, Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes pieprasīja atsaukt raidījumā izskanējušo informāciju, norādot, ka tā "ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša".
Lasīt visu...

6

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

Foto4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:
Lasīt visu...

21

Nacionālais jautājums

FotoKas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro siržu, Kurām ticam piedodam?
Lasīt visu...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

Pasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un...

Foto

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

Pasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam,...

Foto

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

Kanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas...

Foto

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais...

Foto

Suminājums līdzcilvēkiem

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!...

Foto

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski...

Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....