Iesaki rakstu: 
Karā un mīlestībā visi līdzekļi mērķa sasniegšanai esot labi, bet vai tas ir pieļaujams, kandidējot vēlēšanās? Ja kandidāts slēpj būtiskus faktus, iesniedzot dokumentus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), viņš ir patoloģisks melis vai dara to apzināti, maldinot vēlētājus? Šādi un vēl daudzi citi jautājumi rodas par Arni Priediņu – partijas “Latvijas attīstībai” deputāta kandidātu Mārupes novadā, kurš savā Facebook profilā aicina balsot par viņu, solot “tiesiskumu, atklātu un godīgu komunikāciju”, bet ar savu rīcību demonstrē tieši pretējo.
CVK publicētā informācija liecina, ka A.Priediņš ir jurists ar maģistra grādu tiesību zinātnēs, tātad – likumdošanu pārzinošs cilvēks. 2020. gadā, kļūstot par zvērināta advokāta palīgu, A. Priediņa patrons bija zvērinātais advokāts un tagadējais kolēģis zvērinātu advokātu birojā “KALT” Benno Butulis, kurš pēdējā laikā masu medijos komentējis arī ar vēlēšanām saistītas likuma nianses, taču viņa sniegtā būtiskā informācija acīmredzot Mārupes novada aktīvistam paslīdējusi gar ausīm. Kā darbavietas A. Priediņš norādījis advokāta amatu “KALT” un valdes locekļa amatu dzīvokļu īpašnieku biedrība "Liepulejas 39", bet “aizmirsis” par valdes locekļa amatu Dānijas pilsonim Kristian Pultz Schlosser piederošā SIA “Baltic ESCON”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu (šo amatu viņš ieņem kopš pērnā gada 14. decembra).
Kā zināms, tad zvērināta advokāta palīgs nav tas pats, kas advokāts. Saskaņā ar Advokatūras likumu palīgs darbojas advokāta vadībā, viņam nav tiesību patstāvīgi pārstāvēt klientus vai veikt vairākas juridiskas darbības bez advokāta klātbūtnes. Tādēļ šāda sevis prezentēšana ir profesionāli un juridiski neprecīza. Ja kandidāts sabiedrībā rada iespaidu, ka ir advokāts (kas nozīmē augstāko līmeni jurista profesijā ar neatkarīgu praksi), bet faktiski ir tikai zvērināta advokāta palīgs, vēlētāji tiek maldināti par viņa profesionālajām kompetencēm un pieredzi.
Gribot negribot nākas vilkt paralēles ar 14. Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu, kura arī meloja CVK, norādot nepatiesus datus par izglītību un darba pieredzi. Atgādināsim, ka par šo faktu tika sākts kriminālprocess, vaininiece stājās tiesas priekšā un saņēma pelnītu sodu, ieskaitot deputāta mandāta zaudēšanu.
Faktu noklusēšana no “Latvijas attīstībai” deputāta kandidāta puses, uz ko diemžēl pagaidām CVK nereaģē, nav vienīgais, kas klāj aizdomu ēnu pār A. Priediņu, kurš sociālajos tīklos pirms vēlēšanām aktīvi norāda uz pašreizējās domes vadības iespējamiem likumpārkāpumiem un shēmošanu. 2022. gada nogalē viņš Mārupes novada domes sēdē piedalījās kā SIA “Piche” pārstāvis (pēc tam vēl vairākkārt pārstāvējis uzņēmumu domes un komiteju sēdēs) un tajā pašā gadā sociālā vietnē “LinkedIn” sniedzis arī glaimojošu komentāru par šī uzņēmuma īpašnieku Pēteri Senkānu, un šādā situācijā rodas jautājums, vai tā ir nejauša sagadīšanās, ka liela daļa šā gada “Latvijas attīstībai” pašvaldības vēlēšanu reklāmas plakātu Mārupes novadā atrodas tieši uz “Piche” piederošām zemēm (runā, ka Mārupes novada domē tie gan neesot saskaņoti)? Vietā piebilst, ka P. Senkāns īsteno plašu kampaņu pret pašreizējo Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci un viņa komandu, piemēram, ar čūsku attēliem tika aplīmēta pašvaldības ēka (likuma rāmjos tā uzskatāma par tīšu pašvaldības īpašuma bojāšanu), nekautrējoties šī likumpārkāpuma atspoguļojumu publicēt arī sociālajos tīklos.
“Latvijas attīstībai” Mārupes novada sarakstā kandidē arī pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite, kura pirms tam strādājusi Ozolnieku novada Izglītības pārvaldē, bet no turienes, iespējams, sakritības dēļ aizgājusi tieši tajā laikā, kad pašvaldībā izcēlās skandāls par nepamatotām izmaksām “mirušām dvēselēm” jeb personām, kas tikai uz “papīra” skaitījušās darbinieki.
Vietējie iedzīvotāji pamanījuši nesakritības vēl viena Mārupes novada “Latvijas attīstībai” deputāta kandidāta realitātes atspoguļošanā – šā brīža pašvaldības deputāts un Finanšu komitejas loceklis Aivars Osītis valsts amatpersonas deklarācijā deklarējis salīdzinoši pieticīgu automašīnu “Škoda SuperB”, bet ikdienā pārvietojas ar “svaigu” BMW, kura vērtība vairākas reizes augstāka par deklarēto transporta līdzekli.
Saliekot to visu kopā, rodas retorisks jautājums – kāda tad būs šī partijas saraksts solītā pašvaldības “attīstība”, ja tiek pievērtas acis uz “nebūtiskiem sīkumiem”?
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
