Iesaki rakstu: 
Karā un mīlestībā visi līdzekļi mērķa sasniegšanai esot labi, bet vai tas ir pieļaujams, kandidējot vēlēšanās? Ja kandidāts slēpj būtiskus faktus, iesniedzot dokumentus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), viņš ir patoloģisks melis vai dara to apzināti, maldinot vēlētājus? Šādi un vēl daudzi citi jautājumi rodas par Arni Priediņu – partijas “Latvijas attīstībai” deputāta kandidātu Mārupes novadā, kurš savā Facebook profilā aicina balsot par viņu, solot “tiesiskumu, atklātu un godīgu komunikāciju”, bet ar savu rīcību demonstrē tieši pretējo.
CVK publicētā informācija liecina, ka A.Priediņš ir jurists ar maģistra grādu tiesību zinātnēs, tātad – likumdošanu pārzinošs cilvēks. 2020. gadā, kļūstot par zvērināta advokāta palīgu, A. Priediņa patrons bija zvērinātais advokāts un tagadējais kolēģis zvērinātu advokātu birojā “KALT” Benno Butulis, kurš pēdējā laikā masu medijos komentējis arī ar vēlēšanām saistītas likuma nianses, taču viņa sniegtā būtiskā informācija acīmredzot Mārupes novada aktīvistam paslīdējusi gar ausīm. Kā darbavietas A. Priediņš norādījis advokāta amatu “KALT” un valdes locekļa amatu dzīvokļu īpašnieku biedrība "Liepulejas 39", bet “aizmirsis” par valdes locekļa amatu Dānijas pilsonim Kristian Pultz Schlosser piederošā SIA “Baltic ESCON”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu (šo amatu viņš ieņem kopš pērnā gada 14. decembra).
Kā zināms, tad zvērināta advokāta palīgs nav tas pats, kas advokāts. Saskaņā ar Advokatūras likumu palīgs darbojas advokāta vadībā, viņam nav tiesību patstāvīgi pārstāvēt klientus vai veikt vairākas juridiskas darbības bez advokāta klātbūtnes. Tādēļ šāda sevis prezentēšana ir profesionāli un juridiski neprecīza. Ja kandidāts sabiedrībā rada iespaidu, ka ir advokāts (kas nozīmē augstāko līmeni jurista profesijā ar neatkarīgu praksi), bet faktiski ir tikai zvērināta advokāta palīgs, vēlētāji tiek maldināti par viņa profesionālajām kompetencēm un pieredzi.
Gribot negribot nākas vilkt paralēles ar 14. Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu, kura arī meloja CVK, norādot nepatiesus datus par izglītību un darba pieredzi. Atgādināsim, ka par šo faktu tika sākts kriminālprocess, vaininiece stājās tiesas priekšā un saņēma pelnītu sodu, ieskaitot deputāta mandāta zaudēšanu.
Faktu noklusēšana no “Latvijas attīstībai” deputāta kandidāta puses, uz ko diemžēl pagaidām CVK nereaģē, nav vienīgais, kas klāj aizdomu ēnu pār A. Priediņu, kurš sociālajos tīklos pirms vēlēšanām aktīvi norāda uz pašreizējās domes vadības iespējamiem likumpārkāpumiem un shēmošanu. 2022. gada nogalē viņš Mārupes novada domes sēdē piedalījās kā SIA “Piche” pārstāvis (pēc tam vēl vairākkārt pārstāvējis uzņēmumu domes un komiteju sēdēs) un tajā pašā gadā sociālā vietnē “LinkedIn” sniedzis arī glaimojošu komentāru par šī uzņēmuma īpašnieku Pēteri Senkānu, un šādā situācijā rodas jautājums, vai tā ir nejauša sagadīšanās, ka liela daļa šā gada “Latvijas attīstībai” pašvaldības vēlēšanu reklāmas plakātu Mārupes novadā atrodas tieši uz “Piche” piederošām zemēm (runā, ka Mārupes novada domē tie gan neesot saskaņoti)? Vietā piebilst, ka P. Senkāns īsteno plašu kampaņu pret pašreizējo Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci un viņa komandu, piemēram, ar čūsku attēliem tika aplīmēta pašvaldības ēka (likuma rāmjos tā uzskatāma par tīšu pašvaldības īpašuma bojāšanu), nekautrējoties šī likumpārkāpuma atspoguļojumu publicēt arī sociālajos tīklos.
“Latvijas attīstībai” Mārupes novada sarakstā kandidē arī pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite, kura pirms tam strādājusi Ozolnieku novada Izglītības pārvaldē, bet no turienes, iespējams, sakritības dēļ aizgājusi tieši tajā laikā, kad pašvaldībā izcēlās skandāls par nepamatotām izmaksām “mirušām dvēselēm” jeb personām, kas tikai uz “papīra” skaitījušās darbinieki.
Vietējie iedzīvotāji pamanījuši nesakritības vēl viena Mārupes novada “Latvijas attīstībai” deputāta kandidāta realitātes atspoguļošanā – šā brīža pašvaldības deputāts un Finanšu komitejas loceklis Aivars Osītis valsts amatpersonas deklarācijā deklarējis salīdzinoši pieticīgu automašīnu “Škoda SuperB”, bet ikdienā pārvietojas ar “svaigu” BMW, kura vērtība vairākas reizes augstāka par deklarēto transporta līdzekli.
Saliekot to visu kopā, rodas retorisks jautājums – kāda tad būs šī partijas saraksts solītā pašvaldības “attīstība”, ja tiek pievērtas acis uz “nebūtiskiem sīkumiem”?
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
