Iesaki rakstu: 
Bijušais LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? vadītājs, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pieaicinātais konsultants Jānis Domburs, vienlaikus, visticamākais, nodarbojas arī ar miljonāra Pētera Šmidres interešu lobēšanu. Domburs Satiksmes ministrijas (SM) rīkotā diskusijā 10. aprīlī piedalījies kā ar Šmidres interesēm saistītās Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) pārstāvis.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie SM 10.aprīlī rīkotās diskusijas protokola fragmenti, kurus publicējam, Domburs tajā piedalījies kā Šmidres dibinātās LTA pieaicināts eksperts.
Turklāt, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši ar Dombura „palīdzību” pašlaik arī iestrēgusi koncepcija Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada. Jau ilgstoši par koncepciju kardinālu mainīšanu iestājies kabeļtelevīziju biznesā iesaistītais Šmidre, kurš cīnās pret pašlaik faktiskajam monopolistam Lattelecom (kurā 51% daļu pieder valstij) nodotajām virszemes apraides tiesībām.
Publiski Domburs sevi aizvien pozicionējis kā neatkarīgu žurnālistu un mediju ekspertu. Tiesa, viņš atzinis, ka piekritis sadarboties ar PR aģentūru Hill & Knowlton mediju treniņu pakalpojumu sniegšanā. NEPLP Domburu nolīgusi par padomnieku un par 2000 latu viņam bija deleģējusi sagatavot atzinumu par sabiedrisko mediju – TV un Latvijas Radio - apvienošanas koncepciju. Taču līdz šim Domburs nebija paziņojis, ka vienlaikus pārstāv arī Šmidres dibinātās LTA intereses un ir netieši saistīts ar šī miljonāra interesēm iegūt tiesības virszemes apraides nodrošināšanā.
Līgums par virszemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu ar Lattelecom līdz 2013.gadam tika noslēgts Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā. Šis līgums meta ēnu pār digitālās TV lietā iesaistīto personu un firmu interešu lobiju, kuru Godmaņa valdībā nodrošināja toreizējais satiksmes ministrs, tā sauktais „vecais oligarhs” Ainārs Šlesers.
Jau pērn pavasarī Ministru kabinets izveidoja darba grupu, kurai bija jāizstrādā koncepcija, kā šī apraide darbosies no 2014.gada. Darba grupa, kurā bija iesaistīti gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, vienojās par koncepciju, kurā valdībai tika piedāvāts izvēlēties vienu no četriem variantiem, savu priekšroku dodot variantam, ka bezmaksas programmas turpmāk izplatīs valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), bet maksas programmas ļaus izplatīt vienam konkursa kārtībā izraudzītam komersantam.
Lattelecom ir tiesības ciparu TV raidīt līdz 2013.gada 31.decembra pusnaktij, taču par to, kam tas jādara turpmāk un kuram ir šādas tiesības, joprojām nav skaidrības. Tas arī saasinājis cīņu par šī biznesa interesēm.
Lai SM izsludinātu jaunu konkursu par tiesībām nodrošināt virszemes apraidi, valdībai jāpieņem ne tikai koncepcija, bet arī jāizstrādā arī likuma labojumi, kas jāpieņem Saeimai.
Savukārt Domburs, atbildot uz jautājumiem par viņa līdzdalību diskusijā kā LTA pieaicinātam ekspertam un par to, vai ar viņa gādību iestrēgusi minētā koncepcija, Pietiek sniedza šādu skaidrojumu, ko publicējam pilnībā:
„Tas, ka 10.aprīļa SM sanāksmē J.Domburs piedalījās kā LTA pieaicināts eksperts, bija visiem redzams un ir fiksēts sanāksmes dokumentos. Ceru, ka viss sanāksmē pateiktais ir atspoguļots arī sanāksmes protokolā, par kura nepilnībām komentārus J.Domburs šonedēļ nosūtīja Satiksmes ministrijai.
Izmantojot, ceru, arī J.Dombura izteiktos viedokļus par Satiksmes ministrijas valdībai 12. aprīlī nosūtīto minētās koncepcijas projekta redakciju, kas pēc 10.aprīļa sanāksmes bija pārstrādāta, bet gala teksts vairs nebija nosūtīts 10.aprīļa sanāksmē pārstāvētajām institūcijām un organizācijām, vismaz ne LTA un ne NEPLP, izvērtēšanai, un kurā bija iekļauti strīdīgi novērtējumi, LTA nosūtīja premjeram, satiksmes ministram un NEPLP vēstuli ar savu viedokli par to, ka Satiksmes ministrijas rīcība nav atbilstoša Ministru kabineta komitejas 26.marta protokolēmumam, kā arī iesniedza savus komentārus un priekšlikumus par koncepcijas redakciju, lūdzot tos ietvert materiālos, kas tiks izskatīti valdībā.
Mēģinājumi piesaukt "iestrēgšanu" ir prasta demagoģija, šobrīd koncepcijas projekts nekur nav iestrēdzis, bet, cik zināms, to ir plānots izskatīt pirmdien koalīcijas padomē, un, attiecīgi, koalīcijas padomes lēmums noteiks koncepcijas projekta izskatīšanu valdībā otrdien.
Par to, ka zemes ciparu apraide ar pašreizējo Lattelecom noteicošo lomu ir apšaubāma un tās principus iespējami ātrāk, bet vismaz no 2014.gada būtu pamats būtiski jāmaina, jau ilgstoši ir bijusi runa visdažādākajās instancēs no visdažādāko institūciju un organizāciju puses un publiski - gan no Valsts kontroles puses jau 2009.gadā, gan no raidorganizāciju puses kopš apraides ieviešanas, gan no mediju ekspertu un sabiedrisko organizāciju, LTA ieskaitot, puses, tostarp Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanas laikā 2010.gadā un dažādos citos formātos, gan no jaunievēlētās NEPLP puses pēdējos mēnešos. Tas, vai Satiksmes ministrija, gatavojot koncepcijas projektu, ir vispusīgi izvērtējusi un projektā ietvērusi visus argumentus, gan arvien ir atklāts jautājums.”
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
